Kurzemes Vārds

13:55 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Paliek arvien trakāk

Ja pavēro laikraksta sludinājumu saturu, var uzskatāmi saredzēt, ka aizvien vairāk vietas tajos jāatvēl rubrikai "Aicina darbā". Vēl pirms gadiem pieciem ko tādu bija grūti iedomāties, taču tagad – izvēlies, ko vēlies. Žēl tikai, ka algu turpat klāt neviens pats sev izvēlēties nevar. To nosaka sludinājuma ievietotājs, proti, darba dēvējs, kas ne vienmēr var un ne vienmēr grib labi maksāt.

Piemēram, ja palūkojamies uz "Kurzemes Vārda" pagājušās nedēļas piektdienas avīzi, varam ieraudzīt ap 60 – 70 darba piedāvājumu jeb brīvu darba vietu! Un nav jābūt profesoram ar grādu – visvairāk piedāvājumu ir tieši mazkvalificētam darbaspēkam: palīgstrādniekiem kokzāģētavās un mežā, būvniecībā, zemnieku saimniecībās, sargiem, apkopējiem, darbiniekiem pie ražošanas iekārtām utt.

Bezdarba statistikas procents gan Liepājā, gan valstī kopumā sarūk, taču jau labu laiku uzņēmumi, īpaši būvfirmas, sūdzas par darbinieku trūkumu. Viena lieta, ka cilvēkus grūti pievilināt un motivēt ar mazām algām, cita, ka vienkārši neesot godprātīgu, spējīgu darbinieku, kas turklāt ar alkoholu būtu tikai uz jūs.

Labi darbinieki prasa lielu atalgojumu, bet daudzu uzņēmumu iespējas neatbilst šīm prasībām. Darbinieks aiziet.

Piedevām aizvien skaudrāk iezīmējas darba spēka kustība plašajā Eiropā, kurai mēs kopš pērnā gada maija esam pievienojušies. Un peļņā, ja labu algu nevar maksāt neviens Latvijā, uz Īriju, Lielbritāniju var doties gan palīgstrādnieks, gan izglītots un kvalificēts speciālists. Galu galā Latvijā algu līmenis ir desmit reizes zemāks nekā vidēji ES, savukārt cenu līmenis valstī ir tikai divas reizes zemāks nekā vidēji ES. Daudzi šīs atšķirības izmanto. Īpaši jaunās paaudzes cilvēki.

Pagājušajā nedēļā arī Valsts prezidente atzina, ka demogrāfiskā bedre, kas sāk veidoties, gados jauniem cilvēkiem aizplūstot uz ārzemēm, var radīt krīzi arodskolu pastāvēšanā, kā arī valstī sāks trūkt darbaspēka. Kvalificēta darbaspēka aizplūšana var palēnināt ekonomikas izaugsmes tempu. Ja cilvēku sāks trūkt, būs jāaicina viesstrādnieki. Lai cik biedējoša kādam šāda perspektīva varētu šķist, Eiropā šādu precedentu netrūkst. Taču daudz labāk būtu, ja valsts motivētu pašu ļaudis gan palikt, gan atgriezties, lai celtu savas, nevis svešas zemes ekonomiku.

Ints Grasis