Kurzemes Vārds

02:13 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Trīs dienas ar dzeju, prozu, folkloru un mitoloģiju
Daina Meistere

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas aktu zālē pie galda sēdēja semināra "Dzeja un laikmets: par un pret" vadītāji dzejnieks Juris Kronbergs no Zviedrijas, kā arī Kārlis Vērdiņš un Māris Salējs (abi pārstāvēja Rīgu).

Diskusija bija par to, vai dzeja ir privāts produkts un kāds tai ir sakars ar laikmetu. Vai dzejnieks, rakstot par sevi un saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, var pārstāvēt savu nāciju. Juris Kronbergs atcerējās savu bērnību un jaunību trimdā un trimdas dzejniekus. Klausītāju rindās bija Liepājas Pedagoģijas akadēmijas mācībspēki, studenti, dažāda gadagājuma dzejnieki Modris Zihmanis, Jana Egle, Aivis Grasmanis un citi. Kā arī literatūrzinātnieki un literatūras pētnieki, kuri bija ieradušies uz LPA un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkoto 12.starptautisko zinātnisko konferenci "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē". Pēc tam dalībnieki pa piesnigušajiem ceļiem brauca uz Bernātiem, Nīcu un Jūrmalciemu, kur noritēja tikšanās un sarunas ar dzejnieku Olafu Gūtmani.

Ja varētu teikt, ka seminārs bija iespēja satikties literatūrā, tad visa konference, kas ilga trīs dienas, bija satikšanās arī literatūras pētniecībā un vēsturē. Darbs notika sešās sekcijās: "Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas", "Literatūra un teātris", "Folklora un mitoloģija", "Dzeja un laikmets", "Salīdzināmā literatūrpētniecība" un "Literatūra un filozofija". Tajās ar lasījumiem piedalījās kā liepājnieki – akadēmijas mācībspēki, bijušie studenti –, tā arī viesi – literatūras pētnieki no Rīgas, Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes, kā arī pārstāvji no Ukrainas, Čehijas, Vācijas un Lietuvas. Liepāju pārstāvēja Linda Zulmane, kura lasīja pētījumu "Pilsēta A.Niedras prozā", Edīte Tišheizere, kas runāja par tēmu "Skatuves valodas meklējumi Liepājas teātrī", Arnis Mincenhofs prezentēja pētījumu "Kompromiss kā sapņa un realitātes sintēze Raiņa lugā "Zelta zirgs" un Aspazijas lugā "Torņa cēlējs"", Gita Girņus, kuras tēma bija "Latvijas karu vēsture folkloristiskajos stāstījumos (vēsturiskajās teikās)". Kristīnes Rozes tēma bija – "Kara tēma un karavīra tēls J.Veseļa prozā", Vinetas Trumsiņas – "Vēsturiskās personības atklāsme L.Muktupāvelas romānā "Mīla. Benjamiņa"", Edgara Lāma – "No unisona līdz opozicionaritātei: ieskats latviešu dzejas situācijā 20.gs. 30.g.". Eleonora Ņikiforova runāja par tēmu "Sievietes – rakstnieces mūsdienu krievu literatūrā", Irina Kuzmina – par "Labirinta figūru franču Jaunajā romānā un latviešu mitoloģiskajā trillerī" un Anda Kuduma par pētījumu "Laikazīmes M.Zihmaņa dzejā".

Kā atzina konferences dalībnieki, Latvijā pazīstami literatūras zinātnieki un kritiķi, šāda veida kopā sanākšanai ir vairākas nozīmes. Tā ir iespēja satikties un aprunāties par literatūras pētniecības aspektiem, apjaust literatūras pētniecības procesus un notiekošo citur pasaulē un, protams, referāta publikācija pēc tam iznākošajā gadskārtējā izdevumā "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē".

Lūk, kā divpadsmito literātu, literatūras pētnieku un zinātnieku tikšanos vērtē tās dalībnieki un viesi.

– Manuprāt, konferencei ir divi nozīmīgi aspekti. Tā ir akadēmiska, ar starptautisku akcentu un piedāvā iespēju tikt pie publikācijas akadēmiskā izdevumā. Man pašai tā bija iespēja saistīt vārdus ar sejām – tas nozīmē, ka es zināju autorus pēc publikācijām, bet nepazinu viņus vaigā, tagad varam satikties, – sacīja Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Ieva Kolmane, kura piedalījās sekcijā "Literatūra un filozofija" ar lasījumu "Metaforas triumfs". Viņa bija gandarīta, ka literatūras pētniecības sekcijām pievienojusies arī filozofija.

I.Kolmane Liepājā rīkoto konferenci apmeklēja pirmo reizi, tāpat kā tālāks viesis – Juris Kronbergs no Zviedrijas. Viņš teica:
– Nelasīju lekcijas, piedalījos un vadīju diskusiju. Pārliecinājos, ka ir ļoti plašs referātu loks. Iepriecina, ka ienāk jauni vārdi, ka līdzās pieredzējušajiem pētniekiem stājas jaunie. Īpaši manu uzmanību raisīja Viestura Vecgrāvja un Irinas Kuzminas vadītā sekcija "Salīdzināmā literatūrpētniecība". Tāpat manīju, ka vairāki referenti pievērsušies tiem autoriem, kuri rakstīja un strādāja trimdā, skāruši bēgļu tēmu un to, kas raksturo laikmetu. Tas būtībā ir mūsu uzdevums – veicināt šo interesi. Vēl man bija nozīmīgi tas, ka varēju satikt senus draugus un iegūt jaunus. Jauki, ka tāda konference notiek ārpus Rīgas.

Doktore, literatūras zinātniece Anda Kubuliņa, vērtējot konferences nozīmi, uzsvēra, ka tā ir nopietni sagatavota, ka vērtīgs ir kā pats darbs sekcijās, tā arī pēc tam iznākošais rakstu krājums, tāpat arī zinātniskie sakari ar citu valstu kolēģiem. Viņa atcerējās, ka iepriekšējos gados piedalījās arī tālāki viesi, ne tikai no Liepājas un Rīgas vai no Lietuvas un Igaunijas.
– Jo tieši viņiem piemīt svaigs skatījums uz lietām, viņiem ir cita teorētiskā bāze. Tas ļoti bagātināja, un es ceru, ka viņi atgriezīsies. Tikai jānokārto tulkošanas problēmas, jo viesi vēlējās dzirdēt un saprast tos referātus, kurus lasīja latviski, taču tas ir tehniski grūti, – sacīja A.Kubuliņa, piebilstot, ka Liepājas konference ir tā vieta Latvijā, kur notiek jauno doktorantu aprobēšana.

Literatūras kritiķis Valdis Ķikāns vērsa uzmanību uz to, ka viņam Liepāja ir pazīstama un ka viņš pats liepājniekiem arī nav svešs. Jo pagājušajā tūkstošgadē ir strādājis toreizējā Pedagoģiskajā institūtā, kur mācījis latviešu literatūras vēstures kursu studentiem un bijis tuvu pazīstams tolaik zināmajai bohēmistu pulcēšanās vietai – Ulda Brieža Vāgūzim. Konferencē viņš piedalās pirmo reizi. V.Ķikāns vēlējās izteikt pateicību un atzinību rīkotājiem par to, ka bijusi iespēja ne tikai iepazīties ar referātiem un literatūras pētnieku darbu, bet bijis padomāts, lai vakari būtu piesātināti. Piemēram, noorganizēts teātra izrādes "Noslēpumainās variācijas" apmeklējums.
Kritiķis pats piedalījās sekcijā "Dzeja un laikmets", viņa uzstāšanās tēma bija "Atskaņu sistēma Ojāra Vācieša lirikā".
– Sekcijā bija apskatīti dažādi virzieni un poētikas jautājumi. Var tikai apbrīnot to regularitāti, ar kādu tiek rīkotas šādas konferences, kā arī savlaicīgo krājuma izdošanu, – sacīja V.Ķikāns.

Latvijas Universitātes asociētais profesors, literatūras zinātnieks Viesturs Vecgrāvis konferencē par aktuālām problēmām literatūras zinātnē piedalās trešo reizi. Viņš arī vēlējās teikt atzinību liepājniekiem, tai skaitā LPA Literatūras katedras vadītājam Edgaram Lāmam tieši par organizēšanā ieguldītajām pūlēm un enerģiju, jo bija padomāts ne tikai par darbu, bet arī par atpūtu un iespējām satikties un aprunāties.
– Ļoti labi ir tas, ka blakus vecākās paaudzes referentiem piedalās arī gluži jauni pārstāvji, to vidū arī no Latvijas Universitātes. Tos var nosaukt par dažādu paaudžu kontaktiem. Gribu uzsvērt, ka līmenis ir pietiekami augsts, – sacīja rīdzinieks.