Kurzemes Vārds

14:15 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kā mūs atpazīt?

Diskutēšana par to, kādi latvieši izskatās ārzemēs, ko par mums zina cituviet plašajā pasaulē, ir gājusi mazumā proporcionāli tam, cik daudz tautiešu brauc prom, lai strādātu un dzīvotu, galvu par tamlīdzīgiem smalkumiem nelauzot. Tomēr gan valsts, gan lielāko pilsētu pašvaldības tērē visai konkrētas naudas summas un algo darbiniekus, lai uzspodrinātu spalvas tā, ka citiem un pašiem prieks, tāpēc loģisks ir brīžiem uzvirmojošais jautājums: cik tas lietderīgi?

To, ka Latvija ir krietni mazāka, nekā mums, uz vietas dzīvojot, izskatās, zinās stāstīt katrs, kas, aizbraucot pāri robežai tālāk par kaimiņvalstīm, būs spēris kaut vai pussolīti sānis no oficiālās delegācijas noteiktās dienaskārtības. Līdz šim par identitāti ir sprieduši dažāda kalibra eksperti un veiktas sabiedrības aptaujas, taču visbiežāk tās devušas priekšstatu par šejieniešu uzskatiem, kādai vajadzētu būt Latvijas sejai cituviet. Tikmēr paši ārzemnieki visbiežāk Latviju atpazīst, ja tās sportisti nospēlē cienīgi hokeju ar ASV vai futbolā nokļūst līdz Eiropas čempionāta finālam. Tāpat daudz ātrāk par valsts gatavoto uzfrizēto informāciju ceļo tā, ka Rīgā ir ārzemju tūristiem draudzīgas meitenes vai arī ka latvieši var čakli strādāt, bet var arī braukt ar automašīnām, nerēķinoties ar pārējo satiksmes dalībnieku veselību vai pat dzīvību.

Jāšaubās vai pārredzamā nākotnē tēla veidotāji spēs uzburt kādu vīziju, kas būs spēcīgāka par sportiskajiem vai sadzīviskajiem iespaidiem, tomēr skaidrs, ka vismaz tūrisma piesaistes jomā vēl labu laiciņu pietiks darba, lai pārliecinātu, ka šai zemei ir arī, piemēram, Dziesmu svētki un jūgendstils galvaspilsētā, nevis tikai lēta ugunsdzira un jaukas draiskules.

Liepāja tāpat neatlaidīgi, taču haotiski cīnījusies ap saviem identitātes meklējumiem, kuros koncepcijas dzimušas un kritušas nežēlastībā, mainījušās un tikušas reanimētas. Bijuši gadījumi, kad vēlmes apsteigušas iespējas vai pārvērtēti spēki, tomēr šobrīd izskatās, ka izvēlētais ceļš ir pareizs vismaz tiktāl, ka jauns velosipēds nav jāizgudro. Nepieradinātā jūrmala, pagātnes mantojums un atraktīvi, bet pareizi iesaiņoti mūzikas sarīkojumi ir Liepājas galvenie magnēti, un galvenais uzdevums būtu menedžmenta dzirnavas iegriezt tā, lai šie vilinājumi nezaudētu svaigumu un neapaugtu rutīnas putekļiem.

Edgars Lūsēns