Kurzemes Vārds

08:39 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Baumas palīdz noturēties pozīcijās

Cilvēka smadzenes mīl tenkas un baumas. Pat tik ļoti mīl, ka tenku stāstus par draugiem un paziņām vai pat pilnīgi svešiem, taču sabiedrībā labi pazīstamiem cilvēkiem tās saglabā daudz precīzāk nekā lietišķo informāciju. Pie šāda secinājuma, veicot pētījumus, nonākuši britu zinātnieki. Viņuprāt, priekšroka, kādu smadzenes piešķir šādai lielākoties nedrošai informācijai, palīdz to saimniekam orientēties sociālajā vidē un līdz ar to noturēt savas pozīcijas sabiedrībā.

Vairāk pikantu detaļu!

Pētījums veikts, lūdzot grupai cilvēku iepazīties ar dažāda satura tekstiem un vēlāk par tiem uzrakstīt. Ar šiem aprakstiem tālāk iepazīstināta cita mērķauditorija, vēlreiz lūdzot veikt aprakstu par uzzināto. Un finālā izkristalizējusies informācija, ka dalībniekiem vislabāk atmiņā palikusi tā informācija, kurā līdztekus kādas personas aprakstam bijušas arī pikantas detaļas par tādām tēmām kā meli un neuzticība. Šajos ziņojumos informācija cilvēkiem palikusi atmiņā un pausta tālāk ar vislielāko apjomu un precizitāti. Turpretim tā informācija, kurā bijuši minēti vienīgi fakti par kādu personu, vai nu palikusi atmiņā ļoti pavirši, vai pat nemaz.

Zinātnieki, kas veica šo pētījumu, rezultātos gan nesaskata nekā īpaši nosodāma. Viņi skaidro, ka "cilvēki kā sociāli dzīvojoša suga ir augstākajā mērā atkarīgi no citiem cilvēkiem, viņiem nepieciešams tik daudz informācijas par savu tuvāko uzvedību un sociālo stāvokli, cik vien iespējams – un tieši šādu informāciju piedāvā baumas".

Pīppauzēs nerisina biznesa jautājumus

Neliegsimies – lai arī cik pieklājīgi un iecietīgi mēs būtu, katram patīk uzzināt kaut ko neformālu par kādu savu paziņu. "Brīvbrīdis" aptaujāja vairākus liepājniekus, kā viņi tiek pie šīs informācijas un kā to izmanto.

Vaira (radošas profesijas pārstāve):
– Parasti par visu notiekošo uzzinu pēdējā, jo daudz strādāju, maz esmu mājās un reti iznāk ar kādu parunāties brīvā atmosfērā. Tāpēc priecājos, ja tam tomēr atliek laika un uzzinu, kuram bērns piedzimis, kurš apprecējies vai izšķīries, kuram jauna draudzene vai draugs, un tamlīdzīgas lietas. Man patiešām patīk parunāties par personiskām lietām, jo tas dod atslodzi smadzenēm. Un arī sajūtu, ka galīgi neatpaliec no dzīves, jo ne jau tikai finanšu ziņas ir svarīgas (smejas).

Uldis (ierēdnis):
– Skaidrs, ka mēs pīppauzēs darbā nespriežam par nepadarītajiem darbiem. Tāpēc jau ir šīs pauzes, lai parunātos par ko citu un izvēdinātu smadzenes. Un tad arī visbiežāk uzpeld šīs baumas vai tenkas. Bet es tās nenosauktu tik nicīgos vārdos – man šķiet, ka tās ir normālas sarunas, kurās apspriežam, ko dara vai nedara mūsu paziņas. Jā, tur ir arī personiskas lietas, bet tas ir tikai normāli, jo tā ir dzīve. Ja man kaut kas no runātā šķiet svarīgs, pastāstu arī saviem mājiniekiem. Ja tā ir taisnība, kas tur slikts, ja cilvēki runā?

Vineta (audzina bērniņu):
– Tagad, kad esmu mājās ar mazo, man ir daudz vairāk laika, lai satiktos ar cilvēkiem, jo daudz vairāk staigāju pa pilsētu. Un skaidrs, ka satiekoties runājam gan par bērniem, gan arī par sev pazīstamiem cilvēkiem. Par ko tad lai mēs runātu? Taču ne jau par lielo biznesu vai globālo sasilšanu (smejas). Un, godīgi sakot, es piekrītu pētījuma atzinumam, ka zināt šo informāciju ir svarīgi tāpēc, lai noturētos sociālajā vidē. Skaidrs, ka es gribu zināt, kas notiek ar cilvēkiem man apkārt.

Sagatavoja Kristīne Pastore