Kurzemes Vārds

18:11 Piektdiena, 24. janvāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Dārgais hobijs
Pēteris Jaunzems

Viendien Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības "Pēterīši" īpašnieks Gunārs Kalots man pastāstīja, ka, strādājot lauksaimniecībā, pērn esot nopelnījis ne vairāk un ne mazāk kā četrdesmit divus latus. Tāda summa melns uz balta viņam atlikusi, kad, rakstot deklarāciju, ko iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam, skrupulozi aprēķinājis itin visus gada laikā gūtos ieņēmumus un atņēmis no tiem izdevumus par baudītajiem pakalpojumiem un veiktajiem pirkumiem, kuru cenas esot ne tikai dubultojušās, bet vienā otrā gadījumā pat trīskāršojušās.

Protams, šajos četrdesmit divos tīrās peļņas latos neesot ietverti Eiropas Savienības vienotās platības maksājumi. Tad nu tie arī esot vienīgie, kas pagaidām vēl saudzējuši zemnieku no izputēšanas. Par kādu gan saimnieciskās darbības attīstību šādos nežēlīgas inflācijas apstākļos varot runāt, ja ar gada laikā iegūto peļņu neiznāk pat tik, lai pāris reizes iepirktos lielveikalā?

Turklāt, kā uzsvēra zemnieks, viņš centies dzīvot taupīgi un neesot arī slaistījies, bet strādājis no tumsas līdz tumsai. Arīdzan visi grobiņniekam piederošie piecdesmit hektāri tiekot izmantoti liellopu gaļas ražošanai un, kaut gan viņš lieliski saprotot, ka zemei palaikam nepieciešams dot kaut kādu atpūtu, neviens pleķītis šobrīd viņam neatrodoties atmatā.

Šis ir deklarāciju iesniegšanas laiks, kad ne tikai Gunārs Kalots, bet visi lauku apsaimniekotāji rezumē savu gājumu. Tāpēc, apmeklējot pagastus, drīz vien dabūju dzirdēt, ka tādi cilvēki, kāds ir "Pēterīšu" saimnieks, mazo un vidējo lauksaimnieku aprindās šobrīd jau tiek vērtēti kā īsteni veiksminieki. Citi lauku apsaimniekotāji atzinās, ka esot priecīgi, ja izdodoties gadu aizvadīt, nostrādājot pa nullēm. Pērn, kad bijis auksts pavasaris un vēlāk lietavas samazinājušas graudu kūlumu, vienam otram arī tas neesot bijis pa spēkam.

"Lauku ražošana ir ļoti dārgs hobijs," šajā sakarā paironizēja Durbes novada lauksaimniecības konsultante Maija Lankupa. Cik naudas zemnieki saņemot, tik viņi tās arī esot spiesti izdot. Nauda uzvedoties gluži kā Raimonda Paula dziesmā. Tā nākot un aizejot tālumā... "Turpmāko ražošanu spēju nodrošināt, tikai liekot lietā Eiropas Savienības atbalstu," sapīcis sacīja bārtenieks Antans Vanags. Viņš bija sašutis par to, ka, gadiem ejot, graudu un rapša sēklu iepirkuma cenas uzvedas gluži kā ledusskapī iesaldētas. Kurš varot atbildēt, kā šādā situācijā mūsu zemnieki lai konkurē ar Rietumu kolēģiem? Turklāt savu darbu zemturi kopējā izdevumu bilancē nemaz nerēķinot. Daudzi strādājot tikai tāpēc, lai ģimene būtu paēdusi, kaut cik apģērbusies un lai zemīte neaizaugtu. Cik ilgi tā varot turpināties?