Kurzemes Vārds

01:33 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

XIV Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls

Festivāla atklājums un saulainā džeza bruņinieks
Indra Imbovica

Džeza mūzikas vakaru, kas kopš 1998.gada VI Pianisma zvaigžņu festivāla, notiek jau 9. reizi, īpaši gaida tie daudzie klausītāji, kuri ne tik ļoti interesējas par klaviermūziku.

Ir dabiski, ka cilvēki allaž vēlas dzirdēt sev tuvus un pazīstamus skaņdarbus, un, ja pilnā mērā to nesagaida, tad, iespējams, ir nedaudz vīlušies. Pianisma zvaigžņu festivāls nekādā gadījumā nav šovs, jo viens no tā uzdevumiem ir klausītājus iepazīstināt ar džeza dažādiem virzieniem un spilgtiem tā pārstāvjiem no visas pasaules. Un par to īstenie džeza mūzikas cienītāji ir pateicīgi festivāla rīkotājiem.

Šogad festivāla viesis bija viens no šobrīd pasaulē pazīstamākajiem džeza pianistiem un komponistiem Kenijs Verners no ASV, kurš koncertā internacionālā trio sastāvā (igauņu basists Toivo Unts un latviešu sitaminstrumentālists Andris Buiķis) spēlēja gan klasiskā, gan mūsdienu džeza skaņdarbus, bet otrajā daļā kopā ar orķestri – galvenokārt savas kompozīcijas. Amerikāņu mūziķa skaņdarbi bija tik negaidīti gaiši, pat nedaudz romantiski un pozitīvi lādēti, nemaz nerunājot par paša pianista meistarību, ka kuluāru sarunās tūlīt izpelnījās salīdzinājumu – saulainā džeza bruņinieks, mocartiskais džezmens.

Lai neieslīgtu parasto klausītāju pirmo iespaidu jūrā, lietderīgāk ir uzklausīt profesionāļa domas. Izcilais igauņu kontrabasists Toivo Unts liepājniekiem vairs nav gluži svešs, jo pirms pusotra gada kopā ar mūsu Simfonisko orķestri un Raimondu Paulu strādāja pie albuma "Crossroods/Krustceles" ieraksta, kas pērngad ieguva "Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu", un pēc tam sniedza arī koncertu.

"Kenijs Verners ir lielisks un elegants pianists," savos iespaidos labprāt dalās Toivo Unts. "Esmu sadarbojies un joprojām strādāju ar ļoti daudziem mūziķiem visā pasaulē un varu teikt, ka jo izcilāks mūziķis, jo dižāks savā vienkāršībā ir pats cilvēks. Šajās divās spriedzes pilnajās darba dienas Liepājā bija ļoti patīkami ar Keniju tikties gan mēģinājumos, gan sarunās neformālā gaisotnē. Kenijs Verners šobrīd skaitās viens no top mūziķiem pasaulē – ļoti mūsdienīgs, interesants, izcils profesionālis. Jāpiezīmē, ka arī Jēkaba Ozoliņa Kenija skaņdarbu aranžējumi orķestrim bija lieliski.

Tomēr noteikti jāpiemin arī jaunais sitaminstrumentālists Andris Buiķis," turpina Tovo Unts. "Viņš ir absolūts atradums, tīrradnis. Andris faktiski tagad sevi apliecinājis kā jaunu zvaigzni. Man ļoti patīk viņa muzikalitāte un, kas ir ļoti svarīgi interpretam, arī prāts. Viņš spēlē gudri. Esmu pārliecināts, ka Andrim ir liela nākotne."

Kā jau "Kurzemes Vārds" rakstīja, pēc rokas traumas festivālā nevarēja spēlēt tā ilggadējais džeza vakaru dalībnieks, sitaminstrumentālists Māris Briežkalns. Viņš bija tas, kurš ieteica uzaicināt maz pazīstamo, ļoti jauno mūziķi Andri Buiķi, kurš kļuva par šā festivāla vislielāko atklājumu. Lūdzām Andri pastāstīt par sevi.

"Mana dzimtā pilsēta ir Madona. Turpat beidzu mūzikas vidusskolu, sāku mācīties pūšaminstrumentu nodaļā un arī klavieres. Taču nopietni mūzikai nenodevos, bēguļoju no stundām," neslēpj Andris Buiķis. "Man patika roks, gribējās kaut ko tādu roķīgu spēlēt, tādēļ pievērsos basģitārai, ar to arī pabeidzu mūzikas skolu. Skolasbiedri un draugi teica, lai beidzu muļķoties un pievēršos mūzikai. Tā kā vecāki mani atbalstīja, devos uz Rīgu un iestājos 100.mūzikas vidusskolā, kur turpināju mācīties ģitārspēli. Tad aizgāju pie skolotāja Tāļa Gžibovska. Viņš ir ļoti talantīgs pedagogs, viņam esmu ļoti pateicīgs, jo viņš man deva sitaminstrumentu spēles kārtīgus pamatus. Skolā caurām naktīm spēlēju. Vēl mācoties 100.skolā, Amerikā iestājos Bērklija koledžā Bostonā, jo dabūju pusi no vajadzīgās stipendijas, bet diemžēl tālākās studijas man vairs nebija pa kabatai.

Ar tādu zvaigzni kā Keniju Verneru koncertā spēlēju pirmo reizi. Man tas viss bija kas fantastisks. Kenijs Verners spēlē ģeniāli, tā viņa spēle ir tik firmīga, tik izjusta un tajā paša laikā sarežģīta, vārdu sakot, neatkārtojama, burvīga," savu pārdzīvojumu pauž Andris.

Džeza vakars Liepājas teātrī ir izskanējis, un beidzot arī pats viesmūziķis Kenijs Verners ir ar mieru parunāt un dalīties iespaidos: "Nekad neesmu bijis īpaši disciplinēts, un vienmēr esmu improvizējis, arī klasisko, filmu un populāro mūziku. Esmu dzimis Ņujorkā, strādājis par klavierklases koncertmeistaru Manhetenas mūzikas skolā. Pēc tam pārcēlos uz Bruklinu, kur visi mani draugi bija džeza mūziķi. Kad devos prom no Bruklinas, tad jau biju profesionāls džeza mūziķis," apstiprina Kenijs Verners.

Bet, lūk, ko gribu teikt speciāli jūsu avīzei. Paldies Jakobam (Jēkabam Ozoliņam – I.I.) par manu darbu aranžējumiem orķestrim. Kad Jakobs man uzrakstīja, lai atsūtu kādus ierakstus, kādus savus darbus, nodomāju – ak, mans Dievs, kas tur iznāks! Ļoti uztraucos. Bet viņš ar lielu cieņu izturējies pret manu darbu. Es to nebūtu izdarījis labāk – tas ir lielākais kompliments, ko varu pateikt. Esmu ļoti apmierināts ar orķestri un Imantu (diriģents Imants Resnis – I.I.). Viņš ļoti perfekti jūt mūziku. Gribu izteikt komplimentu visam orķestrim, jo bija tikai divas mēģinājumu dienas! Esmu ļoti gandarīts.

Jā, tagad es būtu gatavs pat pēc pirmā aicinājuma atkal braukt uz Liepāju. Tik pozitīva man ir šī pirmā pieredze," ar gaišu smaidu sarunu pabeidz Kenijs Verners.

Par vakar izskanējušo savdabīgāko priekšnesumu – "Viena pianista teātri" Valērija Afanasjeva (Francija) izpildījumā – runāsim laikraksta nākamajā numurā, bet rīt festivāla klausītāji tiek gaidīti uz kamermūzikas vakaru, kur muzicēs franču pianists Nikolā Stavī, liepājniekiem jau pazīstamā japāņu zvaigzne Nortiko Ogava un mūs pašu latviešu pianisma izcils pārstāvis – Mūzikas akadēmijas profesors Arnis Zandmanis.

Andra Gertsona foto