Kurzemes Vārds

16:44 Sestdiena, 6. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sports

Kiprā pieveic armēņus
Ints Grasis

"Liepājas metalurga" futbolisti Kipras salā vakar pārbaudes spēlē tikās ar Armēnijas trešo spēcīgāko klubu "Banants" un uzvarēja ar 3:1 (0:0).
Kā pastāstīja komandas menedžeris Jurijs Romaņenkovs, mikrotraumas ir guvuši Kļava, Astrausks, Grebis, Tomašausks, tādēļ šos spēlētājus galvenais treneris Benjamins Zelkēvičs pietaupīja, laukumā sūtot Spoli, Zirni, Jemeļinu, Ivanovu, Žuravļovu, Miceiku, Kalonu, Soloņicinu, Surņinu, kā arī Karlsonu un Kecu (Halvitovs) uzbrukumā.
Mūsu futbolisti bija noilgojušies pēc futbola spēlēšanas, tādēļ cīņā devās ar lielu degsmi, taču pirmajā puslaikā tā arī neizdevās gūt vārtus, kaut bija vairākas labas izdevības, arī Kecam.
55.minūtē pēc soda sitiena izspēles sev tradicionālā stilā ar galvu vārtus guva Karlsons. Pēc standartsituācijas izspēles 62.minūtē pretinieku vārtsargu pārspēja Kalons, bet 90.minūtē, kad armēņu futbolisti tikko vienus vārtus bija atguvuši un metās izlīdzināt rezultātu, liepājnieki viesus pārsteidza ar ātru pretuzbrukumu, ko sekmīgi pabeidza Soloņicins.
Nākamā un arī pēdējā pārbaudes spēle Kiprā "Liepājas metalurgam" plānota 8.martā, kad mūsējiem pretī stāsies kāda no šīs salas komandām.

Vilki nomedīti, piekūniem nācās piekāpties
Andris Sudmalis

Sestdien "Liepājas metalurgs" aizvadīja Latvijas čempionāta pirmo ceturtdaļfināla spēli, ar 8:0 (3:0, 4:0, 1:0) sagraujot komandu "Vilki OP/LaRocca", bet vakar pēdējā Baltkrievijas atklātā hokeja čempionāta mačā ar 2:3 (1:1, 0:1, 1:1) piekāpās Kijevas "Sokil".
Spēlē pret vilkiem mūsējiem bija acīmredzams pārsvars jau ar pirmajām minūtēm, bet rezultātu gan izdevās atklāt vienīgi pirmās trešdaļas beigās, kad divu minūšu laikā metalurgi guva trīs vārtus, faktiski izšķirot spēles iznākumu. Spēle lielākoties noritēja rīdzinieku aizsardzības zonā, un tikai pa retam viesiem izdevās izveidot kādu pretuzbrukumu. Spēles gaitu ietekmēja arī tas, ka vilki mačam bija pieteikuši tikai 15 laukuma spēlētājus, pie tam ar septiņiem uzbrucējiem nepietika pat trim pilnām maiņām.
Pieredzējušie viesi nespēja izsekot metalurgu darbībām laukumā un regulāri pārkāpa noteikumus, tomēr mača galvenais tiesnesis Eduards Odiņš bija nolēmis, ka šī spēle kļūs par "Vilku OP/LaRocca" vienības visu laiku korektāko sacīksti, jo nefiksēja pat tādus noteikumu pārkāpumus, kas notika viņa acu priekšā. Šāda tiesāšana noveda pie tā, ka pēdējā periodā viesi kļuva arvien rupjāki un ik pēc pāris minūtēm devās uz noraidīto soliņa, vienubrīd tur vienlaikus atradās pat veseli četri vilki. Savukārt uzbrucējs Sergejs Povečerovskis, sekojot sliktākajām padomju hokeja tradīcijām, nodemonstrēja Liepājas publikai savas plašās krievu valodas lamuvārdu zināšanas.
Rezultatīvu spēli aizvadīja mūsējo pirmā maiņa – pa 4 punktiem Valērijam Fiļimonovam (2+2) un Jurim Ozolam (1+3), bet Vladimira Mamonova rēķinā 3 (1+2) punkti. Otro un, domājams, pēdējo ceturtdaļfināla spēli "Liepājas metalurgs" aizvadīs rīt Rīgā.
Mūsējo pēdējā spēle Baltkrievijas čempionātā bija atvilinājusi visai kuplu skatītāju skaitu, un interesantais mačs nelika vilties. Spēlē nepiedalījās vairāki komandas uzbrukuma līderi – Jurim Ozolam, Vladimiram Mamonovam, Valērijam Fiļimonovam un Romānam Ņikitinam tika piešķirta brīvdiena, Darjus Pliskausks dziedē savainojumu, savukārt Eduards Ivanovs nespēlēja slimības dēļ – ārstiem ir aizdomas par plaušu karsoni. Līdz ar vadošo spēlētāju prombūtni, iespēja parādīt sevi tika dota mūsu jauniešiem – Povilam Verenim, Valentīnam Feoktisovam, Sergejam Daņilovam, Viktoram Lobačovam, Mārim Ločmelim un Vadimam Virjasovam.
Tik ievērojama jauno iesaistīšana lika viesiem zaudēt modrību, pēc spēles ievadā visai ātri gūtajiem vārtiem viņi nomierinājās. Savukārt jaunie centās attaisnot savu iekļaušanu sastāvā un to arī paveica, divreiz panākot neizšķirtu. Pirmajā periodā no vārtu priekšas precīzs bija Helmuts Eniks, bet trešā perioda ievadā atzīmējās viņa maiņas partneris Sergejs Daņilovs. Abas reizes pēdējo piespēli atdeva Jānis Pētersons. Tiesa, mūsējie varēja panākt neizšķirtu jau brīdi iepriekš, kad pēc spēcīga Venta Feldmaņa tālmetiena aiz viesu vārtiem iedegās sarkanā gaisma.
Tomēr mača galvenais arbitrs uzskatīja, ka vārtu guvums nav bijis, un ļāva mačam ritēt vēl aptuveni 30 sekundes. Tikai tad tika paaicināti abu komandu video operatori, lielas nozīmes gan tam nebija, jo kameru monitori tika atzīti par pārāk maziem, un lēmums vārtus neskaitīt palika spēkā. Tomēr šajā situācijā bija vēl cita nianse – mirkli pirms tam galvenais tiesnesis nokrita un uzreiz nepaspēja piecelties, līdz ar to svarīgo momentu palaida garām.
Divarpus minūtes pirms pamatlaika beigām mūsējie nomainīja Ervīnu Muštukovu pret sesto laukuma spēlētāju, tomēr rezultāts vairs nemainījās. Tādējādi "Liepājas metalurgs" savu neveiksmīgo Baltkrievijas čempionāta sezonu pabeidza ar cienīgu, bet tomēr zaudējumu.

"Sokil" galvenais treneris Aleksandrs Seukands:
– Pēc šādiem mačiem preses konferencē vajadzētu pasniegt nevis minerālūdeni, bet ko stiprāku. Šodienas spēle izvērtās ļoti līdzvērtīga. Mani spēlētāji izrādīja necieņu pret saviem pretiniekiem, jo uzskatīja, ka galveno spēku prombūtnē metalurgi tiks sagrauti, bet uzvaru izcīnījām, pateicoties lielākai pieredzei. Tomēr jauno liepājnieku sniegums kļuva par patīkamu pārsteigumu, turpinot tādā garā, puiši var kļūt par ļoti spēcīgiem hokejistiem.

"Liepājas metalurga" galvenais treneris Vladimirs Golubovičs:
– Piekrītu savam kolēģim – mačs padevās līdzīgs. Mani iepriecināja spēlētāju atdeve laukumā. Parādījām, ka arī vadošo hokejistu prombūtnē varam rādīt labu spēli.

Uzvaru pamatlicēji
Pētera Jurčenko trīs virsotnes
Andžils Remess

Nevienā citā sporta veidā Liepājā nav bijis tik daudz panākumiem bagātu sportistu, kuri panākumus turpinājuši trenera amatā, kā tas noticis futbolā. Taču, atgādinot par E.Ziņģa, A.Ptičkina, R.Dambja, H.Feldmaņa, H.Blūma, L.Valinska ieguldījumu kā futbola laukumā, tā komandu vadīšanā, aizmirstībā palicis Pēteris Jurčenko.
Ļoti iespējams, tā noticis tāpēc, ka Jurčenko trenētās komandas spožākās uzvaras guva laikā, kad citu komandu uzvaras bija vēl spožākas. Citiem vārdiem sakot, ka "Dinamo" izcīnītais Latvijas kauss un Tosmares ciemata komandas iegūtās bronzas medaļas Latvijas meistarsacīkstēs palika "Sarkanā metalurga" triumfa ēnā. Tāpēc arī Pētera Jurčenko vārds vairāk saistās ar viņa spēlētāja karjeru, un tā bija viņa pirmā, bet arī pati augstākā virsotne.
Trīsdesmito gadu beigās un četrdesmito gadu sākumā Pēteris Jurčenko bija viens no slavenās "Olimpijas" slavenā uzbrukuma piecnieka. Ne tik meistarīgs kā Ernests Ziņģis un ne tik ražīgs vārtu guvējs kā Roberts Heiblihs, un tomēr stabils kreisās malas uzbrucējs, kurš sava savdabīgā skrējiena dēļ bija iedēvēts par Šujmašīnu. Jurčenko spēlēja "Olimpijā" desmit sezonas, arī tajā posmā, kad liepājnieki trīs gadus pēc kārtas kļuva par Latvijas čempioniem. Savas komandas rezultatīvāko spēlētāju skaitā viņš gan iekļuva tikai vienās Latvijas meistarsacīkstēs, jo ātrais Jurčenko galvenokārt rāva uz priekšu uzbrukuma līniju. Un tomēr tieši viņa sitieni ļāva "Olimpijai" uzvarēt svarīgās spēlēs ar RFK un Rīgas ASK, slavenos ungāru klubus "Bočkaji" un "Kišpešt", čehu "Viktoria Žižkov", panākt neizšķirtu pret franču "Bordo".
Pēckara gados Jurčenko kļuva par treneri. Viņš trenēja Bērnu sporta skolas zēnus, un vēl tagad atceros, kā stingrais skolotājs, mūs, desmitgadīgus puišeļus, Kungu ielas mazajā zālītē dzenāja tā, ka dzirksteles šķīda gar acīm.
Pirmajā virsotnē trenera darbā Jurčenko uzkāpa 1948.gadā ar "Dinamo" komandu, kurā pats arī spēlēja un bija galvenais vārtu guvējs. Ceļā uz Latvijas kausa izcīņas finālu dinamieši uzvarēja pat meistarsacīkšu līderi Rīgas AVN, bet finālā, pateicoties Jurčenko precīzam raidījumam, ar 3:2 pieveica Ventspils "Dinamo".
Pēc tam Jurčenko uz vairākiem gadiem pazuda no futbola un arī no Liepājas. Nez kādu iemeslu dēļ viņš padomju varai šķita nevēlams, un viens no vēl nesen tik apjūsmotajiem futbolistiem nokļuva, kā toreiz teica, pie baltajiem lāčiem.
Nākamā un pēdējā virsotne Jurčenko trenera karjerā bija piecdesmito gadu beigās. 1957.gada rudenī Liepājas futbola sabiedrība nekādu lielu uzmanību nepievērsa Tosmares ciemata komandas iegūtajam Latvijas "Daugavas" čempiona nosaukumam un uzvarai pretendentu turnīrā par tiesībām spēlēt Latvijas meistarsacīkšu augstākajā grupā. Tāpat arī Jurčenko publiski paustajam, ka nākamajā gadā viņa komanda iekļūšot meistarsacīkšu pirmajā piecniekā. Tolaik "Sarkanais metalurgs" pārliecinoši valdīja Latvijas futbolā, un liepājniekiem neko citu vairs nevajadzēja. Taču 1958.gadā Tosmares ciemata komanda lika trūkties, un visvairāk metalurgiem, kuriem pēkšņi bija radies konkurents pašu mājās. Pirmais trauksmes signāls "Sarkanajam metalurgam" bija Latvijas arodbiedrību kausa izcīņa, kad uzvarēt tosmariešus izdevās tikai papildu spēlē. Bet tad jaunizveidotā komanda izsita metalurgus no Latvijas kausa izcīņas, iekļuva finālā un tikai papildu spēlē zaudēja vēlākajam republikas pārstāvim PSRS meistarsacīkstēs – RER komandai.
Ja visus iepriekšējos gadus par sezonas naglām Liepājā uzskatīja "Sarkanā metalurga" spēles ar Rīgas spēcīgākajām komandām, tad tagad par tādu kļuva metalurgu un tosmariešu dueļi. Vēl dažas kārtas pirms meistarsacīkšu finiša Tosmares ciemats pretendēja uz čempiona nosaukumu, un tikai pēdējās spēlēs izlaida no rokām gan šo titulu, gan par mata tiesu atpalika no sudraba medaļām. Un tomēr debitanta 3.vieta bija tās sezonas lielākais pārsteigums Latvijas futbolā.
Var jau teikt, ka Jurčenko rīcībā nokļuva meistarīgi spēlētāji. Tie bija no citām republikām uz Liepāju dienēt atsūtītie puiši, un pēc pāris gadiem vesela virkne no viņiem iekļāvās "Sarkanā metalurga" komandā, kad tā sāka pārstāvēt mūsu pilsētu PSRS meistarsacīkstēs.
Taču nebūtu pareizi nenovērtēt arī trenera Pētera Jurčenko lomu, kurš gada laikā no viņiem izveidoja vienotu, cīņasspējīgu komandu. Nekāds lielais futbola taktiķis Jurčenko nebija, viņš tikai lika lietā to, ko bija mācījies no sava trenera "Olimpijas" laikos – Otto Fišera. Ja nu vēl, kā mēdz teikt, kādu fiksu ideju un, pats galvenais – stingru disciplīnu. Kā spēles disciplīnu, kad prasīja bez ierunām izpildīt trenera norādījumus, tā disciplīnu ārpus laukuma. Viena viņa metode palikusi Liepājas futbola vēsturē kā drakonisks un reizē savdabīgs paraugs. Lai futbolistiem pirms svarīgām spēlēm nerastos kārdinājums pārkāpt režīmu, Jurčenko viņus uzsēdināja uz kuģa, kas noenkurojās Tosmares kanāla vidū…
Tajos gados Pēterim Jurčenko vēl pāris reizes izdevās izbaudīt skatītāju ovācijas, ne tikai no laukuma malas vadot savu komandu, bet arī pašam esot laukumā. Tas notika tolaik tik populārajās spēlēs starp Liepājas un Rīgas futbola veterāniem, un tajās viņš atkal bija plecu pie pleca ar saviem kādreizējiem "Olimpijas" biedriem – V. un E. Ziņģiem, Apsēnu, Krūmiņu, Heiblihu, Žinu. Taču izsūtījumā veselība bija smagi iedragāta, un piecdesmito gadu beigās Pēteris Jurčenko aizgāja aizsaulē.
Spēlētājs Pēteris Jurčenko palīdzēja liepājniekiem iegūt Latvijas čempionu nosaukumus, treneris Pēteris Jurčenko – Latvijas kausu.

Klāvs Ansons triumfē zvaigžņu spēles konkursā "slam dunk"
Pauls Kaufmanis

Jaunajā pasaules hokeja čempionāta vajadzībām uzbūvētajā hallē "Arēna Rīga" pirmajā sporta pasākumā – SEB Baltijas Basketbola līgas zvaigžņu spēlē – par konkursa "slam dunk" uzvarētāju kļuva liepājnieks Klāvs Ansons.
"Arēna Rīga", kas pulcēja basketbola līdzjutējus no visām trim Baltijas valstīm, bija gatava tam, lai groza bumba kopā pulcētu lielāko skatītāju skaitu kopš 1958.gada, kad Rīgas "ASK" izcīnīja Eiropas čempionu kausu. Ja toreiz spēli noskatījās ap 17 tūkstošiem cilvēku, tad šoreiz Baltijas labāko basketbolistu sniegumu klātienē vēroja ap desmit tūkstošiem skatītāju. Pasākuma organizētāji līdzjutēju izklaidei bija sarūpējuši arī dažādus priekšnesumus, un īpaši uzteicama bija Ukrainas karsējmeiteņu grupa "Red Foxies", kas ar daudzveidīgiem un gana iespaidīgiem priekšnesumiem priecējušas arī olimpisko spēļu un Eiropas basketbola čempionāta vērotājus.
Kā jau ierasts, zvaigžņu šovs sākās ar dažādiem konkursiem, un jau pašā sākumā bija skaidrs, ka daudzgalvainais pūlis ar savām spēcīgajā ovācijām ir spējīgs uzmundrināt konkursu un spēles dalībniekus. "Pirms vēl nebiju uzgājis uz laukuma, bija tā, ka kājas trīcēja, bet pēc tam jau apkārt notiekošo vairs nemanīju un varēju brīvi piedalīties konkursā," par savām izjūtām lielajā pasākumā stāsta BK "Līvu alus/Liepāja" spēlētājs Ansons.
Konkursā par labākā bumbas triecēja grozā no augšas titulu piedalījās pieci basketbolisti, no kuriem pirmajā kārtā divi labākie ieguva tiesības piedalīties finālā. Priekšsacīkstēs labāko rezultātu 87 punktus ieguva Darjus Pakamans no komandas "Šiauliai", bet liepājnieka pirmos divus mēģinājumus žūrija, kuras sastāvā bija Aigars Zeidaks, Valdis Muižnieks, Edgars Šneps, Aivars Kūsmā un Aļģimants Pavilonis, novērtēja tikai par punktu mazāk. Finālā pirmajā mēģinājumā Ansons atkārtoja priekšsacīkšu labāko rezultātu – 47 punkti, bet viņa konkurentam bumbu grozā ietriekt neizdevās, par to saņemot 35 punktus, līdz ar to, lai kļūtu par konkursa uzvarētāju, otrajā piegājienā liepājniekam pietika ar 42 punktus vērtu spraudienu, kamēr Pakamans nopelnīja 45 punktus.
Jāatzīmē, ka Ansonam šajā uzdevumā palīdzēja arī viņa komandas biedrs Mareks Jurevičs, kurš pirms bumbas trieciena iedeva Klāvam sekmīgas piespēles. Ansons, kurš šādos konkursos piedalījās jau ceturto reizi, pastāstīja, ka kopā ar Mareku pēc treniņiem šim procesam gatavojies apmēram divas nedēļas. "Protams, pēc uzvaras saņemt tik daudzu skatītāju ovācijas ir krietni patīkamāk nekā no krietni mazāka pūļa," pauda Ansons, piebilzdams, ka šī noteikti bija pēdējā reize, kad viņš piedalās konkursā "slam dunk", jo tas vienkārši esot apnicis, turklāt pēc šādiem pasākumiem esot atsisti pirksti.
Trīspunktu metienu konkursā nepārspēts šoreiz palika Latvijas "zelta roka", BK "Barons/LU" spēlējošais treneris Ainars Bagatskis, kurš finālā pieveica ventspilnieku Jāni Blūmu. Bagatskis tika atzīts arī par SEB Baltijas Basketbola līgas zvaigžņu spēles vērtīgāko spēlētāju. Šajā cīņā, kurā spēkiem mērojās Baltijas zvaigznes un labākie leģionāri ar 134:126 (80:64) veiksmīgāki bija baltieši. Jāatzīmē, ka no BK "Līvu alus/Liepāja" šajā mačā neviens nepiedalījās. Uzvarētāju labā 23 punktus guva Bagatskis, bet "Lietuvos Rytas" un Latvijas izlases spēlētāja Roberta Štelmahera kontā 11 punkti un 13 rezultatīvas piespēles, bet rezultatīvākais bija Darjus Lavrinovičs ("Žalgiris"), kurš guva 27 punktus. Savukārt leģionāru rindās labākais bija Tanoka Bērds ("Žalgiris"), kurš guva 28 punktus un izcīnīja desmit atlēkušās bumbas, bet Frederika Hausa ("Lietuvos Rytas") kontā 22 punkti.

Seniori noskaidro spēcīgākos galda tenisistus
Andris Sudmalis

Liepājas senioru sporta kluba ietvaros aktīvi darbojas Sergeja Stepanova vadītā galda tenisa sekcija
Liepājas seniori regulāri piedalās gan Latvijas čempionātos, gan Kurzemes novada sacensībās. Ar mērķi pārbaudīt pašu spēkus un papildināt sacensību pieredzi, februāra beigās Liepājas sporta un kultūras pilī norisinājās pilsētas atklātais galda tenisa čempionāts senioriem.
Dāmas startēja vienā, bet kungi četrās vecuma grupās – virs 40, 50, 60 un 70 gadiem. Turnīra kopvērtējumā 1.vietu izcīnīja Askolds Vētra, 2.vietā ierindojās Jānis Ozols, 3.vieta Aivaram Blauzdem.