Kurzemes Vārds

19:15 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Teātris un kino
Kinoteātrī "Balle" var noskatīties šausmu filmu "Zāģis 2", drāmu "Minhene" un komēdiju "Rozā pantera".
Sestdien pulksten 18 Liepājas teātrī avantūristiskas komēdijas izrāde: Anšlavs Eglītis – "Par purna tiesu". Režisors Ivars Lūsis.

Mūzika
Klubā "Fontaine Palace" šodien uzstāsies grupas "No Shame" un "Flippin Beans", pie dīdžeja pults būs Didzkins. Rīt pasākumā "Flashlight" uzstāsies jaunās grupas, bet svētdien uz skatuves kāps apvienība "Mona de Bo".
Mūzikas klubā "Pablo" dīdžejs Gints piedāvās ballīti "Disco Cool Vibes", rokkafejnīcā klausītājus priecēs duets "Johny un Kupčis". Rīt "Pablo" viesosies grupa "Z–Scars", rokkafejnīcā muzicēs Tomass Kleins.
Mūzikas klubā "Big 7" – ballīte "Spring Session Part 1", ko vadīs dīdžeji Romario un Bumbastik. Rīt sarīkojums "Fashion Night". Modes šovu piedāvās modeļu skola "Etīde".

Izstādes
Mākslas galerijā "Māja" atklāta Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstāde "Gobelēni un ziedi".
Galerijā "Klints" – gleznotājas Olitas Gulbes–Ģērmanes (Jūrmala) darbu izstāde "Tuvāk dabai, tuvāk sev".
A/s "UPB" uzņēmuma "Nams" izstāžu telpā skatāma mākslinieces Sandras Krastiņas (Rīga) gleznu kolekcija "Krāsu stāsti".
Liepājas muzeja lielajā zālē var iepazīties ar muzeja krājumu portretu izstādi "Skatieni no pagātnes", savukārt mazajā zālē – Liepājas dievnami Ulda Brieža fotogrāfijās "Sakrālā telpa".
Liepājas muzeja nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos" aplūkojama izstāde "Liepājnieki ekspedīcijas un Baltijas jūras zvejā pēc Otrā pasaules kara (1945–1990).
Karostas laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" iekārtota Kaspara Gobas foto izstāde "Islandieši. Starp ledājiem un lavu".
Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā apskatāma Tehniskās jaunrades centra pedagogu radošo darbu izstāde: keramika, rotas, pinumi, foto, gleznas u.c.

Novadā
Šodien visas dienas garumā Aizputes vidusskolas telpās un laukumā pie skolas norisināsies Liepājas rajona 5.grāmatu svētku sarīkojumi.
Pulksten 9.30 paredzēta svētku dalībnieku sagaidīšana un reģistrēšana, kā arī grāmatu tirdzniecība.
Pulksten 11 notiks svētku atklāšana skolas zālē, pēc tam sāksies diskusija par politiskajām aktualitātēm valstī, kas ilgs līdz pat 13.30. Piedalās pārstāvji no vadošajām politiskajām partijām.
Pulksten 11.30 jauniešiem notiks saruna ar psiholoģi Saivu Lusti–Gūtmani, bet mazie lasītāji iepazīs Sandras Vensko darbus.
Pulksten 12.10 paredzētas dažādas aktivitātes ar jauno Harija Potera grāmatu.
Pulksten 12.30 ar skolēniem tiksies Katastrofu medicīnas centra darbinieki.
Pulksten 13 – leļļu teātra izrāde "Dāvināsim snīpi".
Pulksten 13.30 – Miķeļa Rubeņa jaunās grāmatas "Futbola tiesneša rokasgrāmata" atvēršana.
Pulksten 14 lasītāji tiksies ar aktrisi Kristīni Klētnieci un rakstniekiem Egilu Lukjanski un Arturu Heniņu. Bet skolēniem piedāvās iespēju darboties jaunrades konkursos.
Pulksten 14.20 sāksies rajona jauno literātu salidojums un dzejas darbu konkurss "Latvija Eiropā – mēs Latvijā".
Pulksten 15 iecerēta saruna ar Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku, kā arī videofilmas "Likteņa līdumnieki" galvenās varones Ievas atveidotāju Sigitu Jevgļevsku. Bet skolas pagalmā notiks "Vīrišķības stunda" kopā ar ugunsdzēsējiem.
Pulksten 16 iecerēts Grāmatu svētku nobeigums kopā ar dzejnieci Sarmīti Kalniņu un loterija.
Rīt pulksten 18 Pāvilostas Kultūras namā sāksies Saldus dramatiskā kolektīva teātra izrāde – Evitas Sniedzes "Tie paši oši". Represētajiem novada iedzīvotājiem teātra apmeklējums bez maksas, pārējiem biļete maksās 1 latu, skolēniem – 50 santīmu.
Svētdien pulksten 14 Nīcas Kultūras namā uz kopkoncertu sabrauks Liepājas rajona deju kolektīvi.
Aizputes galerijā "Mētras māja" skatāma Daiļa Rožlapas gleznu izstāde.
Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā apskatāma izstāde "Vizmai Belševicai – 75", ko papildina arī Initas Beihmanes gleznas.

Iesakām

Tuvāk dabai, tuvāk sev
Olita Gulbe–Ģērmane vairākus gadus ir atgriezusies dzimtajā Bigauņciemā, kur tagad ar dzīvesbiedru, mākslinieku un mākslas kritiķi Andreju Ģērmani arī pastāvīgi dzīvo. Tomēr jau gadus septiņus astoņus māksliniece vasaras mēnešos brauc šurp uz Kurzemi, lai smeltos mieru, radošu iedvesmu, gleznojot jūras piekrastē, tepat Jūrmalciema apkaimē, vai arī diezgan bieži ir galerijas "Klints" saimnieku Aivara un Ingas Kleinu rīkotā starptautiskā plenēra dalībnieku vidū.
Piekrastes skarbi pieticīgā un reizē ļoti gleznieciskā ainava, kurā netrūkst ne lauku puķu, ne smilšaina krasta, ne caur aso smilgu mazajiem šķēpiem krāsas tvertā jūras nogriežņa, ne klusās dabas ar zvejnieku ģimeņu pavalgu – zivīm, ir mākslinieces Olitas Gulbes–Ģērmanes glezniecības avots. Savā mākslā viņa vienmēr paturējusi prātā Mākslas akadēmijas profesora Eduarda Grūbes ceļavārdus: "Vajag gleznot to, ko tu redzi un jūti, nevis to, ko tu zini."
Tieši pirms astoņiem gadiem, martā, Olita Gulbe atklāja personālizstādi, kurā skatītāji varēja priecāties par mākslinieces krāsu paletes precīzi fiksētajiem piekrastes klusinātajiem, tikai Latvijas zemei un pļavām raksturīgajiem toņiem un izjūtām. Jau tad viņa nenoliedza, ka uz pasauli lūkojas ar dabas bērna acīm. Šo skaidro skatienu uz dabu un lietām māksliniece nav zaudējusi, jo arī šajā personālizstādē galerijā "Klints" tas viss ietverts ekspozīcijas nosaukumā "Tuvāk dabai, tuvāk sev". Olitas Gulbes gleznas ir aizceļojušas tālu pasaulē, stāstot par savas dzimtās zemes skaistumu.

Kurš no slepkavām lielāks slepkava?
Filma "Minhene" nav stāsts par Vācijas pilsētu, bet par sirdsapziņu. Jā, Minhene ir tikai norises vieta, kur 1972.gadā olimpisko spēļu laikā notika slaktiņš, kurā nogalināja 11 Izraēlas sportistus. Bet sirdsapziņa moka Izraēlas slepenās vienības dalībniekus, kuriem jānogalina par slepkavību izdarīšanu aizdomās turētie 11 palestīnieši. Kurš no viņiem ir lielāks slepkava un vai slepkavība, izdarīta cēla mērķa vārdā, ir attaisnojama? Šāds jautājums nodarbinās ikvienu pēc filmas noskatīšanās. Vēsturiskās filmas režisors Stīvens Spīlbergs atbildi nedod, viņš tā arī nenostājas neviena pusē, ko čakli pārmet kinokritiķi. Taču atzinību režisors kārtējo reizi saņem par kvalitatīvo bildi, vizualitāti.
Tie, kas gaida, ka Spīlbergs atkal būs sarūpējis dažādas pārdabiskas būtnes, lidojošus objektus, cilvēku un zvēru draudzību un pirotehnikas brīnumus, trillerī būs vīlušies. Nepilnu trīs mēnešu laikā tapušā darba centrā ir cilvēki – pieci Izraēlas specdienesta "Mossad" kaujinieki – un viņu pārdzīvojumi. Par slepkavībām sava aroda meistariem tiek piešķirti koferi ar naudu, bet līdz ar tiem komplektā nāk raizes par izdarītā pareizīgumu.
Režisors drāmā sapulcinājis vairākus aktierus, kuru vārdi pašlaik kinomīļiem mazāk zināmi: Ēriks Bana, Džefrijs Rašs, Metjū Kasovitcs, Hanns Zižlers, bet kuri visai drīz varētu gozēties uz pasaulē populāro žurnālu vākiem. Daniels Kreigs jau nu noteikti, jo visai drīz mēs viņu redzēsim jaunākajā filmā par Džeimsu Bondu, kurā viņš iejutīsies supervaroņa ādā. Kamēr gaidāt slepenā aģenta piedzīvojumus, atvēliet trīs stundas laika un novērtējiet Spīlberga jaunāko darbu.

Šodien MIĶELIS RUBENIS "Grāmatu svētkos" Aizputē stāstīs par savām jaunākajām grāmatām
– Vieglāk grāmatai uzrakstīt sākumu vai beigas?
– Visas savas grāmatas sāku ar ievadu, kad vairāk nav ko teikt, tad ir beigas.
– Cik ilgā laikā top jūsu grāmatas?
– Piemēram, "Latvijas futbola vēsturi" sastādīju divu gadu laikā, bet par to domāju visu mūžu.
– Kādas grāmatas nelasāt?
– Tās, kuras lasīju padomju laikā, par kurām vairāk vai mazāk sajūsminājos. Mūsdienās visas grāmatas tiek pārrakstītas un tagad uzzinām, kāds tad īstenībā bija Staļins, Čērčils un Hitlers.
– Ar ko futbols labāks par citiem sporta veidiem?
– Futbolu pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem spēlē 215 valstīs visos piecos kontinentos, otra tāda sporta veida nav. Ikviens futbola skatītājs sevī ietver tiesnesi un treneri, kurš zina, kā jādara vispareizāk. Kad beigsies šī suģestija, tad futbols nomirs.
– Ko ēdat, kad skatāties futbolu?
– Ābolus. Ļoti gribas lētās stiklenes, bet tās manai veselībai kaitīgas.
– Lielākā vājība?
– Mana lielākā vājība ir tā, ka, nebūdams diplomēts žurnālists, sporta darbinieks, nevaru nebūt sportā un par to neuzrakstīt. Ja to neesmu izdarījis, tad manī ir liels tukšums.
– Par ko visbiežāk smejaties?
– Par futbola un hokeja komentētājiem, kuri vairāk uztraucas, nekā spēle to liek, un kuri stāsta biogrāfiskus un ģeogrāfiskus faktus brīdī, kad pie vārtiem ir supersvarīgs moments.
– Vai viegli uzņemat kritiku?
– Pelnītu jā.
– Ko izbaudīsit pavasarī?
– Man katra diena ir aizņemta, viss saplānots pa datumiem. Zinu tikai, ka jūnijā braukšu uz Pasaules čempionātu Vācijā.
– Kur jūs tagad gribētu atrasties?
– Esmu bijis 50 valstīs, bet nekur nav tik labi kā mājās, Latvijā, kur nav zemestrīču, ielu cīņu, asins izliešanu un karu.