Kurzemes Vārds

21:02 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Saule deldē ledus vākus

Ita Cērmane

Kaut arī sinoptiķi sola, ka martā vēl gaidāms bargs sals un ziema neatkāpsies līdz pat mēneša beigām, tomēr pa dienu saulīte sāk sildīt. Kūst ne tikai sniegs, bet arī ūdenstilpju ledus vāks. Var jau teikt, ka tas vēl gana stiprs, taču speciālisti brīdina būt uzmanīgiem uz ledus. Arī pieredze liek piesargāties.

Glābj pārgalvjus

Šoziem jau bijuši vairāki gadījumi Liepājā un rajonā, kad operatīvo dienestu speciālisti no nelaimes izglābuši pārgalvīgus ledus gājējus – gan pusaudžus, gan pieaugušos.

Jau pašā gada sākumā – 5.janvārī – rajonā izglāba ledū ielūzušu vīrieti. Negadījums notika dienas vidū Nīcas pagastā, Toseles upē pie tilta. Tā kā vietējie iedzīvotāji un glābēji rīkojās operatīvi, nelaimē nokļuvušo no ūdens izvilka – viņš tika cauri ar pamatīgu nosalšanu un izbailēm.

Bet Liepājā četros gadījumos Pašvaldības policijas darbinieki no ielūšanas glāba pusaudžus. 1.februārī kārtībnieki no iespējamās ielūšanas ledū jūrā izglāba septiņus jauniešus. Siguldas ielas galā, pludmales zonā, aptuveni 200 metru no krasta likumsargi no ledus nocēla četrus 1993.gadā dzimušus puikas. Tāds pats atgadījums tās pašas dienas pēcpusdienā notika Atmodas bulvārī pie Ūdenslīdēju mācību centra, kur aptuveni 500 metru no krasta pa ledu jūrā pastaigājās trīs 1994.gadā dzimuši zēni. Arī šos pārgalvjus nogādāja krastā. 5.februārī policisti atkal saņēma izsaukumu uz Karostas kanālu, kur iepretim Ūdenslīdēju centram uz ledus atradās pusaudzis. Arī 22.februārī Karostas kanālā no ledus gabala policijas darbinieki nocēla divus pusaudžus.

Baisa pieredze

Izglābtie atzīst, ka briesmas aptvēruši, tikai nonākot nelaimē. Tagad visi kā viens apgalvo, ka otrreiz ko tādu pat nemēģinās darīt.

Diemžēl ne visas nelaimes izdevies novērst. Mūspusē bijuši negadījumi uz ledus, kuriem vajadzētu būt par mācību citiem. Pirms pāris gadiem Liepājas ezerā, uzgājis uz trausla ledus, dzīvību zaudēja kāds pusaudzis. Pērn pavasarī kāds zēns ar visu ledus gabalu, uz kura bija uzrāpies, tika ieskalots Karostas kanālā. Bija nepieciešams daudz laika un pūļu, lai viņu dabūtu krastā.

Pašvaldības policijas darbinieki aicina būt saprātīgiem un nedoties uz ledus, kad tas kļūst trausls un bīstams. Pārgalvīgie apdraud ne tikai savu, bet arī glābēju dzīvību. Atgādināsim, ka, glābjot pusaudžus pludmales zonā pie Siguldas ielas, arī viens no policistiem ielūza ledū.

Apzināts risks

Bērni un pusaudži briesmās nereti nonāk ziņkāres un nezināšanas dēļ. Bet ir kāda pārgalvīgu pieaugušo kategorija, kas nereti riskē apzināti. Tie ir zemledus makšķernieki. Ne velti ļaudis smej: "Ja uz ezera parādās pirmie bļitkotāji, tad drīz būs sals." Rudenī līdz ar pirmo salu, neskatoties uz ledus biezumu, vīri ar makšķerēm jau ir uz tā. Nereti šermuļi skrien pār kauliem, brīnoties, kā uz daļēji aizsalušās ūdenstilpes viņi vispār virsū tikuši.

Turklāt tas nav iztikas jautājums, kas makšķerniekus dzen uz ledus. Te sēž ne tikai jauni un veci vīri, bet pat pa vienai otrai dāmai. Un ne tikai liepājnieki vai tuvējās apkaimes iedzīvotāji, bet arī tālu ceļu mērojušie, lai tikai rastu iespēju izurbt caurumu ledū un pacopēt. "Kurzemes Vārds" sastapa gan no Lietuvas iebraukušus kaislīgus copmaņus, gan no Latgales šurp braukušus. Un visi atzīst, ka tas ir vaļasprieks. Kāds sirms kungs pat atjautāja, vai tad labāk būtu, ja viņš krogā sēdētu…

Protams, tā kā ziema šogad barga, par zemledus makšķernieku drošību īpaši satraukties nevajadzēja, jo ledus kanālā un ezerā ir biezs. Taču īstas drošības nav tad, kad simtiem vīru vienuviet pulcējas uz kanāla ledus un urbj tajā caurumu pie cauruma. Pirmkārt, vienkopus koncentrējas liels svars, kas var veicināt ledus ielūšanu, otrkārt, var neizturēt kā siets sacaurumotais ledus.

Zemledus makšķernieki skaidro, ka citādi nevarot, kā vien pulcēties vienuviet zivju dēļ – stintei esot savi ceļi, un jātrāpa tieši virs tiem. Tāpēc arī, uzoduši īsto vietu, vīri līp cits pie cita.

Apdraud sevi un citus

Ir vēl kāda pārgalvīgo kasta, kas riskē apzināti. Tie ir automobiļu vadītāji, kuri draiskojas uz ledus. Šogad par laimi negadījumu Liepājā nav bijis, taču iepriekšējos gados notikušie ielūšanas gadījumi uzjundīja kaislības.

Pērn martā Liepājas ezerā ledū divas reizes ielūza pārgalvīgu vadītāju stūrēts auto. Pārsimt metru no krasta iepretim Lauku ielai nepaveicās "Opel Tigra" vadītājam – auto priekšdaļa ielūza ezerā. Cilvēki negadījumā necieta, taču mašīna gan. Apskādēto spēkratu ugunsdzēsēji ar vinču izcēla un izvilka krastā. Otrs neveiksminieks bija kāds džips. Bet marta sākumā ezerā ielūza 2005.gadā ražots "Mitsubishi". Bet vēl gadu iepriekš auto Liepājas ezera ledū lūza cits pēc cita – gan vieglie, gan džipi. Pat kāds mikroautobuss bija ielūzušo skaitā.

Protams, ielūzušo spēkratu saimnieki bija sarūgtināti, ka notikusi nelaime un jāmaksā par sabojātās mašīnas remontu. Taču ar to viņu nedienas nebeidzas. Uz ūdenstilpes bez tā apsaimniekotāja izsniegtas atļaujas braukt nav atļauts. Turklāt ielūzušais auto ar degvielu un smērvielām piedraņķo ūdeni, un tas nav pa prātam vides sargiem. Valsts vides dienesta Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš atzina, ka ielūšana Liepājas ezerā beidzas ar protokolu par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju prasību neievērošanu. Proti, Liepājas ezers un tam līdzās esošās pļavas ir dabas liegums, un tas nozīmē, ka ir aizliegts uz ezera rīkot auto un moto sacensības, rallijus, kā arī treniņu un izmēģinājumu braucienus. Fiziskām personām, kā tas bija minētajos gadījumos, par pārkāpumu draud administratīvs sods no 50 līdz 500 latiem.

Un vēl nelaimē nonākušajiem ledus braucējiem var nākties piedzīvot vilšanos, kad palīgā sauktie ugunsdzēsēji iedod kurvīti. Par spēkratu izcelšanu jārūpējas pašiem to īpašniekiem. Kā norādīja VUGD Liepājas brigādes komandieris Ļuds Jonkus, ugunsdzēsēju pienākumos neietilpst slīkstošu spēkratu izcelšana no ūdenstilpes. Ugunsdzēsēji nekavējoties steigsies palīgā tad, ja būs apdraudēta cilvēku dzīvība, kā arī tad, ja būs draudi apkārtējai videi. Turklāt, kā atzina Ļ.Jonkus, glābēju rīcībā nav arī tādas tehnikas, ar kuru ielūzušos spēkratus izcelt. Ar smagajām ugunsdzēsēju automašīnām uz ledus braukt nevar, jo tad skāde var iznākt vēl lielāka – ezerā var iekrist paši glābēji. Bet ar trosēm izvilkt ielūzušo auto bieži nav iespējams tādēļ, ka tas atrodas pārāk tālu no krasta.

Apelē pie veselā saprāta

Ugunsdzēsēji aicina cilvēkus būt piesardzīgiem uz ledus un tagad, tuvojoties pavasarim, labāk uz tā vairs neiet. Zemledus makšķerniekiem, kuriem nepacietība pārāk liela, iesaka iet uz ledus tikai vietās, kas ir zināmas un samērā drošas. To nevar sacīt par tekošajiem ūdeņiem, jo tur ledus sairst ātrāk.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektore Rita Seļezņeva skaidroja, ka ledus plānāks ir vietās, kur plūst straume – ne tikai upēs, bet arī ezeros, kur ietek upes, ieplūst notekūdeņi, apakšā ir avoti. Arī niedrājos un tuvu tiem ledus ir trauslāks. Tāpat zem tiltiem un pie to balstiem ledus ir nedrošs.

Inspektore atgādināja noteikumus, kas jāatceras pirms kāpšanas uz ledus: "Jāmēģina vispirms noskaidrot, vai ledus ir pietiekami biezs. Cilvēki, kas dzīvo ūdenskrātuvju tuvumā, parasti to zina. Bet arī pārējiem jāatceras, ka ledum jābūt vismaz 10 centimetrus biezam, lai tas izturētu cilvēka svaru. Bet pavasarī pat vēl biezāks ledus var neizturēt, jo sāk sairt." Turklāt vairāku cilvēku pulcēšanās vienuviet noteikti paātrinās ielūšanu.

Glābēji iesaka ļaudīm pirms kāpšanas uz ledus nodrošināties ar dažādiem noderīgiem palīgrīkiem, kā arī būt gataviem sniegt palīdzību. "Neej uz ledus viens! Ja esi kopā ar citiem, ir izredzes tikt izglābtam," norāda R.Seļezņeva un piebilst, ka noderīga ir arī koka nūja – ar to var ne tikai pārbaudīt ledus stiprību, bet vajadzības gadījumā izmantot kā pagarināto roku, glābjot nelaimē nonākušo. Ekipējums būs ideāls, ja tajā būs svilpe, ar kuru vajadzības gadījumā saukt palīgus – ledainā ūdenī nonākušam kliegt var nepietikt spēka.

Bet ja nu tomēr notikusi nelaime, nedrīkst krist panikā. Glābēji iesaka turēties virs ūdens un neizdarīt straujas kustības, lai neļautu ķermenim ātri atdzist. Jāsauc palīgi, bet arī pašam jācenšas tikt atpakaļ uz ledus. Taču, kad tas izdevies, nevajag uzreiz slieties kājās – ķermenim ir lielāks laukums nekā pēdām, tādēļ ir cerība, ka tūdaļ neielūzīs atkal. Bet ja nelaimē nonācis kāds cits, uz vēdera jāpielien pie ielūzušā tik tālu, lai varētu pamest virvi vai pasniegt koku, pie kā ielūzušajam pieķerties.

Der ielāgot
Neejiet uz ledus vienatnē!
Neatstājiet bērnus bez uzraudzības uz ledus vai tā tuvumā!
Pārbaudiet ledus izturību!
Ledus jūrā ir mazāk izturīgs nekā saldūdens ledus.
Pat visdrošākajam ledum ir vājās vietas – straumes, atvari, niedrāji, tilti u.c.