Kurzemes Vārds

02:46 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Manipulācijas ar ekonomēšanu

Ekonomijai jābūt ekonomiskai, bet tā nedrīkst būt bremzējoša, – tā vai apmēram tā vēstīja sauklis vēl miera laikos pirms neatkarības atjaunošanas, un arī šobrīd to ik pa laikam ar lielāku vai mazāku ironijas devu dzird atgādinām ne tikai plānošanas nodarbībās mārketinga studentiem.

Pēdējā laikā Latvijā bieži runā par taupību. Runā lielākoties pamatoti, jo inflācija tai sabiedrības daļai, kam kabatas plānas, tās darījusi vēl plānākas, par ikdienas tēriņiem ļaujot neuztraukties tikai cilvēkiem ar patiešām brangiem ienākumiem. Un tomēr tas nenozīmē, ka par taupību vajadzētu runāt kā par farsu, bet tieši uz to velk it kā no nopietniem plauktiem pasniegtas akcijas. Premjera aicinājumu būt taupīgākiem degvielas lietotājiem, protams, var likt aiz auss cilvēki, kas brīvdienas pavada sēņojot, makšķerējot vai ķerot zelta rudeni pie dabas krūts. Taču pat paviršam rēķinātājam skaidrs, ka šie braucieni izklaidēties veido gaužām niecīgu benzīna patēriņa daļu, jo Latvijas apstākļos šā brīža situācijā automašīna jau sen no luksusa preces ir kļuvusi par sadzīves priekšmetu, kas visbiežāk pragmatiski tiek lietots ikdienas vajadzībām. Tāpēc arī līdz mūsu pilsētai atnākusī "Diena bez auto" mazliet izskatās bez māžošanās, jo, protams, gan jau radīsies cilvēki, kas jautrā prātā vēlēsies, piemēram, no augstskolas līdz "Līvai" braukt ar taksi, tomēr vairums transportu lieto absolūti objektīvām vajadzībām, un viņi, kļūstot par kājāmgājējiem, vienkārši netiks līdzi potenciālo konkurentu tempam. Tāpēc jau bez transporta, protams, bojā neviens neaizietu, bet tikpat labi varētu ieteikt mazāk ēst un mazāk elpot, jo pirmajā gadījumā mēs varētu samazināt personiskos izdevumus, bet otrajā saudzēt planētas skābekļa rezerves, un šajos apgalvojumos it kā nebūtu nekā nepareiza.

Tāpat kā it kā pareiza un pirmajā brīdī pat lieliska šķiet ideja dalīt bez maksas baltmaizi trūcīgajiem. Diemžēl nav pārliecības, ka mūsu platuma grādos šis Eiropas sociālais dāsnums neaizvilkties līdz manipulācijai, kur kāds drauga draugs kļūs ar šo trūcīgo maizes cepšanu krietni turīgāks, bet pārējai sabiedrības daļai var iznākt samaksāt par to, ka pie teikšanas netikušie maizes cepēji spiesti pacelt cenas, lai izdzīvotu maizes tirgus noieta samazināšanās apstākļos.

Edgars Lūsēns