Kurzemes Vārds

19:28 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kalvenē grib izslaukt vairāk piena

Pēteris Jaunzems

Paugurainais apvidus, kāds valda Kalvenē, ir piemērots lopkopības un arī piensaimniecības attīstībai. Kaut gan pagaidām vēl vietējie zemnieki nevar lepoties ar priekšzīmīgām novietnēm un ganāmpulkiem, ir neatlaidīgi censoņi, kas vēlētos pie tā visa tikt. Lauksaimniecības konsultante Iveta Šķubure noskaņota aktīvajiem cilvēkiem palīdzēt, dodot tiem iespēju gūt nepieciešamās zināšanas un pirmrindas pieredzi. Viņa izstrādājusi projektu "Daudz vairāk piena", kas domāts piensaimnieku apmācībai un guvis Rajona padomes un Pieaugušo izglītības centra atbalstu. Šonedēļ teju pussimts klausītāju jau bija pulcējušies uz pirmo nodarbību.

Ganāmpulku palielināšana notiek gausi

Jāteic, ka pat projekta autore jutās pārsteigta par tik sakāpinātu interesi. Piensaimnieki bija ieradušies pat no citiem pagastiem. Zālē varēja redzēt cilvēkus no Grobiņas un Cīravas puses. "Kalveniekiem slaukumu nogādāt pārstrādātājiem palīdz kooperatīvā sabiedrība "Dzēse", "Nadziņi" un arī mūsu pašu uzņēmums "Alpiņi", kas apkalpo galvenokārt apmēros nelielās saimniecības," pastāstīja Iveta Šķubure. Liela apjoma fermu nav daudz. Pagastā šobrīd esot tikai kādas četras saimniecības, kur ganāmpulki pārsniedz trīs desmitus govju, toties vairāk nekā desmit brūnaļu ir reģistrēts pārraudzībā apmēram trīsdesmit saimniecībās.

Konsultante zināja teikt, ka šobrīd daudzi zemnieki cenšoties iespēju robežās palielināt savus ganāmpulkus. Tāda tendence esot visnotaļ vērojama. Tomēr nav grūti pamanīt, ka šis process norit pārāk gausi. Audzētas taču tiek tikai pašu novietnēs atskrējušās telītes. Bet tādu nav daudz. Tomēr iepirkt grūsnas teles Holandē, izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, tā kā tas notiek, piemēram, vairākās saimniecībās kaimiņu pagastā un novadā, vēl neesot mēģinājis neviens kalvenieks.

Konsultante ļoti cer, ka izglītošanās, kas līdz šim pagastā nav organizēta, darīs Kalvenes piensaimniekus uzņēmīgākus. Biklums ir jāpārvar, ja grib konkurēt tirgū. Un mūsu zemniekiem, ja viņi grib pastāvēt, ir jākļūst neatlaidīgākiem un nepiekāpīgākiem. Lai tas notiktu, Iveta Šķubure mācību programmā paredzējusi priekšlasījumus par govju un tieši jaunlopu ēdināšanu, par izslaukumu kāpināšanu, kā arī piena kvalitātes un higiēnas prasību ievērošanu. Paredzēta arī lauksaimnieku tikšanās ar ciltslietu speciālisti un praktiķi no Lažas pagasta Vizmu Silenieci, kas stāstīs par ganāmpulka selekcijas lietām.

Savukārt Datu centra speciālistes apsolījušas kalveniekus iepazīstināt ar piena kvotām un tiem notikumiem, kas būtu reģistrējami Datu centrā. Rosinošu ietekmi sola arī ekskursija uz Vecauci, kur jūlija sākumā notiks Lauku dienas, jo tur paredzēta šķirnes dzīvnieku izstāde. Varbūt kādam tomēr iepatīkas mazāk izplatītās piena lopu šķirnes dzīvnieki un viņš sadomā pie tādiem tikt. Tas būtu vareni! Iveta Šķubure teica, ka tie, kas piedalīsies nodarbībās, saņems arī Liepājas Rajona padomes un Pieaugušo izglītības centra izdotu apliecību, par kursa apmeklējumu.

Kamēr daži smeļ, citi tikai kāri noskatās

Vēlāk, aprunājoties ar pašiem piensaimniekiem, secināju, ka līdz šim viņi vairījušies piesaistīt Eiropas līdzekļus, baidoties, ka nespēs izpildīt izvirzītās prasības. Mazajām un vidēja lieluma saimniecībām trūkst naudas, lai nodrošinātu līdzfinansējumu. Tāpēc iznākot, ka tie, kas pirmie pamanījušies tikt pie krējuma poda, no tā smeļot un smeļot. Viens otrs jau otro un trešo reizi steidzot izmantot struktūrfondu atvēlēto finansējumu, kamēr citi iztiek tikai ar to atbalstu, ko saņem par vienotās platības maksājumiem. Bija redzams, ka izmantot piedāvātos Eiropas labumus, daudzus cilvēkus kavē arī grūti pārvarams biklums. Viņi ņemot to, ko tiem dod, bet pieprasīt kaut ko vēl papildus neesot raduši.

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja kalvenieks Alfons Gureckis, iepirkuma cenu paaugstinājums slaukumam bijis jūtams tikai neilgu periodu, jo drīz vien sadārdzinājušies visi pakalpojumi, kas momentā iztukšojuši piensaimnieku kabatas. Šī iemesla dēļ Alfons Gureckis nedomājot saimniecībā palielināt lopu skaitu. Viņš iztikšot ar to, kas ir, jo arī pats sākot zaudēt sparu. "Ja pietrūktu Eiropas Savienības tiešo maksājumu, tad pakalpojumiem pieaugošo cenu dēļ strādāšana piena lopkopībā kļūtu praktiski neiespējama. Elektriskā enerģija ar 1.martu arī sadārdzinoties par 8 procentiem," zemnieks sprieda. Lai neizputētu, viņam nākoties izlīdzēties ar savu pensiju, ar citiem uzņēmējdarbības veidiem. Kolēģim piebalsoja arī grobiņnieks Mikols Žiemelis, kura saimniecība atrodas Liepājas ezera krastā. Pļavas tur esot visai mitras, kas ļoti apgrūtinot strādāšanu un kavējot sasniegt augstus saimnieciskās darbības rezultātus.

No knišļiem iespējams izsargāties

Nodarbībā, kas lauksaimniekus bija savedusi kopā, runa bija par to, kā uzturēt ganāmpulka veselību un novērst slimības. Par šo tematu priekšlasījumus sniedza un uz zemnieku jautājumiem atbildēja Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes speciāliste Aivita Vītoliņa un firmas "Zoovet" apgādes darbiniece Līga Šalma. Kaut gan Alfons Gureckis un Mikols Žiemelis vienā balsī apgalvoja, ka pusotra desmita gados, kopš viņi atguvuši zemi un nodarbojas ar saimniekošanu laukos, lopi tiem ar nekādām sērgām nav slimojuši, intereses par to, kas jādara, lai no nepatīkamiem gadījumiem izvairītos arī turpmāk, piensaimniekiem netrūka.

Pērn Latgali piemeklēja knišļu uzbrukums. Daudzi zemnieki tādējādi zaudēja lopus un no šī trieciena nav attapušies līdz pat šim brīdim. Kurš gan var garantēt, ka asinskārās mušiņas neparādās arī mūsu pusē? Kā tādā gadījumā būtu jārīkojas? Aivita Vītoliņa atbildēja, ka šī ziema, kas ir pietiekami auksta, būs mazinājusi knišļu uzbrukuma briesmas. Taču izturīgākie eksemplāri izdzīvos un sagaidīs pavasari, ja tas būs silts un mikls, kukaiņi var strauji savairoties. Tāpēc zemniekiem vajadzētu būt gataviem cīņai ar tiem. Lopus nevajadzētu ganīt mitrās pļavās un tuvu krūmainēm. Netrūkstot arī profilaktisku līdzekļu, ko var izmantot, lai pasargātu mājdzīvniekus. Jāatceroties tikai, ka ar ķimikālijām novietne jāizsmidzina regulāri, jo, vienreiz to izdarot, nebūs līdzēts.

Grasās gaidīt, kamēr gripa būs klāt

Netrūka arī ar putnu gripas tuvošanos saistītu jautājumu. Kaut gan valdība jau pieņēmusi lēmumu par pasākumiem, lai aizsargātos pret šo sērgu, lauku ļaudīm vēl trūkst skaidrības, kā tas darāms. Daudz tiekot runāts par vakcinēšanos. Bet vai tā kaut ko dos? Aivita Vītoliņa teica, ka tagad jau ir pieņemts lēmums, ka Latvijā vakcinēšana notiks. Pagaidām gan vēl neesot skaidrs, kurš par to maksās – valsts vai putnu īpašnieki. Taču, kā uzsvēra speciāliste, tā nav brīnumnūjiņa, un arī vakcinēšanai esot savi plusi un mīnusi. Pirmkārt, paejot zināms laiks, kamēr izveidojas imunitāte. Otrkārt, nedrīkst vakcinēt visus putnus. Sapotētos putnus nedrīkstēs pārvietot uz citu saimniecību. Turklāt pēc pusotra mēneša šī darbība būs jāveic atkārtoti.

Cilvēki interesējās: vai vakcinēto putnu gaļu un olas drīkstēs lietot uzturā un pārdot? Jā, to varēšot darīt. Aivita Vītoliņa uzsvēra, ka pirmām kārtām tikšot vakcinēti retie putni, putnu kolekcijas un ūdensputni, kā arī tie mājputni, kas tiek turēti saimniecībās, kur nav iespējas nodrošināt slēgtas telpas. Arī pret putnu gripu var nodrošināties ar profilaktiskiem pasākumiem, izsmidzinot kūtiņas un veidojot paklājiņus pie ieejām novietnēs.

Brīdinājums ir izskanējis. Grūti spriest, kāda būs lauku apsaimniekotāju reakcija uz to. Kāds no viņiem teica, ka sargāšoties tad, kad slimība būs klāt. Un otrs, to dzirdot, piebalsoja, ka rīkošoties līdzīgi. Bet vai tas būs pareizi darīts? Paruna taču māca, ka saukt pēc palīdzības, kad vilks jau aitās, ir par vēlu?