Kurzemes Vārds

11:24 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Laiks strādāt, un laiks – brīvdienām?

Protams, ka lielākoties no jūsu dzīves uztveres būs atkarīgs, vai pozicionēsit sevi tajā frontes joslā, kur tiek uzskatīts, ka darbs pērtiķi ir padarījis par cilvēku, vai arī piekritīsit tiem, kas domā, ka Dievs nemīl tos, kas trako, un tādēļ darbs nav zaķis, jo nepamuks, un kamdēļ gan šodien darāms būtu tas, ko var paveikt rīt. Tomēr riskēšu apgalvot, ka valdības vakar apspriestais likumprojekts, kas paredz, ka turpmāk sestdienās un svētdienās iekrītošās brīvdienas tiks pārliktas uz nākamajām darbdienām raisīs diskusijas.
Jo daļa darba devēju noteikti skaitīs, kādus zaudējumus viņiem tas papildus radīs, uz izdzīvošanas robežas esošie skaitīs santīmus, cik būtu varējuši tādējādi nopelnīt, bet vēl kāda daļa norādīs, ka uz visiem strādājošajiem šie prieki tik un tā neattieksies, jo eksistē taču lērums profesiju, kurās darba ritms neparedz īpašu darba un svētku dienu izdalīšanu. Katram no oponentiem būs daļa taisnības, tāpat kā, visticamāk, lielākā daļa strādājošo atviegloti nopūtīsies, ka mēs esam soli tuvāk tai Eiropas daļai, kur sapratuši, ka produktīvi strādāt var tikai labi atpūties cilvēks. Diezin vai Latvija nonāks līdz Spānijas līmenim, kur fiestas rit nedēļas garumā, vai Krievijas viesmīlības vērienam, kur vienu gadu jaunais gads arī tapa sagaidīts bezmaz tikpat ilgi, tomēr no loģikas viedokļa arī šķiet viedāk, ka svētki un brīvdienu daudzums nav atkarīgs no tā, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi uzkrīt kalendārs.
Nenoliedzami, ka pats svētku dienu kuplināšanas skaits gan negarantē vēl svētku izjūtu, tāpat tas nepalīdzēs automātiski ieaudzināt patriotismu un diezin vai mazinās diskusiju karstumu par to, kas latviešiem pēc nacionālām īpatnībām tīkamāks – sērošana vai svinēšana. Tomēr laikā, kad daudzviet populārs ir darbaholisms, bet virsstundas kļuvušas par ikdienišķu normu, ja cilvēks vēlas ne vien izdzīvot, bet arī kaut nedaudz – dzīvot, daža lieka brīvdiena varbūt ļaus kādai daļai atjēgties, ka pasaule ir daudz plašāka par darbgalda iezīmēto teritoriju un prasme kvalitatīvi atpūsties šajā steigas laikmetā nav mazāk svarīga par māku strādāt.