Kurzemes Vārds

22:38 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Privāti

Mana tikšanās
Naktsmājas amerikānim
Daiga Borska

"Pirmā reize vienmēr tā satraucošākā, bet galu galā guvu ļoti jauku pieredzi!" smaidot saka dzejniece JANA EGLE, atceroties savu pirmo piedzīvojumu ar 24 gadus veco amerikāni Deniju. Viņi iepazinās nejauši ar interneta starpniecību, un puisis jau tajā pašā naktī gulēja Liepājā. Nē, šis nebūs stāsts par iepazīšanās portāliem un ļaudīm, kas ar to starpniecību dažādo savu dzīvi. Šis būs stāsts par interneta portālu www.hospitalityclub.org un tā piedāvātajām iespējām satikties ar ceļotājiem no visas pasaules.

"Kad uzzināju, ka pastāv šāda mājaslapa, nolēmu izpētīt, ko tā īsti nozīmē un ko piedāvā," stāsta Jana. "Un izrādījās, ka ar www.hospitalityclub.org starpniecību cilvēki no visas pasaules piedāvā bezmaksas mājvietas ceļotājiem, kas devušies iepazīt vienu vai otru valsti. Piemēram, ja esmu nolēmusi apskatīt Franciju, lapā sameklēju francūžus, kas šajā sistēmā iesaistījušies, un vienojos par naktsmājām pie viņiem. Bez maksas."

Pēc pavisam neilga laika, kopš Jana bija kļuvusi par šī kluba biedri, viņai atrakstījis Denijs, jau tās pašas dienas vakarā lūgdams naktsmītni Liepājā. Neatlicis nekas cits kā bez ilgas domāšanas un apsvēršanas piekrist. Tā kā angļu valoda viņai neesot stiprā puse, palīgos ciemiņu uzņemt un ar Liepāju iepazīstināt nākuši jaunie dzejnieki Arnis Mincendorfs un Magdalēna, kā arī Janas meita Liene. Izrādījās, ka amerikānis Denijs ir īsts pasaules apceļotājs. Agrāk studējis bioloģiju, bet nu jau 13 mēnešus klīstot pa pasauli. Savus ceļojumus ar stopiem sācis no Meksikas, tad nokļuvis Eiropā. Uz Liepāju atbraucis no Ventspils. Savai iztikšanai Denijs naudu nopelnot, dažādās valstīs veicot gadījuma darbus.

Liepājā amerikānim visvairāk patikusi Karosta un tās jūrmala. Pilsētas centrs ne visai, jo tādus esot redzējis daudz un dažādus. Nākamās dienas vakarā ceļotāju aizveduši līdz Liepājas robežai, jo atkal tālāk uz Lietuvu viņš, kā ierasts, devās ar stopiem.

Jana saka, ka iesaistīšanās naktsmāju došanas klubā viņai no sākuma šķitusi tāda ne visai droša lieta, bet pirmā pieredze ar Deniju šaubas pagaisinājusi. Pēc tam portālā katrs naktsmāju devējs raksta atsauksmi par savu viesi, lai nākošie, kam ceļotājs prasīs pajumti, zinātu, kāds cilvēks viņš ir. "Turīgie jau parasti izvēlas viesnīcas," precizē dzejniece, "tādēļ šāda naktsmāju nodrošināšanas sistēma noder pārējiem. Bet pats galvenais – tā ir iespēja satikt cilvēkus no visdažādākajām valstīm, iepazīties ar viņiem, sarunāties un, galu galā, darīt labu – dot naktsmājas."

Mana kolekcija
Papīra strēmelīte kā atmiņu grāmata
Inita Gūtmane

Latvijā populārie mūziķi koncertējot ir izbraukājuši valsti krustu šķērsu, bet pēc laika daudzi jau aizmirsuši, kas tās bija par vietām, kur viņus uzņēma ar skaļiem aplausiem, bet kur publika bija grūti iekustināma. Lai pēc daudziem gadiem varētu atcerēties, kur ir spēlēts, grupas "Līvi" bundzinieks MĀRIS ZĪLMANIS kolekcionē koncertu aproces.
"Aproces krāju kopš pagājušā gada novembra, kad sāku sadarboties ar "Līviem". Kad man būs piecdesmit gadu, varēšu paskatīties uz tām un atcerēties, kādos sarīkojumos esmu spēlējis. Kolekcija arī labi atspoguļos manu karjeras izaugsmi," pamatoja M.Zīlmanis. Vienu no pirmajām aprocēm viņš ieguva komponista Dmitrija Šostakoviča 100 gadu jubilejai veltītajā koncertā Nacionālajā operā, kur Māris uzstājās kopā ar Rīgas Festivāla orķestri. "Toreiz man bija tikai 16 gadu. Atceros, ka mans skolotājs Edgars Saksons pirms koncerta teica, lai neuztraucos, jo tad nevarēšu pareizi nospēlēt. Taču es visu izdarīju, kā nākas. Tas, ka varēju spēlēt tik nozīmīgā sarīkojumā, bija liels pakāpiens manā karjerā," atceras tagadējais E.Melngaiļa Mūzikas vidusskolas pedagogs.
Pārcilājot aproces, Māris kavējas atmiņās arī par citiem nozīmīgiem pasākumiem, piemēram, "Radio "SWH" Latvijas Mūzikas topa" finālkoncertu, "Līvu" uzstāšanos kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri pagājušā gada novembrī festivālā "Bildes" un sarīkojumu Valmierā, kur pirmo reizi spēlēja kopā ar tautā iemīļoto apvienību. "Atceros, ka trīs dienas pirms šī koncerta Ainars Virga mani uzaicināja spēlēt. Sākumā uz skatuves biju uztraucies, jo baidījos kaut ko sajaukt, bet ar laiku kļuvu arvien pārliecinātāks par savām spējām. Ar "Līvu" mūziku es uzaugu, un vienmēr mans mazais sapnis bija spēlēt šajā grupā," atceras 20 gadu vecais puisis.
Papīra aproces mūziķis parasti otrā dienā pēc koncerta noņem, savukārt no auduma izgatavotās viņš nēsā ilgāku laiku. "Esmu ievērojis, ka gandrīz visiem bundziniekiem ir kaut kas ap rokas locītavu. Daži velk cimdus, bet tie man nepatīk, jo spēlējot noberž ādu, tā ir pušu un asiņo." Pirms vakardienas koncerta Mārim uz rokas bija Līvu alus dziesmu svētkos un festivālā "Baltic Beach Party" iegūtā aproce, bet tā kā ar uzvalku īsti kopā nesaderēja, tad nācies tās noņemt.
Aproces parasti dod tikai lielos sarīkojumos, tādēļ Mārim ir arī blociņš, kurā ir minēts pasākums un laiks, kad tas notika. Pašlaik tajā ir ierakstīti kādi 80 koncerti, savukārt aproces ir ap 20. "Man mājā arī ir karte, kurā ir atzīmētas vietas, kur ar "Līviem" esmu uzstājies." Visbiežāk Liepājas leģendārā grupa ir viesojusies Vidzemē, savukārt retāk mūziķi ir koncertējuši Latgalē. "Pirms iesaistīšanās "Līvos" Valmierā biju iegriezies kādas divas reizes, bet kopā ar grupu pēdējā pusgada laikā esmu bijis reizes piecpadsmit," secināja bundzinieks. Viņš vēl piebilda, ka vislabāk kolekciju iespējams papildināt vasarā, kad notiek visvairāk festivālu.
Māra kolekcijas eksponātiem skapī speciāli atvēlēta atvilktne, tajā atrodas ne tikai aproces, bet arī dažādas citas lietiņas, kas iegūtas dažādos mūzikas sarīkojumos. Piemēram, no Kauņas atceļojusi viesnīcas kartīte, šajā Lietuvas pilsētā Māris pirmo reizi uzstājās ar Liepājas Simfonisko orķestri. Savukārt no Saulkrastu džeza festivāla, kurā viņš papildināja arī savas bundzinieka iemaņas, saglabājusies ieejas karte ar viņa foto. Vēl ir dažādi reklāmas materiāli, uz kuriem vēstīts, kur un kad uzstāsies apvienība, kurā Māris ir iesaistījies.

Manas virtuves noslēpumi
1. maijā kļuvām par veģetāriešiem
Daiga Borska

Lai "Kurzemes Vārda" lasītāji Liepājas domes deputātus mazliet iepazītu arī no citas puses, ne tikai tādus, kas bīda politiku, saka runas un domes sēdēs lemj par tuvākā un tālākā nākotnē pilsētai svarīgiem jautājumiem, "Privāti" katru no viņiem aicinās uz sarunu rubrikā "Manas virtuves noslēpumi". Šajā reizē par to, kādas attiecības ar virtuvi un ēdienu gatavošanu ir domes priekšsēdētāja pirmajai vietniecei SILVAI GOLDEI.
Silva Golde saka: "Man ļoti patīk darboties virtuvē, gatavot, klāt galdu kā ikdienā, tā svētku reizēs. Katru dienu kopīgas brokastis un vakariņas mums ar vīru ir neatņemama dienas sastāvdaļa. No rītiem ap septiņiem mūs modina pūdelis Ričards. Es ceļos pirmā, sev un vīram sagatavoju kafiju un, kamēr rosos virtuvē, fonā skan televīzijas viena vai otra rīta programma. Godīgi sakot, nekāda brokastošana no rītiem man gan nesanāk, pietiek tikai ar kafiju. Šobrīd dzeram firmas "Eduscho" kafiju. Taču katru rītu abi ar vīru noteikti sēžamies pie virtuves galda un, savas krūzes tukšojot, aprunājamies par dienas plāniem. Šīs sarunas man ir liela vērtība un ļoti, ļoti nozīmīgas."
Būs pusdienas vai nebūs – tas esot atkarīgs no katras konkrētās dienas plāniem. Dažkārt diena tik piesātināta, ka pusdienām neatliek laika. Nereti S.Goldes sekretāre Iveta ir tā, kas mudina aiziet pusdienās, lai nezustu enerģija. Ērti, ka to var izdarīt turpat domes ēkā.
"Lai arī ne katru vakaru esmu mājās noteiktā laikā, tik un tā mums ar vīru vienmēr ir kopīgas vakariņas. Ja es kavējos, par tām parūpējas viņš. Bieži vien virtuvē gatavojam kopā, tad saklājam galdu. Ir pamatēdiens un desertā noteikti kāds kārumiņš. Arī vakariņas ir tas laiks, kad varam viens ar otru aprunāties, pastāstīt, kas dienā paveikts, kādi labi un varbūt ne tik priecīgi brīži piedzīvoti. Man grūti iedomāties, ja nebūtu šīs iespējas savstarpēji vienam otru uzklausīt..." Deputāte turpina: "Apstākļi izveidojās tā, ka kopš 1.maija abi vairs nelietojam gaļu un esam kļuvuši par veģetāriešiem, lai gan iepriekš skeptiski raudzījos uz to, ka mēs kādreiz no ēdienkartes varētu izslēgt gaļas produktus. Izrādās, ka tas nemaz nav tik neiespējami un, lai nu kā, pašsajūtai tas netraucē."
Esot arī kāda nianse, kas jāņem vērā tiem, kuri vēl tikai domā par gaļas produktu izslēgšanu no ēdienkartes. Proti, vajadzīga daudz radošāka pieeja ēdienu gatavošanai, jo gaļas ēdienus tomēr vieglāk variēt, tādējādi bagātinot ēdienkarti. Toties kopš maija deputātes mājās goda vietu uz galda ieņem zivis.
Jau sākumā bija skaidrs, ka ģimenes mīlulis Ričards savu ēdienkarti noteikti nemainīs. Viņš joprojām bauda savu ierasto suņu barību un ar sajūsmu uztver katru reizi, kad saimniece, Ričardaprāt, pagatavo pašu, pašu garšīgāko, kam vien lemts nokļūt viņa vēderā – maltās gaļas mērcīti ar makaroniem!
Kopš Silva un Zigurds tikuši pie savas mājas, viena no jaukākajām vietām esot dārzs. "Man nevajag ne Turciju, ne Grieķiju, ne kādu citu zemi!" priecājas Silvas kundze, "jo tagad man ir dārzs – manas dvēseles oāze –, kur jūtos vislabāk." Tieši tādēļ šī vieta tiek izmantota arī kopīgajām maltītēm. Arī sestdienās un svētdienās, kad ciemos ierodas meita Sanda ar draugu Uģi.
Silvai labākā skolotāja ēdiena gatavošanā bijusi mammīte. Viņa, lai arī nekādās kulinārijas skolās nav gājusi, gatavojusi ļoti garšīgus, vienkāršus ēdienus un maltīti pratusi uzburt ne no kā. Ne velti ilgu laiku nostrādājusi Grobiņas bērnudārzā par pavāri. Deputāte atceras, ka tad, kad vēl mācījusies skolā, mamma katru rītu savām meitām Silvai un Dzintrai gatavojusi siltas brokastis, lai meitenes skolas solā varētu labi mācīties. "Droši vien tādēļ, ka bijām mīlēti bērni, man visu laiku ļoti svarīgi šo stabilitātes un mīlestības sajūtu ģimenē uzturēt un dot tālāk," piebilst Goldes kundze.
Runājot par gastronomiskām lietām, ar ko deputāti vislabāk uzpirkt? Viņa smaidot neslēpj, – ar dažādiem našķiem, saldumiņiem, biezpiena sieriņu "Kārums", svaigi ceptām biezpiena vai ābolmaizītēm. Tas, protams, nav īpaši labi un veselīgi, bet ir reizes, kad grūti sev atteikt.