Kurzemes Vārds

03:39 Ceturtdiena, 1. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Ar burvju nūjiņas mājienu bērnudārzu neuzcels

Daina Meistere

Bērnu dzimstība palielinājusies, vecāki vēlas atgriezties darba tirgū, bet pirmsskolas izglītības iestāžu skaits jau gadus desmit ir nemainīgs. Ko darīt? "Kurzemes Vārds" mēģināja izsekot situācijai un tās risinājuma veidiem.

Lai ir skaidrība ciparos

"Nu jau nāk atpakaļ padomju laiki! Mana mamma stāstīja, kā viņa mani un brāli nevarējusi iekārtot bērnudārzā. Es savu mazuli pierakstīju rindā tikko viņš piedzima, tagad ir pusotrs gadiņš, vietu nesola, bet man ir svarīgi atgriezties darbā, lai nezaudētu darbu un kvalifikāciju," teica kāda mazuļa māmiņa. Bet nesen "Kurzemes Vārdam" zvanīja jauns tētis, kurš uztraucās, raugoties uz bijušā resora bērnudārza tukšajiem logiem un apkārtējo postažu. "Mazuļiem nav kur palikt, vai tiešām neviens un neko nevar darīt, lai šeit atkal atgrieztos zēni un meitenītes?" viņš vaicāja.

Izglītības pārvaldes metodiķe pirmsskolas izglītības jautājumos Austra Gūtmane paskaidroja, ka rindā vecāki savu bērnu pieraksta katrā dārziņā uz vietas. Cik zināms, pašlaik vispieprasītākās vietas ir grupās, kuras apmeklē no viena līdz trīs gadu veci mazuļi.

"Vecāku vēlme ir, lai viņiem būtu izdevīgi – tuvāk darba vai dzīves vietai. Vislielākā piekrišana ir pilsētas centrā esošajiem – "Liepiņai", "Rūķītim", "Pūcītei". Problēmu vairo arī tas, ka tie ir nelieli un var uzņemt maz bērnu. Varu teikt, ka rinda jāveido Izglītības pārvaldē, taču tas radīs dažādas problēmas, viena no tām – mēs nevarēsim garantēt, ka vienā dārziņā tiks uzņemti brāļi un māsas. Vieglāk, ja rinda ir konkrētā iestādē uz vietas," sacīja Austra Gūtmane.

"Dome iedalījusi līdzekļus, lai Izglītības pārvaldē varētu šīs ziņas datorizēt, lai vienotā tīklā būtu apvienotas visas pirmsskolas izglītības iestādes, lai modernizētu bērnu uzskaiti. Lai nav tā, ka viens bērns ir reģistrēts piecās vietā un līdz ar to skaitās kā pieci bērni," paskaidroja domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde.

Mazliet statistikas

Līdz 1990.gadam Liepājā pavisam bija 47 pirmsskolas izglītības iestādes. Laikā līdz 1996.gadam notika vienlaikus gan pirmsskolas vecuma bērnu skaita samazināšanās, gan bērnudārzu skaits saruka līdz 21 pirmsskolas izglītības iestādei.

"Jāsaka godīgi, ka pilsētas pašvaldība nav likvidējusi nevienu savu iestādi. Mēs esam mēģinājuši tās saglabāt, domājot par lietderīgu telpu izmantošanu. Līdz ar to laika posmā līdz 2005.gadam bija iespējams palielināt grupu skaitu par 13 grupām, izmantojot citas telpas, kā latviešu valodas kabinetus, otrās zāles un tamlīdzīgi, kas bija piemērotas citām vajadzībām. Un šis process vēl turpinās," sacīja A.Gūtmane.

Sākoties mācību gadam, pilsētā bija 21 bērnudārzs, darbojās 159 grupas, kuras apmeklēja 3255 bērni. No tiem trīs ir specializētie bērnudārzi, kuros uzņem mazos tikai ar Izglītības pārvaldes medicīniski pedagoģiskās komisijas lēmumu – "Kriksītis" un "Cīrulītis" ir ar logopēdisku novirzienu, "Gulbītis" paredzēts tuberkulozes skartiem mazuļiem. Bez tam vēl darbojas speciālās grupas – "Liepiņā" bērniem ar redzes traucējumiem, Kristīgā sākumskolā pirmsskolas izglītības iestādē – ar kustību traucējumiem, Speciālajā internātpamatskolā ir to bērnu apmācība, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi. Vēl divas logopēdiskās grupas ir bērnudārzā "Stārķis". Atsevišķi bērni ar dzirdes traucējumiem tiek integrēti parastās grupiņās.

Šaubas un atbildes

Ja jautājums attiecas uz bērniem, tad vecāki to uztver īpaši jūtīgi. Kā tas bija tad, kad izskanēja ziņa, ka bērnudārzs "Saulīte" atvērs grupiņu Sv. Meinarta baznīcā. Vai tik tur mazajiem nebūs auksti, vai tik visiem neuzspiedīs ticību ar varu? Atbilde bija, ka tur jau savulaik bijis dārziņš un ka ir ģimenes, kuras labprāt izvēlas pirmsskolu ar kristīgu ievirzi, bet tas notiek pēc vecāku izvēles.

Izskanējusi arī ziņa, ka Bērnu namā tiks iekārtota pirmsskolas izglītības iestāde, kurā uzturēsies pilsētas mazuļi laikā, kamēr iemītnieku nav mājās.

"Nav runa par bērnudārzu, bet gan par piecus un sešus gadus veco bērnu apmācību, viņu sagatavošanu skolai," atbild domes priekšsēdētāja pirmā vietniece. "Kāpēc Bērnu nama bērniem ir jāiet uz citu dārziņu, ja var mācīties uz vietas. Kādi septiņi mazuļi būs no nama iemītniekiem. Pagaidām vēl nenāks klāt no pilsētas, bet, ja telpas ir tukšas, tad kāpēc lai, ienākot pa atsevišķu ieeju, tur nemācītos arī citi bērni? Uz kādām trīs stundām mēs gatavojamies tur organizēt vienu grupu."

Piecu un sešu gadu vecu bērnu sagatavošana skolai arī norit galvenokārt pirmsskolas izglītības iestādēs. Līdz šim tā mūsu pilsētā notikusi sekmīgi. No tiem, kas pēdējā gadā pieteikušies skolai, tikai 18 bērni nav apguvuši pirmsskolas izglītības apmācību.

Obligātā piecu un sešu gadu veco bērnu apmācība bez jau minētās Speciālās internātpamatskolas vēl ir 3.pamatskolā un Ezerkrasta sākumskolā. Tur bērni ierodas uz mācībām, uz atsevišķām stundām, nevis uzturas pilnu dienu. Kristīgajā sākumskolā arī nāk piecus un sešus gadus vecie bērni tikai uz mācībām.

Kaite, kas jāārstē lēni un pamatīgi

Lai gan vēl nav centralizētas un precīzas to bērnu uzskaites, kuri gaida vietu dārziņos, pēc provizoriskiem datiem pilsētā kopā rindā reģistrēti apmēram 1000 bērnu, bet pusi no viņiem vecāki ir gatavi vest dārziņā kaut vai tūlīt.

"Es domāju, ka pirmsskolas izglītības problēma šobrīd pilsētā ir viena no viskarstākajām. Mums ir jārūpējas par to, lai jaunās māmiņas nevis uzraudzītu bērnus mājās, bet lai iekļautos aktīvajā dzīvē un darba tirgū, lai viņas nestu pievienoto vērtību savai pilsētai," sacīja domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. "Mums ir vajadzīgs, lai šīs sievietes atsāk darbu. Strādājam ciešā sadarbībā ar pilsētas Izglītības pārvaldi, esam pārrunājuši tās mezgla problēmas, pie kuru risināšanas nekavējoties ir jāķeras."

Silva Golde bērnudārzu problēmu salīdzināja ar hronisku kaiti, kas prasa nevis strauju operāciju, bet gan pakāpenisku un ilgstošu ārstēšanu. Tas ir – lielus resursus. Jo pa šiem gadiem, kuru laikā ir pazaudēti 26 bērnudārzi, nav uzcelta neviena ēka, neviena piebūve, nav izveidota neviena grupiņa mazo bērnu pieskatīšanas un audzināšanas vajadzībām. Protams, tam bija motivācija, jo gan dzimstība saruka un tāpēc arī slēdza dārziņus, gan mainījās īpašuma tiesības, tas ir – darbību pārtrauca resoru pirmsskolas izglītības iestādes.

"Viens no veidiem, ko varēja ātrāk izdarīt, bija tos pārpirkt, izmantojot pirmpirkuma tiesības tajā laikā, kad nekustamais īpašums vēl nebija tik dārgs, tā atgūstot tos īpašumus, kas piederēja resoriem," sacīja domes priekšsēdētāja pirmā vietniece. Viņa paskaidroja, ka šobrīd tāda veida darbība jau notiek. "Mēs esam izmantojuši pirmpirkuma tiesības, un atguvuši bērnudārzu ar 240 vietām Spīdolas ielā 8, kas kādreiz bija Kuģu remonta rūpnīcas bērnudārzs. Tas tagad ir pašvaldības īpašums. Vistuvākajā laikā tiks strādāts pie tehniskā projekta izstrādes, un nākamais solis jau ir bērnudārza iekārtošana."

Dome risina jautājumu par vēl viena nama atgūšanu. S.Golde Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā tikās ar ģenerālsekretāru Māri Kaijaku, lai risinātu jautājumu, kā bez atlīdzības iegūt ēku O.Kalpaka ielā 58, kas ir būvēta kā bērnudārzs ar 120 vietām un pašlaik ir labā kārtībā. M.Kaijaks ir apsolījis palīdzēt risināt šo jautājumu. Nākamais ir bērnudārzs Riņķu ielā 24/26. Šai ēkai ir īpašnieki, tāpēc tiek apspriesti varianti, kā to iegūt.

Veidojot Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas piebūvi, bija doma, ka atbrīvosies skolas mācību telpas Brīvības ielā pie sporta halles un tad tās nodotu bērnudārza vajadzībām.

"Taču to nākas zaudēt, jo, risinot jautājumu par sporta halles attīstību lielu mērķu labad, panākta vienošanās, ka šai ēkai loģiski ir jābūt kā viesnīcai pie sporta kompleksa. Ir vēl viena doma par skolas mācību telpām Tirgus ielā, kur varētu realizēt piecu un sešu gadu veco bērnu sagatavošanu skolas gaitām, – pastāstīja S.Golde. Vēl viena doma – atgūt ēku Toma ielā, kur tagad atrodas Mākslas vidusskolas mācību korpuss. "Šai ēkai ir jāatgūst sava sākotnējā funkcija, kaut arī tas būtu neliels dārziņš."

Plānota piebūvju celtniecība diviem dārziņiem – "Liepiņai" un "Sprīdītim". Vēl tiek kārtotas īpašuma tiesības ēkai Dārzu ielā, lai varētu uzcelt piebūvi. Privātā izglītības iestāde "Varavīksne", kas plānoja 1.janvārī atvērt vienu jaunu grupiņu, izpildīja solījumu, tagad 1.septembrī domāts atvērt vēl vienu bērnudārza grupiņu.

"Tas viss neiet kā uz burvju nūjiņas mājienu, taču darbs notiek," rezumēja S.Golde, paskaidrojot, ka pašlaik domes deputāti ir atzinuši šo pirmsskolas jautājumu par ļoti svarīgu un tas ļauj strādāt pie stratēģijas.

Pērkam bērnudārza pakalpojumus!

Ir vēl viena novitāte, kas iecerēta, lai veicinātu juridisku personu iniciatīvu.

"Pašvaldība ir gatava pirkt pakalpojumu no jebkuras juridiskas personas. Šobrīd strādājam pie konkursa noteikumiem, kuros būs noteikts, ko mēs pērkam – tik un tik vietas grupām, jābūt sporta telpām, pagalmam. Maksājam tikpat, cik mēs, pašvaldība, pašlaik maksājam par vienu bērnu bērnudārzā – 60 latu mēnesī. Šis veids būtu tas, ko šobrīd moderni sauc par privāto personu partnerību," paskaidroja S.Golde. Tā būtu iespēja, kā ieinteresēt arī iestāžu vadītājus risināt kadru problēmas, jo jaunās māmiņas daudz mierīgāk un produktīvāk strādās, zinot, ka bērniņš ir drošībā un atrodas labos apstākļus. Iestāžu vadītājam ir jādomā par savu darbinieku dzīves kvalitāti, un nav slikti atjaunot to, kas kādreiz bijis labs, proti – bērnudārzus darba vietām. Bez tam pašvaldībai ir vēl viens ierosinājums. Izveidot tādu kā auklīšu dienestu ar mērķi palīdzēt vecākiem nepieciešamības gadījumā pieskatīt bērnu.