Kurzemes Vārds

17:21 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Donoru asinis glābj dzīvību

Kristīne Pastore

"Tagad manai meitiņai ir četri gadi, un par viņas smaidu man ir jāpateicas Dievam un jums, donori!" – tā savā vēstulē akcijai, kurā lūdza rakstiski pastāstīt par gadījumiem, kad cilvēku dzīvību palīdzējušas glābt donoru asinis, raksta Liepājas domes Ārējo sakaru daļas speciāliste Nataļja Vecvagare. Ik dienas gan Centrālajā slimnīcā, gan Onkoloģiskajā slimnīcā, gan citās ārstniecības iestādēs visā Latvijā, pateicoties donoriem, daudziem slimiem cilvēkiem ir iespējams palīdzēt izveseļoties un pat izdzīvot. Turpmāk Liepājā būs vajadzīgs vēl vairāk donoru.

Donori ir atsaucīgi

Nataļja ir viena no 13 cilvēkiem Liepājā, kas atsaucās šai akcijai. Tikai 13, lai gan donoru palīdzību saņēmuši tūkstoši. Nataļjas meitiņa piedzimstot izdzīvoja, pateicoties donoriem. Mazulīte nāca pasaulē priekšlaikus, un viņai vairākkārt pārlietas asinis. Un tad bērniņam atklāja sirdskaiti. Ārsti vecākiem paziņoja, ka būs nepieciešama sirds operācija. Tās laikā – arī donoru asinis. Tobrīd mazulītei bija divi gadi. "Mūsu meitiņai ir reta asins grupa, tāpēc bijām nobijušies, vai izdosies dabūt pietiekami daudz asiņu," atceras Nataļja. "Neviens mums neteica, ka obligāti pašiem jāmeklē donori un jāsaziedo tik un tik litru asiņu – tikai tad veiksim operāciju. Pateica vienīgi to, ka būtu labi, ja varētu kādu donoru sameklēt."

Nataļjas vīrs strādā armijā, un palīdzību neatteica darba biedri. Visi kopā saziedoja deviņus litrus asiņu. Tik lielu devu var saņemt no vairāk nekā 18 cilvēkiem. Ārsti bija pārsteigti par tādu atsaucību, bet Nataļja neizsakāmi pateicīga gan viņiem, gan arī visiem citiem, kas ziedo asinis citu veselības un dzīvības glābšanai. "Tā bija reize, kad pa īstam sapratu, ka daudz cilvēku nemaz nevarētu izveseļoties, ja nebūtu donoru," saka Nataļja. Viņa par donoru kustību zina kopš bērnības, jo viņas tēvs visu mūžu bijis donors. "Es pati veselības dēļ nevaru dot asinis," viņa stāsta, "bet es ļoti gribu palīdzēt slimniekiem, jo zinu, kā ir tad, kad jāglābj tuvs cilvēks. Tāpēc nekad neatstāju bez ievērības palīgā saucienus un, ja ir kāds aicinājums ziedot asinis, pa e–pastu nosūtu to saviem draugiem un paziņām."

"Patiesībā cilvēki ir ļoti atsaucīgi, un, ja ir kāds ziņojums, ka ļoti nepieciešamas asinis, nav gadījies, kad nepieteiktos donori," saka Centrālās slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Guna Zeme. "Taču netrūkst gadījumu, kad viņi nevar nodot asinis, jo to neatbalsta darba devēji. Ja cilvēks nevar dabūt brīvdienu, viņš nevar atnākt un nodot asinis." Daktere gan min, ka mūsu pilsētā ir daudz uzņēmumu, kuros donoru kustību joprojām atbalsta.

"Liepājas metalurgs" ir viens no tiem darba kolektīviem, no kura donoru ir visvairāk, saka Guna Zeme. Arī martena ceha pildceltņa mašīnists Valērijs Suhins ir no šīs saimes. Viņš asinis nodod jau 36 gadus. Gan ar dažiem pārtraukumiem, viņš palabo. Sācis tūlīt pēc pilngadības sasniegšanas un turpinājis arī vēlāk. V.Suhins atceras divus gadījumus, kad nācies dot asinis konkrētu cilvēku dzīvības glābšanai. "Reiz mani izsauca, kad vajadzēja palīdzēt kādai dzemdētājai, bet otro reizi armijā sakāvās divi virsnieki, un vienam bija jāglābj dzīvība – toreiz mums pat piesolīja 100 gramus spirta," viņš stāsta. Taču, nopietni runājot, viņš neslēpj, ka mazliet tāda misijas apziņa esot gan. "Es apzinos, ka kādam palīdzu," viņš saka. Un piebilst, ka, nododot asinis, var arī sakrāt vairākas brīvdienas pie atvaļinājuma. Kā paredz Latvijas likumdošana, darba devējam donoriem ir jādod brīva asins nodošanas diena un vēl viena diena pēc donora izvēles. Valērijs izvēlas pagarināt atvaļinājumu.

Nejūtas kā varoņi, bet atzinība ir patīkama

Lai izteiktu atzinību cilvēkiem, kas ziedo asinis, un rosinātu darba devējus stimulēt un atbalstīt donoru kustību, Valsts asinsdonoru centrs sadarbībā ar reklāmas aģentūru "Bates/Red Cell" izstrādājis sociālo kampaņu "Esi varonis", lai pievērstu sabiedrības uzmanību donoru kustībai, aktualizētu problēmu un aicinātu ikvienu "kļūt par varoni".

Kampaņas laikā pie vairākiem uzņēmumiem piestiprinātas plāksnes, kuras vēsta, ka šajā uzņēmumā strādā varoņi. Guna Zeme gan nav dzirdējusi, ka šādas plāksnes būtu izpelnījies kāds no Liepājas uzņēmumiem, lai gan netrūkst tādu, no kuriem cilvēki regulāri ziedo asinis. Viņai arī nosaukums varonis šķiet nedaudz pompozs. Arī Valērijs neuzskata, ka būtu varonis. Viņš zina, ka dara ļoti labu, vērtīgu un vajadzīgu darbu. "Taču, ja mani kāds nosauktu par varoni, es laikam mulstu," viņš atzīstas. Kāds jauns puisis, kurš tikai šogad kļuvis par donoru un šobrīd asinis ziedojis divas reizes, atzīstas, ka arī nejūtoties kā varonis. Viņš uz šo procedūru devies tāpēc, ka tā darījis viss augstskolas kurss.

Taču tas, ka vairums "Kurzemes Vārda" aptaujāto donoru atzina, ka viņiem nav vajadzīgs skaļais nosaukums varonis, nenozīmē, ka viņiem vispār nav vajadzīga atzinība. Tā ir vajadzīga! Un kādreiz tā bijusi. To atceras visi tie donori, kas asinis devuši jau padomju laikos. "Kādas mums toreiz bija fantastiskas balles, vairāku dienu ekskursijas un arī prēmijas!" stāsta Valērijs. Un piebilst, ka priecātos, ja vismaz kaut kas no tā visa būtu arī mūsdienās.

Bet nav. To apstiprina arī Guna Zeme un noplāta rokas. Viņas spēkos nav šādā veidā iepriecināt donorus, lai arī ļoti gribētos. Jo, lai to izdarītu, ir vajadzīga nauda. Savulaik donoriem doti ielūgumi uz koncertiem un teātra izrādēm. Nu vairs nekā, jo nav nevienas organizācijas, kas par to maksātu, lai gan viņa rēķina – nebūtu nemaz tik dārgi katram donoram uzdāvināt biļeti uz koncertu vai teātri kaut vai vienu reizi gadā. Savulaik rūpes par donoriem uzņēmās Latvijas Sarkanais Krusts. It kā formāli skaitās, ka tas notiek arī tagad, bet reālas darbības nav. G.Zeme mēģinājusi sastrādāties, taču pēdējos gados nekādas veiksmes nav bijušas.

Liepājas domes atbalsts donoriem ir 50 procentu maksas atlaide braukšanas biļetei pilsētas autobusos vai tramvajā. To lielākā daļa arī izmanto, jo jāatzīst, ka lielākoties donori ir cilvēki, kas neizceļas ar īpašu turību.

Turpmāk vajadzēs vairāk asiņu

Šajā gadā visā Latvijā paredzēts veikt reformas un samazināt Asins sagatavošanas nodaļu skaitu slimnīcās, palikušajās vietās to darbu uzlabojot ar modernāku aparatūru. Liepājas Centrālajā slimnīcā nodaļa turpinās darboties. Vēl paliks nodaļas Ventspilī un Kuldīgā. Bet, piemēram, Saldū to slēgs. Un slēgs arī citās slimnīcās. Tas nozīmē, ka atlikušajām, arī mūsu slimnīcā esošajai, būs jāstrādā ar lielāku jaudu, lai nodrošinātu vajadzīgo asiņu daudzumu. Tas nozīmē – būs vajadzīgs vairāk donoru. Bet kur tos ņemt, jo asins ziedošana ir brīvprātīga izvēle?

Guna Zeme ar savu kolektīvu jau izstrādājusi dažādus plānus. Viena no idejām ir līdzās pirmdienai un trešdienai, kad notiek asins pieņemšana no donoriem, šo procedūru veikt arī ceturtdienās. Tāpat ir doma reizi mēnesī asinis pieņemt arī sestdienās – tad asinis varētu dot tie cilvēki, kam darba devēji neatļauj to darīt darba laikā. Varētu arī rīkot izbraukumus uz darbavietām, tikai tam ir vajadzīgs transports.

Agrāk Asins sagatavošanas nodaļai bija laba sadarbība ar Dzemdību nodaļu – jaundzimušo bērniņu tēvus aicināja ziedot asinis. Šobrīd šīs aktivitātes beigušās, taču iespējams, ka šo praksi nāksies atjaunot. G.Zeme uzsver, ka laba sadarbība izveidojusies ar Onkoloģisko slimnīcu – tur aicina asinis ziedot pacientu piederīgos, un viņi to arī dara. Annas tante, kas nevēlās savu īsto vārdu izpaust, gan sacīja, ka viņai esot mazliet smagi ap sirdi. Viņa ir onkoloģiskā slimniece, kam regulāri nepieciešama asins pārliešana. Radinieki tajās reizēs arī ziedo asinis. "Es saprotu, ka tā vajag, jo man izmanto citu ziedotās asinis, pārējiem savukārt palīdzēs mani tuvinieki," saka Annas tante. "Taču man sāp sirds par to, ka visu mūžu esmu bijusi aktīva donore, bet nu man gandrīz tā kā jājūtas parādā, ja kāds no manējiem nav varējis ziedot. Vai tad es nebūtu nopelnījusi tās asinis?"

G.Zeme uzsver, ka asinis un to preparāti mūsu valstī ir bez maksas. Par tiem nemaksā, ne iestājoties slimnīcā, ne arī tur ārstējoties. Un vēl nav bijis gadījuma, kad kādam slimniekam atteiktu operāciju vai cita veida palīdzību, ja nav, kas ziedo asinis.

Kā īsti ieinteresēt cilvēkus kļūt par donoriem? Valērijs uzskata – iespējams, stimuls būtu, ja par to maksātu noteiktu naudas summu. G.Zeme iebilst, ka tad asinis nāktu dot cilvēki, kuriem ir dažādas problēmas un kuru asinis nav derīgas. Viņa ievērojusi, ka cilvēki ir atsaucīgi tad, ja īpaši izziņo kādu gadījumu, kad vajadzīgas asinis. Piemēram, metalurgi ziedoja asinis, kad negadījumā cieta vairāki viņu kolēģi. Darba kolektīvi tādos gadījumos esot ļoti atsaucīgi. Nataļja piebilst – varbūt daudz cilvēku vienkārši neaizdomājas līdz tam, ka arī viņiem kādreiz varētu būt vajadzīgas donoru asinis un ka tad kāds cits palīdzēs viņiem. "Visbiežāk mums šķiet, ka ar mums nekas tāds nevar notikt. Bet mēs neviens nevaram paredzēt, kas ar mums var atgadīties," saka G.Zeme. "Tad citi cilvēki palīdzēs mums, tāpēc šobrīd ir vērts palīdzēt viņiem."

Zināšanai

Guna Zeme: "Mēs gan cenšamies iespēju robežās paziņot donoriem, ja atklājam kādas veselības problēmas, kāpēc asinis nav izmantojamas. Taču tiem, kas asinis dod pirmo reizi, vajadzētu pašiem zvanīt un painteresēties, vai viss ir kārtībā. Piemēram, pērn 22 cilvēkiem atklājām hepatītu C. Par donoru nevar būt arī tad, ja pārslimota dzeltenā kaite un cita veida vīrusa hepatīts, ja cilvēks ir inficēts ar HIV vai slimo ar AIDS, ja ir seksuāli transmisīvās slimības, kā arī gadījumos, ja svars ir mazāks par 50 kilogramiem. Ir arī citi gadījumi, par kuriem sīkāk informēs mediķi."