Kurzemes Vārds

07:49 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Septiņas smeldzīgas anekdotes par mīlestību

Inita Gūtmane

Uz Liepājas teātra skatuves sestdien un svētdien skanēs mīlestības stāsti – mazliet skumji, mazliet komiski, mazliet traģiski. Taču visi ar laimīgām beigām. Režisora Jura Rijnieka veidotās izrādes "Kā gribētos, lai kāds mani gaida" pamatā ir rakstnieces Annas Gavaldas aizkustinošie stāsti, kas jau iekarojuši daudzu eiropiešu sirdis.

35 gadus vecā francūziete Anna Gavalda pašlaik Eiropā ir ļoti iecienīta rakstniece, viņas darbi no grāmatu veikaliem tiek izķerti. Latviski tūlīt iznāks jau otrā stāstu grāmata "Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida", no kuras arī režisors Juris Rijnieks izvēlējies materiālu savam iestudējumam. Pirmais atzītais rakstnieces darbs bija vēstule, ar kuru viņa uzvarēja mīlestības vēstuļu konkursā, pēc tam sekoja īsie stāsti, vēlāk tapa arī romāns. Annas Gavaldas daiļradi var salīdzināt ar Fransuāzas Sagānas darbiem – abas literātes raksta gandrīz tikai par mīlestību. "Man ļoti patīk Annas Gavaldas stāsti, tie ir burvīgi – kā franču smaržas. Viņa saviem stāstiem pieliek punktu tajā brīdī, kad smaržu mākonis ir visintensīvākais. Rakstniece nemēģina prognozēt mīlestības beigas. Katrā stāstā ir tāda dramaturģija, ka aktierim atliek tikai nolasīt tekstu," stāstus raksturoja Liepājas teātra literārā padomniece Edīte Tišheizere.

Izrādē "Kā gribētos, lai kāds mani gaida" ir stāstīts par sešiem metro iestrēguša vilciena pasažieriem, kuri gribot negribot sāk savā starpā kontaktēties un atklāj, kā pie viņiem ir atnākusi mīlestība, kā tā aizgājusi garām vai kāpēc to nav spējuši pieņemt. Piemēram, Marģera Eglinska atveidotais vecpuisis svešiniekiem stāsta par savām bailēm – viņu uztrauc, vai īstajā brīdī varēs izvilkt jauno dīvānu, romantiska piegarša ir fanu apjūsmotās rokzvaigznes (Edgars Pujāts) stāstam, savukārt Ineses Jurjānes varone ceļabiedriem atzīstas, ka nav spējusi pārvarēt savus principus, tādēļ arī mīlestība gājusi secen.

"Metro ir viena no vismistiskākajām vietām, kur cilvēks ir ieslēgts savā šaurajā dzīvē un kur jūt, cik patiesībā ir vientuļš. Vai metro virzīsies un priekšu, vai paliks uz vietas, būs atkarīgs no kādas augstākas varas, pat ja tas būtu mašīnists, kurš ir šķīries no sievas un depresijas dēļ nevēlas braukt," izvēlēto stāstu norises vietu raksturoja režisors J.Rijnieks. Viņš arī uzsver, ka nevienam stāstam beigas nav bēdīgas. Ja cilvēks piedzīvojis nelaimīgu mīlestību, viņš ir guvis nopietnu mācību, lai mainītos un nākamreiz ar sirds lietām viss būtu kārtībā. Rijniekam stāsti šķiet smieklīgi, tāpēc tos nodēvējis par anekdotēm. Ne jau pati mīlestība esot komiska, bet cilvēki, kas, mēģinot notver savas dzīves skaistākos brīžus, bieži vien uzvedas visai jocīgi.

Aktieriem Anitai Kvālai, Inesei Jurjānei, Kasparam Godam, Edgaram Pujātam, Marģeram Eglinskim un Gundaram Grasbergam vēršanās ar savu stāstu pie skatītājiem kā sarunas biedriem ir ļoti labs treniņš. "Aktieri nav kā skrūvītes kaut kādā inscenējumā, viņiem pašiem ir jāprot manipulēt ar skatītāju, pierādot, cik daudz viņos ir potenciāla, cik bagāti ir kā personības un cik labi kā aktieri," uzsvēra E.Tišheizere. Pēc teātra zinātnieces domām, šī ir tā izrāde, uz kuru atliek tikai atnākt un ļauties tās burvībai, jo gan valoda, gan pats stāsts ir brīnišķīgs. "Straujas darbības, dejas, dziesmu šajā izrādē nebūs. Bet mūsu aktieri ir pietiekami fascinējoši, lai būtu interesanti skatīties, kā viņi stāsta stāstus," apgalvoja E.Tišheizere.

Režisors, veidojot šo izrādi, ņēmis vērā Volta Disneja atziņu: "Labāk cilvēku izklaidēt ar cerību, ka viņš kaut ko iemācīsies, nekā mācīt, paļaujoties, ka viņš pie reizes arī izklaidēsies." "Šajā izrādē ir tas, kas cilvēku visvairāk interesē: mīlestība, sekss un cerība," ieintriģēja režisors.