Kurzemes Vārds

08:27 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma: Nedalāmās māsas – kukuļdošana un kukuļņemšana

Daiga Borska

Krimināllikumā ir vairāki panti, kuros paredzēta atbildība par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos, starpniecību kukuļošanā. Mūsu tiesās nav daudz lietu, kurās personām uzrādītas apsūdzības pēc šiem pantiem. Kukuļa ņemšana un došana ir tādas darbības, kurām publicitāti neviens nemeklē. Šajā rakstā – par divām krimināllietām, kuras nesen izskatīja Liepājas tiesā un Kurzemes Apgabaltiesā. Kā arī Liepājas Pilsētas virsprokurora Ata Dzērvēna pārdomas par kukuļdošanu.

Liepājas tiesas spriedums pārsūdzēts

Krimināllietā bija četri apsūdzētie – Valdis Ruļuks, Ģirts Puzānovs, Andris Eniņš un Raitis Kopštāls. Viņi visi bija valsts amatpersonas – muitas darbinieki. Krimināllietu ierosināja uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu. Par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu (100 dolāri un 150 latu) notiesāja Valdi Ruļuku, kurš savu vainu atzina. Viņam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz 3 gadiem ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem, nepiemērojot mantas konfiskāciju, kā arī tiesa atcēla arestu viņa mantai. Ģirtu Puzānovu un Andri Eniņu atzina par vainīgiem pēc Krimināllikuma 319.panta, tas ir, par bezdarbību, neziņojot, ka tiks pieņemts kukulis, un viņiem piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Ceturto muitnieku – Raiti Kopštālu tiesa attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Sākotnēji arī šiem trīs muitniekiem – Puzānovam, Eniņam un Kopštālam – uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, taču pierādījumu trūkuma dēļ šo apsūdzību prokuratūra grozīja pret vieglāku.

Tagad Pilsētas prokuratūra iesniegusi apelācijas protestu par Liepājas tiesas lēmumu, proti, lūgts atcelt spriedumu daļā par Kopštāla attaisnošanu, kā arī daļā, kas neparedz Ruļukam piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju. Kā procesa laikā tiesu debatēs norādīja prokurore Aiva Miezīte, bijušo muitnieku prettiesiskās rīcības dēļ nodarīts būtisks kaitējums valsts varai, bojāts Valsts ieņēmumu dienesta prestižs un mazināta cieņa sabiedrības acīs, kā arī uzticēšanās šai iestādei.

Ceļu policistiem nosacīts sods

Pēc vairākkārt atliktiem tiesas procesiem nesen izskatīja bijušo Policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas darbinieku Dzintara Auziņa un Jāņa Apiņa krimināllietu. Abi bija apsūdzēti par kukuļa izspiešanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas. Notikums šāds. Uz Kuldīgas – Aizputes – Līču ceļa policisti pamanīja automašīnu, kuras vadītājs bija iereibis. Kārtības sargi solījuši protokolu nenoformēt, ja braucējs samaksās 100 latu. Tā kā tik daudz naudas vadītājam nebija līdzi, sarunāts, ka policisti pēc tās aizbrauks vēlāk uz autovadītāja mājām. Kārtības sargus aizturēja naudas došanas brīdī.

Nekad, nekad, nekad?

"Kurzemes Vārda" apjautātie juristi pauda uzskatu, ka kukuļdošana un kukuļņemšana nav izskaužama parādība. Kā piebilda viens runātājs, tieši tāpat kā pasaulē par vecāko profesiju dēvētā prostitūcija. Kārtības sargātāji varot vienīgi strādāt, lai tikai pazeminātu līmeni, kādā kukuļošanas process notiek, un to ierobežotu. Liepājas pilsētas virsprokurors Atis Dzērvēns: "Kukuļa došanas un ņemšanas tēma, nenoliedzami, vienmēr bijusi un būs aktuāla. Galvenokārt tādēļ, ka ar to tiek traucēta valsts pārvaldes lietu kārtība. Tā kārtība, kuru regulē likumi." Otrs jautājums, ka naudu iegūst personas, kuras nekādus papildu ienākumus nelikumīgi nedrīkst saņemt.

Cariskās Krievijas laikā (arī Latvija bija tās sastāvdaļa) iecēla činavniekus jeb ierēdņus, kuriem bija tiesības darīt kādu konkrētu darbu. Tikai un vienīgi šiem činavniekiem, bet vienlaikus algas no valsts kases viņiem maksāja simboliskas. Tad par katru savu pakalpojumu amatpersonas prasīja naudu, un, kā mēdz sacīt, šī shēma iegājās kā pašsaprotama. Daudzās valstīs, piemēram, Aizkaukāzā, naudas došanu ierēdņiem arī tagad uzskata par visnotaļ normālu parādību. Jo valsts maksā tik maz, ka, lai ierēdņi izdzīvotu, viņiem vienkārši pienākas...

Pati valsts veicina kukuļošanu?

Ja saņem mazu algu, bet pretim prasa nesamērīgi lielu atbildību, tad pastāv diezgan liela iespēja, ka kukulis tiks paņemts.

A.Dzērvēns: "Veidojas tāds kā paradokss. Piemēram, tiem ceļu policistiem, kas pieķerti nelikumīgās darbībās un atlaisti no policijas, daudzos gadījumos tas nevis nācis par sliktu, bet gan veicinājis sameklēt citu, labāk atalgotu darbu."

Vai tas nozīmē, ka godīgam būt nav izdevīgi? Virsprokurors domā, ka tas lielā mērā ir morāles un ētikas jautājums, jo kukuļņemšanu nevar atrisināt tikai un vienīgi ar administratīvām metodēm. Mēs varam skaļi kliegt: "Kukuļņēmēji! Kukuļdevēji!" Taču sabiedrība pati atspoguļo tos procesus, par kuriem uztraucamies. Ļoti liela autovadītāju daļa uzskata par normālu situāciju piedāvāt ceļu policistam piecīti par ātruma pārsniegšanu.

A.Dzērvēns: "Taču par to var sodīt un ielikt cietumā! Jo summai nav nekāds nozīmes. Vainīgi abi: kā devējs, tā ņēmējs. Kamēr nemainīsies sabiedrības pašas attieksme, būtisku izmaiņu nebūs. Visvieglāk uzskatīt, ka sliktā tikai mundierotā puse, jo tā ņem. Bet mēs esam normālie, neskatoties uz to, ka dodam kukuli. Tikmēr, kamēr būs kas iedod, ņems."

Dažādi veidi, bet rezultāts...

Latvijā, runājot tieši par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bijuši dažādi veidi, kā ierobežot kukuļdošanu un ņemšanu. Bet vai tie izslēdza to, ka ierobežota jebkura iespēja atpirkties?

Kukuļi parasti tiek doti vairāku iemeslu dēļ. Viens variants: lai saņemtu to, kas nepienākas. Kā "Kurzemes Vārdam" atzina kādas iestādes darbiniece, bija laiks, kad atsevišķi cilvēki par katru cenu no iestādes gribēja dabūt viena veida izziņas. Lai savu mērķi piepildītu, par vienu nelikumīgi izsniegto izziņu piesolīti pat 1000 latu. Darbiniece no situācijas izgājusi tā, ka teikusi: "Man vajag tik daudz naudas, lai es līdz pensijai varētu nodzīvot un arī vecumdienas mierīgi pavadīt." Tad naudas piesolītāji apdomājušies un teikuši, ka tik lielu summu gan nevarot piedāvāt, un palikuši bez gribētā...

Otrs variants: kukuļus dod arī tad, ja cilvēks kādu pakalpojumu no iestādes tiesīgs saņemt, bet piesola atlīdzību, lai process notiktu ātrāk. Neskatoties uz likumīgās kārtības pārkāpšanu. Piemēram, ir divi pretendenti uz valsts uzņēmuma privatizēšanu. Tiesības privatizēt iegūst viens. Šoreiz tas, kurš attiecīgajām amatpersonām piedāvājis aploksni ar naudu.

Vēl viena māsa – birokrātija

Par vēl vienu kukuļa došanas un ņemšanas iemeslu var minēt pārvaldes kārtības birokrātisms. Kukuļa došanas un ņemšanas vienkāršākā ābece apgūstama uz ceļa. Un tur arī visā krāšņumā ieraugāma māsas birokrātijas tumšā puse. Vadītājs pa ceļu brauc, pārsniedzot atļauto ātrumu. Policists viņu aptur. Ātrums ir pārsniegts, jāsastāda protokols. Kamēr visi nepieciešamie dokumenti noformēti, uz ceļa paiet vismaz pusstunda. Apliecību atņem, izsniedz speciālu dokumentu. Apliecību sola nosūtīt uz cilvēka dzīvesvietu, un pašam jāuzzina, kurās dienās policijā attiecīgajā dienestā ir pieņemšana.

Pēc nedēļas apliecība uz šofera dzīvesvietas policijas nodaļu atsūtīta. Viņš aiziet pieņemšanas dienā. Rindas briesmīgas, darbs jākavē. Nāk citu dienu, nostāv divas stundas, saņem lēmumu par naudassodu. Tālāk ceļš ved uz banku, tur atkal rindas, bet nekas, jāstāv. Kad naudassods samaksāts, ar maksājuma dokumentu ceļš atkal uz policiju, lai parādītu kvīti, ka viss kārtībā.

Pēc visa šī karuseļa apliecība beidzot kabatā un vari staigāt laimīgs. Vai jebkurš šoferis nebūtu ar mieru tos 25 latus samaksāt turpat uz ceļa, lai tikai nebūtu iepriekš aprakstītajam birokrātijas purvam cauri jāizbrien? Tad jau krietni vienkāršāks ir tas modelis, kādu izmanto, administratīvi sodot par automašīnas novietošanu nepareizā vietā vai par nesamaksātu stāvvietu. Nofotografē pārkāpumu un pie priekšējā stikla piestiprina protokolu.

Var jau teikt, ka problēmas šoferis sev rada pats, jo pats vien uz ceļa pārsniedza atļauto ātrumu. Jā, tā tas ir. Bet, kā "Kurzemes Vārdam" teica kāds autovadītājs: "Ir brīži, kad tiešām jāsteidzas uz Rīgu un braucu ar 120 kilometriem stundā. Apzinos risku, bet braucu. Noķer mani, iedodu piecīti, ja ne, sastāda protokolu, bet pēc tam laiku, kuru esmu iekavējis ar ceļu policistiem, atgūstu, braucot vēl ātrāk..."

Kā smaidot atzina kāds cits kungs, viņš esot novērojis, ka uz Rīgu un atpakaļ uz Liepāju ar atļauto ātrumu braucot tikai satiksmes autobusi vai 1976.gada izlaiduma žiguļi...

Zelta bedre – muita?

Kā skaidro Atis Dzērvēns, agrāk muitnieki naudu saņēma par to, ka ļāva preci sūtīt pāri robežai, apejot, nemaksājot muitas nodevu. Tagad procesu lielākā daļa notiek Eiropas Savienības robežās, tādēļ mazinājusies muitas nodevu aktualitāte. Tomēr nav tā, ka muitniekiem darba nav nemaz, jo joprojām daudzas preces, lietas tiek ievestas vai izvestas nelikumīgi, piemēram, kontrabandas cigaretes, spirts utt., ieskaitot narkotikas un citas aizliegtas vielas. Tagad Eiropas Savienībā noziedzīgie grupējumi organizējot speciālus koridorus preču – zelta, spirta, arī cilvēku utt. – nelegālai pārvadāšanai. Šo darbu atvieglo savi muitnieki, kas noteiktajā dienā un stundā strādā, kad prece kust pāri robežai.

Daudzās attīstītajās valstīs darbojas šāda sistēma. Ja cilvēks tiek pieņemts darbā atbildīgā amatā, piemēram, tajā pašā policijā, viņš zina, ka godprātība var tikt pārbaudīta ar provokatīvām metodēm un uz dažādām lietām. Ir speciāli dienesti, kas šādas pārbaudes organizē un noskaidro katra uzticamības pakāpi. Tas, ja esi iekritis un neesi izturējis uzticības pārbaudi, nenozīmē, ka tiksi tiesāts. Vienkārši pateiks paldies par sadarbību, bet personas lietā būs iegūstami šādu pārbaužu rezultāti, proti, ka neesi piemērots tādam un tādam darbam.

Vai palīdzēs lielākas algas?

Arī Latvijā tagad ir gan valsts sektorā un privātajā sektorā strādājošie. Piemēram, ārsti. Situācija – privātajā sektorā strādājošais ārsts nosacītās naudas vienībās saņem 100. Lai valsts sektors varētu konkurēt, tur strādājošajam ārstam būtu jāsaņem 80 vienību. Pārējie, neesošie 20 ir tā saucamie bonusi, piemēram, sociālās garantijas, drošība, stabilitāte, ko garantē darbs valsts iestādē. Ja ārstam 80 vienību vietā valsts tomēr maksā 20, tad labākie aiziet uz privāto sektoru, paliek tie, kam citur nav kur iet. Līdz ar to valsts medicīnas kvalitāte ievērojami krītas. Jā, atbildība it kā dakteriem ir, bet par tām 20 vienībām, kas tiek saņemtas, arī par atbildību dažreiz paliek vienalga... Vai arī kārdinājums ņemt kukuli kļūst aizvien lielāks.

Ir daudzas darbības sfēras, kur situācija līdzīga. Ne tikai mediķi, arī skolotāji, juristi u.c., kuru izglītība, pieredze ir vienlīdz laba. Virsprokurors saka, ka pilnīgi vienādas algas privātajā un valsts sektorā strādājošiem nevarēs būt, bet tām jābūt samērīgām. Pretējā gadījumā iespēja konkurēt nepastāvēs. Jo tie, kas strādā valsts sektorā, ir tie, kas balsta valsti un tās attīstību. Viņiem jāmaksā, jo tāds ir kopējais, brīvais tirgus. Ja valsts pusē paliks tikai slikti ārsti, slikti skolotāji, slikti juristi, tad... Sekas pat grūti prognozējamas. Virsprokurors min piemēru par tiesas procesu, kurā piedalās prokurors, kurš pārstāv valsti, un nolīgts spēcīgs advokāts, kurš aizstāv cilvēku, kas izdarījis slepkavību. Ja advokāts liks lietā visas savas labi samaksātās prasmes, iespējams, slepkava tiks brīvībā. Vai valstij šāds risinājums vajadzīgs?

Situācija. Šeit Liepājā

Atis Dzērvēns atbildi uz šo jautājumu sāk šādi: "Tam, ka tiek ierosinātas lietas par kukuļdošanu, izmeklētas un tiesā vainīgajiem piespriež sodu, ir jākalpo arī par mācību sabiedrībai. Ka tā darīt nedrīkst – var saņemt sodu. Bet reāli šāda mācība, manuprāt, nedarbojas. Vai, piemēram, visi policijas darbinieki, kas zina, ka viens vai divi kolēģi par kukuļņemšanu aizturēti, notiesāti, turpmāk paši kukuļus vairs neņem? Vai ierēdnis, kurš zina, ka kolēģim no blakus nodaļas sanāca nepatikšanas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kukuļus vairs neņems? Kādēļ cietumā bija iespējams ienest aizturētajiem domātus mobilos telefonus? Izklausās pesimistiski, bet tā ir."

Ko virsprokurors iesaka? "Kamēr nemainīsies visas sabiedrības apziņas līmenis, jo ir lietas, kas vienkārši jādara tā (nav jāņem, jādod kukulis!), jo tā ir pareizi. Neatkarīgi, cik grūti un dažkārt jocīgi tas šķiet. Lielākā daļa sabiedrības par pašsaprotamu uzskata, ka jāaudzina bērni. Ka jārūpējas par veciem, nevarīgiem, slimiem cilvēkiem. Tas nav ne viegli, ne izdevīgi, bet tas jādara. Izdevīgāk varbūt dot un paņemt kukuli, bet arī tas nav jādara! Vienkārši jābūt skaidri formulētai sabiedrības attieksmei, kas tiešām labs, kas slikts."
Tāda bija atbilde.

Nobeigums

Kādā filmā bija šāds sižets. Policijas komisārs apstaigāja tirgu un pie katra galda izvēlējās ābolu. Pajautāja: "Cik tas maksā?" Vienu naudas vienību. Viņš iedeva prasīto, bet atpakaļ saņēma ābolu un vēl 25 naudas vienības. Kad visi galdi bija apstaigāti, komisāram bija gan āboli, gan pilnas kabatas ar naudu. Kukuļdošana, jūsuprāt?