Kurzemes Vārds

06:58 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Zaļo audzējumam svarīga atpazīstamība

Pēteris Jaunzems

Saraiķnieces Ilmas Rudušas vadībā sparīgi pie izvirzītajiem uzdevumiem ķērusies darba grupa, ko šā mēneša sākumā tirgu problēmu izpētes veikšanai izveidoja Liepājas Bioloģisko lauksaimnieku biedrība. Lai vienotos par pastāvīgu tirdzniecības vietu jeb tā dēvētā Zaļā tirdziņa atvēršanu, vakar grupas pārstāvji ieradās Pētertirgū, kur tikās ar tā vadītājiem un kopīgi apsprieda sadarbības iespējas. Viņi sastapušies ar sapratni un pretimnākšanu, kas dos iespēju īstenot ieceres. Jā, bioloģiskie zemnieki tirgojuši Liepājā savu audzējumu arī līdz šim, taču tagad viņi stingri nolēmuši veselībai nekaitīgo produkciju atdalīt no tās, ko izaudzējuši tie lauksaimnieki, kas pielieto ķīmiju un pesticīdus.

Lai pelnītu, ir jāiegulda

Runa ir par to, ka arī mūsu pilsētā nepieciešams izveidot līdzīgus un varbūt vēl pārdomātākus bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības apstākļus, kādi ir Rīgā, lai pircēji zaļo audzējumu varētu pārējās produkcijas gūzmā ne tikai sameklēt, bet arī atpazīt. Ilma Ruduša uzskata, ka šajā nolūkā vispirms ļoti rūpīgi jāizstrādā tirgošanas noteikumi. Tiem jābūt tādiem, kas visnotaļ stimulētu videi draudzīgos apstākļos ražotās produkcijas audzēšanu un realizēšanu.

"Mums ir jāpanāk tāda situācija, lai tirgošanās kanāli paši vērtos vaļā," viņa teica, piebilstot, ka audzējuma atpazīstamību var veicināt galvenokārt informācija. To nevar nodrošināt bez līdzekļiem. Par velti nekas nenotiek. Ilma Ruduša atgādināja, ka tirgus ekonomikas pirmais bauslis prasa ieguldīt naudu, jo, tikai ieguldot to, iespējams kaut ko nopelnīt.

Lai pircējs nepaietu garām

Sākumā, proti, šajā sezonā bioloģiskie lauksaimnieki pievērsīšoties galvenokārt dārzeņu un medus pārdošanai. Šim nolūkam viņi paredz iznomāt Pētertirgū trīs, bet varbūt pat četras tirdzniecības vietas. Jau noskatīts arī piemērots laukums. Tas, viņuprāt, varētu atrasties iepretim Annas baznīcai, netālu aiz ieejas Pētertirgū. Tur pircējiem būšot pieejams pievilcīgi noformēts reklāmas stends, kurā būs izsmeļoša informācija pilnīgi par visiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kuri vien tirgū piedāvās savu audzējumu. Tas nekas, ka daļa no viņiem atveduši lopkopības preces un mājas apstākļos iegūtu biezpienu vai krējumu tirgo paviljonā. Reklāmas stendā tik un tā atradīsies šo zemnieku vizītkartes un ziņas, kā pircējs tos var sameklēt.

Darba grupas vadītāja uzskata, ka nemaz nebūtu slikti, ja zemnieku vizītkartes otrā pusē būtu uzzīmēts arī plāns, kas norādītu, kā uz viņu saimniecību iespējams aizbraukt. Šādā veidā par sevi pircējus informēt cenšoties kolēģi Vācijā un citur. Gita Švingere, kas arī iekļauta darba grupā, sagādājusi dažus rietumvalstīs izdotu reklāmas bukletiņu paraugus. Tie varētu kalpot par paraugu, kā pareizi reklamēt videi draudzīgi strādājošās saimniecības.

Piedāvājums nedrīkst apsīkt

Tas pats sakāms par augļu un ogu audzētājiem. Ilma Ruduša pieļāva, ka sezonas laikā viņu ražotās preces piedāvājums tirgū varētu ievērojami palielināties, taču bioloģiskās produkcijas audzētājiem jācenšas darboties tā, lai arī pārējā laikā viņu zaļais tirdziņš neapsīktu. Zinot, kādi šobrīd ir apstākļi lauku sētās, esot skaidrs, ka to panākt nebūs tik vienkārši. Taču tas ir jāizdara, lai piesaistītu klientus.

"Mums jāiztur pārbaudes laiks un sava varēšana jāpierāda," turpināja Ilma Ruduša. Pircējs nedrīkst piedzīvot vilšanos. Ar to viņa saprotot, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai ir jābūt kvalitatīvai un viegli identificējamai. To iespējams nodrošināt, gan pieprasot no ražotājiem sertifikātu kopijas, gan citus dokumentus. Arī marķējums nebūs lieks, lai pircējiem pierādītu, ka tirgots tiek konkrētajā saimniecībā saražots, nevis no ārvalstīm pāri robežām ievests audzējums.