Kurzemes Vārds

04:49 Ceturtdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aiz Līgupītes, Ķāķišķē atkal gaišs kļuvis kāds divstāvu nams

Pēteris Jaunzems

Vakar Ģimeņu saieta centru atklāja Rucavas pagasta Ķāķišķē. Tas iekārtots ēkā, kur kādreiz bijusi muiža. Vēlāk tur atradusies arī pamatskola un vēl vēlāk – kolhoza "Padomju Latvija" kantoris. Pēc Atmodas telpas pamestas novārtā, logi izkrituši, durvis izgāzušās un tukšajās istabās skraidījušas žurkas un svilpojis vējš. Tagad celtnē, kur ierīkots arī veikals, vērojamas patīkamas pārmaiņas. Nams atkal kļuvis gaišs un aicinošs. Tas sakārtots par Karalienes Juliānas fonda līdzekļiem. Šī ir jau otrā reize, kad Nīderlandes fonds atvēl naudu rucavniekiem.

Fonda pārstāvji izrāda uzticēšanos

Nekas jau no gaisa pats no sevis nenokrīt. Īpaši jau mūsdienās. Par to, kā viss risinājies, Ģimeņu saieta centra atklāšanā pastāstīja Rucavas Saieta nama vadītāja Valda Stadgale. Kad Karalienes Juliānas fonda pārstāvji atbraukuši un pārliecinājušies, cik mērķtiecīgi iedzīvotāju interesēs pierobežas pagastā izlietota viņu atvēlētā nauda, tie labprāt piekrituši sniegt atbalstu arī ķāķišķnieku sarosīšanas interesēs. Kā nekā šajā mutuļojošu norišu aizmirstajā nostūrī mīt vairāk nekā simts iedzīvotāju. Tomēr pēc tam, kad visa sabiedriskā dzīve pārvietojās uz pagasta centru, viņi esot kļuvuši savrupi un noslēgušies sevī. Tā arī dzīvojuši līdz pat šai dienai...

Tagad jaunizveidotā centra pirmais uzdevums būs salauzt šo atsvešināšanos. To izdarīt nenāksies viegli. Galvenokārt par to rūpēsies centra vadītāja Anita Liparte, kas amatu izpelnījusies, piedaloties un uzvarot konkursā. "Nebaidies, būs labi, Anita!" viņu uzmundrināja ķāķišķnieces Katrīna Sleža un Inta Pērkone, apsolot no savas puses centra vadītāju visnotaļ atbalstīt. "Ko nu mēs, veci cilvēki, pie datora sēdēsim!" Tādēļ, viņuprāt, Ģimeņu centram vispirms esot jākļūst par iedzīvotāju tikšanās vietu. Te varēšot vienreiz mēnesī satikties ar pagasta sociālo darbinieku, lauksaimniecības konsultantu, pašvaldības pārstāvjiem, pagasta padomes nodaļu vadītājiem. Telpas esot pietiekami plašas, lai vajadzības gadījumā šeit nosvinētu jautras kāzas vai arī pavadītu Aizsaulē kādu tuvinieku.

Bet, lai ķāķišķnieku sarosīšanās nepaliktu tikai skaists sapnis, namā jau tagad radītas dažādas izklaides un atpūtas perspektīvas. Tur ierīkota pulcēšanās zāle, ir telpa, kur skatīties televizoru vai novakarēs pasēdēt pie datora. Lauksaimnieki šeit varēs strādāt pie projektiem, lai savām saimniecībām piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus, bet jaunāki cilvēki droši vien izvēlēsies sportošanu. Jau pēc jaunā gada par pašvaldības līdzekļiem paredzēts iegādāties novusa galdu un citas spēles. Vasarā sportam pavēršoties vēl arī citas iespējas.

Iesvētot Ģimeņu centru veiksmīgam darbam un iededzot pirmo svecīti Adventes vainagā Rucavas ev.lut. baznīcas draudzes mācītājs Ainars Jaunskalže īpaši akcentēja tā nozīmi ģimeņu saticības stiprināšanā, kas ilgus gadus mūsu valstī līdzīgi šim namam atradusies novārtā. Labi, ka cilvēki to sapratuši un cenšas atkal celt saticību godā. Svinību dalībnieki neaizmirsa arī ieskatīties nākotnē. "Darāmā," kā atzina Valda Stadgale, "ir ļoti, ļoti daudz." Bet kooperatīvās sabiedrības priekšsēdētājs Voldemārs Timbra rosināja meklēt līdzekļus, lai dzīvību atdotu lielam namam, kas aizmirstībā pamests Rucavas pagasta Ģeistautos. Arī tur taču dzīvojot cilvēki un ģimenes, par kurām ir jādomā. Tāpat likteņa ziņā atstāt nedrīkstētu arhitektūras pieminekli – Ķāķišķes vecās vējdzirnavas, kuru saglabāšanas mērķiem šobrīd pietrūcis naudas. Bet pagasta bibliotēkas vadītāja Gunta Timbra ierosināja Ģimeņu centrā izveidot arī grāmatu apmaiņas punktu, lai lasītājiem ērtāk un nav jāmēro tāls ceļš. Viņa bija ielūkojusies vēsturē un noskaidrojusi, ka namā, kurš tagad atguvis gaismu, 1848. gadā piedzimis un bērnību pavadījis progresīvais žurnālists, jurists un politiķis Aleksandrs Vēberis. "Varbūt ar laiku šim cilvēkam varam atklāt te piemiņas plāksni," viņa rosināja, un gribas cerēt, ka tā tas arī būs.