Kurzemes Vārds

06:35 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kā defektu pārvērst efektā?

Pēteris Jaunzems

Savulaik agronoma Imanta Heinacka skolēnu pulkā bija arī Kuldīgas rajona Rendas pagasta veselības saimniecības īpašniece Māra Bergmane. Tagad viņa, saimniekojot kopā ar savu vīru Daini Kuldīgas rajona Rendas pagasta "Upmaļos", kļuvusi plaši pazīstama kā veselīgas lauku saimniecības īpašniece un dziedniece, kas ārstniecības mērķiem izmanto tikai dabas dotos līdzekļus.

"Upmaļi" – bioloģiskās lauksaimniekošanas skola

Smilšainajā lauku zemītē, kas lielu lauksaimniecības ražu gūšanai nav piemērojama, Bergmaņu pāris guvis panākumus, audzējot ārstniecības augus, uzņemot viesus, kā arī rīkojot seminārus un ārzemju braucienus saviem kolēģiem. Tā – solīti pa solim vien "Upmaļi" laika gaitā izveidojušies par tādu kā Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības skolu, kur uzskatāmi var pārliecināties, ka laukos cilvēks nevar izputēt un pat uz neauglīgām platībām, strādājot ar izdomu, iespējams gūt lieliskus rezultātus.

"Tas ir labs piemērs, kā defektu pārvērst efektā. Sezonā "Upmaļus" apmeklē vairāk nekā 3000 cilvēku. Visi viņi šeit gūst ierosmi un pieredzi," atzina Liepājas bioloģisko lauksaimnieku vadītāja vietnieks Jānis Pakalns. Saprotot, ka, tikai kopīgi darbojoties, ir iespējams nostiprināt panākumus, Māra Bergmane mudina lauku ļaudis pievienoties, veidojot veselības saimniecības arī citos apvidos, jo pagaidām to skaits valstī esot nepietiekams.

Salīdzinot ar citiem novadiem, šajā jomā jūtami atpaliekot Kurzeme. Tā, piemēram, Liepājas rajonā veselības saimniecību nosaukums ir tikai Jansonu "Kūdrājiem" Aizputes pagastā, Jāņa Pakalna "Sproģiem" Durbes pusē, Eglona Brūna "Meldriem" Otaņķos un Alvīnes un Andra Briķu saimniecībai Tadaiķos. Bet kas liedz tām piebiedroties daudzām citām lauku sētām? Ķīmiju taču lauksaimniecības kultūru audzēšanai pielietot šodien spēj tikai retais.

Veselīgu produktu joprojām trūkst

Māra Bergmane uzskata, ka iespēju attīstībai netrūkst. Ja kāds no liepājniekiem vēloties pievienoties veselības saimniecību pulkam, esot tikai jāsāk sadarboties ar tiem lauksaimniekiem, kuri kaut ko šajā jomā jau sapratuši. Arī veselīgo saimniecību katalogam, ko kārtējo reizi iespiest gatavojoties šopavasar, vēl varot atsūtīt pieteikumus. Strādāt mudinot arī fakts, ka dziedinošu produktu pieprasījums šobrīd esot ievērojami lielāks nekā piedāvājums.

"Tirgū nemitīgi trūkst ābolu etiķa, diedzētu graudu, žāvētu augļu, melno plūškoku ogu sīrupa un citu vitamīniem bagātu gardumu," teica rendeniece un piebilda, ka šo uzskaitījumu varētu turpināt un iespējas strādāt, izmantojot saimniecības iespējas, esot neizsmeļamas. Pērn viņa pamēģinājusi kaltēt ķirbju šķēlītes, un iznākuši lieliski čipsi, bērniem tie garšojot tā, ka nespēj atteikties, un arī veselības stiprināšanai esot ļoti noderīgi. Lai atrastu savu vietu veselības saimniecību pulkā, zemkopjiem nepieciešams tikai palauzīt galvu.

Lauku sēta – kā dziedniecības vieta

Māra Bergmane, kas par šo tematu spējot runāt stundām ilgi, šoreiz pastāstīja par alūksnieti un "Mauriņu" saimnieci Gunitu Virku, kas uzcēlusi pirti un savu biznesu tagad galvenokārt balstot uz šo objektu. Viesus, kuri piesakoties aizvien vairāk, lauksaimniece uz lāviņas noperot, izmasējot un iesmērējot ar pašas gatavotām ziedēm. "Tauku taču mājās netrūkstot, jo alūksnietei saimniecībā esot prāvs ganāmpulks, tādēļ viņa uzzinājusi dažādas receptes un iemācījusies mājas apstākļos izgatavot ārstnieciskas ziedes. Arī citur Vidzemē pirtis atkal nākušas lielā cieņā kā veselības saimniecību sastāvdaļa, taču jāliek aiz auss, ka tās nav domātas, lai rīkotu orģijas, dzertu alkoholiskos dzērienus un pieēstos, bet gluži pretēji, lai attīrītu cilvēka ķermeni no nevēlamām vielām, lai atbrīvotu šūnas no indēm, kas tur uzkrājušās un bloķē ārstējošo vielu iekļūšanu organismā.

Par to, ka Eiropas Savienības apstākļos mazās saimniecības spējīgas pastāvēt, Māra Bergmane pārliecinājusies savos ārzemju braucienos. Tā, piemēram, Alpu pakājē apmeklēti lauku apsaimniekotāji, kas iemācījušies tirgum piedāvāt it visu, ko vien ir iespējams izaudzēt. "Ir jādarbina smadzenes, jāmeklē risinājumi, tad zemnieks var dzīvot pat ļoti labi," tā nenogurdināmā rendeniece rezumēja savu stāstījumu.