Kurzemes Vārds

09:05 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu saimniecības problēmas un risinājumi

Slimību dzen dziļum
Kirils Bobrovs

Laiku pa laikam ir lietderīgi atgriezties pie mūsu laikrakstā jau skartiem jautājumiem, lai varētu izsekot gan to risinājumam, gan, gluži otrādi, ieilgušai stagnācijai. Dzīvojamam fondam Karostā vienmēr bija raksturīgas savas īpatnības, piemēram, ar pamestajiem dzīvokļiem. Tādēļ dažus jautājumus mēs atkal uzdevām namu pārvaldes "Karosta" direktorei GAIDAI KORŅILKO.

Tukšu dzīvokļu droši vien vairs nav?
– Tik tiešām, nav. Bet pirms gadiem pieciem to skaits sasniedza apmēram septiņus simtus. Kā izņēmums varētu būt tie dzīvokļi, kuri juridiski ir noformēti kādam īrniekam, taču tajos neviens nedzīvo, piemēram, ieilguša remonta dēļ, vēloties šo mājokli apmainīt, un tā tālāk. Taču atzīšos, ka šāda virzība uz priekšu ne īpaši priecē, jo kā slogs seko citas problēmas.
Kas tas par slogu?
– Viena no sāpīgākajām problēmām – dzīvokļu piešķiršana tiem, kas nav spējīgi par tiem maksāt. Minēšu vienu piemēru. Ģenerāļa Baloža ielā 9–27 trīsistabu dzīvoklis 63 kvadrātmetru platībā martā tika piešķirts vientuļai māmiņai ar pieciem bērniem. Viņa ir bezdarbniece. Ģimene iztiek tikai no bērnu pabalstiem. Bet paradoksāli ir tas, ka pirms tam šo ģimeni par parādiem izlika no viņu iepriekšējā dzīvokļa ar krāsns apkuri Jaunliepājā un piešķīra labiekārtotu dzīvokli ar centrālo apkuri. Septembrī jaunie īrnieki saņēma pabalstu pēc deklarācijas un nokārtoja īres maksu. Nākamā tāda iespēja būs pēc gada, bet līdz tam laikam iekrāsies parāds par apkuri, un pabalsta gluži vienkārši visiem maksājumiem nepietiks. Starp citu, palicis arī parāds "Jaunliepājai" – 109 lati. Vai vēl viens piemērs: par Turaidas ielu 8a viena prasība ar maznodrošinātā īrnieka statusu atrodas tiesā, parāds – 231 lats, bez apkures. Gaidu, ka atkal būs lēmums "ar piešķiršanu". Tagad mums jau ir 22 šādas ģimenes, kurām nezin kas un ko piešķirs, tādēļ viņi dzīvo, nemaksājot. Un nekādi skaitītāji neko nepalīdzēs. Nevar taču viņus tiesāt atkārtoti. Runājot tēlaini, iznāk, ka slimību nevis ārstē, bet gan dzen dziļumā.
Vērtējot situāciju nopietni, ir jāuzsver divas lietas. Pirmkārt, visi saprot, ka nabadzīgajiem jāpalīdz, ka bērnus nedrīkst izmest uz ielas, bet namu pārvalde taču nav labdarības organizācija; ir zināms arī tas, no kurienes mums nāk nauda un kādām vajadzībām tā ir jātērē. Palīdzības sniegšanai konkrētām personām ir domātas dažādas sociālās organizācijas, arī Ģimenes atbalsta centrs. Otrkārt, īres maksu ar grūtībām un godīgi maksā citi īrnieki, sacīsim, pensionāri, un iznāk, ka viņi netieši uztur tos, kurus nevajadzētu. Tādā veidā atliek mazāk līdzekļu mājas apsaimniekošanai un remontdarbiem.
Gaida, mēs taču ar jums vairākus gadus darbojāmies dzīvokļu komisijā. Manuprāt, tā vienmēr centās atbalstīt namu pārvaldes. Vai tagad ir kas mainījies?
– Komisijā speciālistu vietas ieņēmuši politiķi no dažādām partijām… Bet manis minētos konkrētos piemērus varētu turpināt ar kopainu mājās. To daudzējādā ziņā nosaka iedzīvotāju kontingents. Piemēram, no ieslodzījuma vietām atgriezušās personas. Zinu, ka Vācijā līdzīgos gadījumos, ja vienu šādu samaitātu īrnieku iemitina dzīvoklī, tad pārējo kāpņu telpas iedzīvotāju ietekmē viņu izdodas pāraudzināt, un negatīvas izpausmes vairs nav vērojamas. Pie mums, gluži otrādi, viens īrnieks var sabojāt dzīvi veselam kolektīvam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka reti kur veidojas un tiek ievērotas kopējas intereses. Tādēļ ļaudis pieprasa: "Mēs gribam normālus kaimiņus, nevis zekus!" Vairums tom?r grib dzīvot uz visa gatava. Lūk, kādēļ tik grūti iedarbināt māju vecāko mehānismu.
Bet jums ar māju vecākiem it kā sokas labi. Jūs rīkojat interesantas tikšanās. Vai varbūt pārāk augsti ideāli izvirzīti?
– Tik tiešām, sokas labi. Mēs pastāvīgi rīkojam dažādas mācības. Cilvēki kļūst aktīvāki. Piedalās konkursos. Paši krāso sienas kāpņu telpās. Bet ne jau visur ir ievēlēti māju vecākie. Lai tas notiktu, mājā jābūt optimālam kandidātam. Un nepieciešama gan vēlēšanās, gan prasme, gan visu kaimiņu atbalsts. Taču var pieļaut, ka šāda kandidāta nemaz nav, bet mājā vienalga valda pienācīga kārtība – tur pilnīgi var iztikt arī bez mājas vecākā.
Atkal mēs atgriežamies pie kultūras jautājumiem, vai nav tiesa?
– Jā, tas ir svarīgs aspekts. Es zinu situāciju Rīgā, kur jaunā, ideāli uzbūvētā mājā nopirkti dārgi dzīvokļi. Tie, kas par šiem mājokļiem samaksājuši lielu naudu, ne vien regulāri maksā, bet arī jau bija novērtējuši pirkuma kvalitāti. Skaidrs, ka tieši komfortam nepieciešama nauda, tādēļ par to pastāvīgi ir jārūpējas. Arī paši iedzīvotāji tur ir apmēram vienā līmenī, un viņiem nav vajadzības ne ar vienu cīnīties. Arī mums būtu vismaz jāsāk virzīties uz šādu mērķi – viendabīgu kontingentu. Un tad pavisam mierīgi atrisināsies citas problēmas.
Bet kā jūs esat sagatavojušies ziemai?
– Remontējam jumtus. Aizdarinām šuves paneļu mājās – starp citu, šis darbs joprojām turpinās. Mēs izvairāmies iesaistīt firmas no malas, tās izmaksā dārgāk. Bet savus darbiniekus es cenšos pārliecināt, ka viss jādara tā, kā personīgi sev pašam. Jo mēs gandrīz visi dzīvojam tieši tādās pašās mājās, tikai citos pilsētas rajonos. Pirmām kārtām tas attiecas uz dažādiem avāriju novēršanas darbiem. Šajā sakarībā ļoti svarīgi iedzīvotājus pareizi informēt. Manuprāt, arī citās namu pārvaldēs ir tāda pati situācija. Jo cilvēkos vislielāko sašutumu izraisa, sacīsim, nevis ūdens piegādes pārtraukšana, bet gan neziņa, kad to atsāks. Nemitīgi kāds kādu nopludina, un, pieļaujot, ka naktī avārijas dēļ bija jāatvieno vesels stāvvads, noteikti vajadzētu vismaz pielikt zīmītes redzamās vietās, lai no rīta visi zinātu par situāciju.
Priekšā jauns siltummezglu ierīkošanas posms. Kā sokas darbi?
– Mums ir astoņas tādas mājas. Tas nav daudz. Esam aprēķinājuši, ka visu nepieciešamo varam iegādāties pa?i, bez kredīta. Un arī visu ierīkot varam pašu spēkiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka sagatavošanas darbi attiecīgo māju pagrabos jau pabeigti. Nebūs jāpārmaksā. Ņemot kredītu, jāatceras arī par procentiem. Par daudz sarežģītāku jautājumu es uzskatu līguma slēgšanu ar jauno uzņēmumu "Liepājas enerģija". Ja mēs vāksim naudu par apkuri kopā ar īres maksu, lai pēc tam pārskaitītu siltumenerģētiķiem viņu 100 procentus, nevis proporcionāli iekasētajām summām, kas tādā gadījumā segs starpību? T?p?c atrast kompromisu ir ļoti sarežģīti.