Kurzemes Vārds

03:02 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Naudas nekad nebūs par daudz

Līvija Leine

2006.gadā, apstiprinot budžetu Liepājas Sociālajam dienestam, Pilsētas dome atbalstīja vairākas aktivitātes. Pavisam kopumā šai jomai atvēlēti 2234905 lati. Tas ir gandrīz 10 procentu no visas pilsētas kopējā budžeta. 2005.gada budžetā tai tika doti 2031863 lati.

Pirmajā vietā – dzīvokļu pabalsti

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Sociālā dienesta direktore Aija Barča, Pilsētas dome uzskata, ka pirmām kārtām ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri nespēj veikt pilnā apjomā maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc lielas summas atvēlētas dzīvokļu pabalstiem. Pieņemot "Saistošos noteikumus par dzīvokļa pabalstu", tika izvēlētas četras sociālās grupas, kurām palīdzība vajadzīga visvairāk. Tie ir invalīdi un pensionāri, kuri dzīvo vieni, ģimenes, kurās ir divi pensionāri vai invalīdi, ģimenes, kuras audzina bērnus, vai ģimenes, kurās ir sarežģīti apstākļi.
Pašlaik deklarācijas dzīvokļu pabalstam pieņem pilsētā vairākās vietās, jo nams E.Veidenbauma ielā joprojām tiek renovēts. Tāpēc Aija Barča lūdz liepājniekus saprast, ka klientu apkalpošana un sociālo darbinieku darba apstākļi nav tik labi, kā vajadzētu. 2005.gadā deklarācijas visa gada laikā iesniedza 7500 cilvēku. Šogad janvārī un februārī vien jau 3500, bet martā šis skaits jau ir vairāk nekā četri tūkstoši. Tas nozīmē, ka liepājniekiem šis pabalsts ir ļoti būtisks. Kaut gan šis pakalpojums tiek sniegts visa gada garumā.
Liepājā patlaban ir vairāk nekā 350 dažādi dzīvojamo māju apsaimniekotāji. Lielākās –"Karosta", "Vecliepāja" un "Jaunliepāja". Tām vien jau šogad pārskaitīti 237030 latu, no tiem par īri – 44533 lati un par siltumapgādi – 192497 lati.

Trūcīgās ģimenes statuss – iespēja saņemt palīdzību

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem daudziem liepājniekiem ir iespējams saņemt palīdzību, ja viņi atbilst trūcīgās personas vai ģimenes statusam. Par trūcīgu tiek uzskatīta persona, ja tā uz rokas mēnesī saņem 45 latus vai mazāk. Tas ir – 50 procentu no valstī noteiktās minimālās algas. Pabalstu piemaksā līdz 25 latiem mēnesī, ja cilvēks reāli saņem mazāk par šo summu. Valstī noteiktais garantētais iztikas minimums ir par vienu latu mazāks, tas ir – 24 lati. Arī šī nauda, ko piemaksāt līdz 25 latiem, tiek ņemta no pilsētas budžeta.

Cerību saraksts – nepieciešamību glābšanai

Pilsētas budžeta tā saucamajā "Cerību sarakstā" tiek ierakstītas lietas, kuru īstenošana varētu būt atkarīga no papildu ienākumiem budžetā. Sociālais dienests pieprasījis palielināt vēl summu, kas vajadzīga maksai par siltumenerģiju. Tam, pēc dienesta aprēķiniem, vēl būs nepieciešami 150000 latu.
Cerību sarakstā lūgts arī piešķirt 35 tūkstošus latu papildus īslaicīgās sociālās aprūpes gultasvietu samaksai slimnīcās. Tādas ir gan "Liepājas metalurga" medicīniski sanitārajā daļā, gan Centrālajā slimnīcā un Priekules slimnīcā. Kā sacīja Aija Barča, mēs jūtam, ka naudas to samaksai nepietiks. Iemesls – palielinās izmaksas un pieprasījums pēc pakalpojuma. Tikko viņai bijusi saruna ar Priekules slimnīcas vadītāju Ešenvaldes kundzi. Arī tur vairs nevarēs mūsu klientus aprūpēt par 7,50 latiem dienā, bet vajadzēs maksāt 8,50 latus.
Liels pieprasījums ir pēc pakalpojuma – aprūpe mājās. Arī tam lūgti papildus 17500 latu.
Tās ir summas, ko Sociālais dienests jau tagad prognozē kā papildus nepieciešamas.

Citas labas lietas

Savulaik Liepājas dome bija pieņēmusi lēmumu vairākām iedzīvotāju grupām dzīvokļos uzstādīt gan aukstā, gan karstā ūdens skaitītājus. Ja daži cilvēki gluži šīm sociālajām grupām neatbilst, bet ģimenē ir kritiska situācija, viņiem tomēr ir tiesības rakstīt iesniegumu Sociālo lietu komisijai, atgādina Aija Barča. Tur iesniegumus izvērtē, un pēc komisijas lēmuma skaitītāji tiek uzstādīti vai mainīti pret jauniem. Šogad to dara firma "A.T.Meter", kas uzvarējusi konkursā.
Turpinās sadarbība ar bērnu sociālās aprūpes centru "Liepāja". Aija Barča apgalvo, ka Sociālais dienests ir pateicīgs Astrai Jansonei par to, ka viņa turpina organizēt bērnu invalīdu dienas centra darbību. Šo centru Liepājā savulaik palīdzēja iekārtot Liepājas un Zviedrijas Rotari klubi, kuri sagādāja līdzekļus telpu remontam un aprīkojuma iegādei. Sociālais dienests šos bērnus turp un uz mājām nogādā ar savu transportu. Dienas centrs ļauj mātēm iesaistīties darbā, kaut uz puslodzes, vai arī kaut nedaudz atpūsties.
Jau otro gadu Sociālajā dienestā darbojas arī tā saucamais glabējzvans. Arī šim pakalpojumam paredzēti līdzekļi budžetā. Vairāku vecu slimu un invalīdu mājās ir ierīkota sakaru sistēma, kas ļauj, nospiežot pogu, izsaukt palīgus. Šo sistēmu apkalpo firma "Spīdola", no tās arī tiek īrēta aparatūra. Par katru cilvēku sakaru sistēmas apkalpošanai un ekipāžas izbraukumiem, atskanot palīgā zvanam, mēnesī tiek atvēlēti 12 lati.
Sociālajam dienestam ir arī līgumattiecības ar sanatoriju "Tērvete", rehabilitācijas centru "Jaunķemeri". Budžetā paredzēts tik daudz līdzekļu, lai 100 liepājnieku varētu tajos uzlabot savu veselību. Protams, tie būs nestrādājošie invalīdi un pensionāri. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem un represētajām personām ir iespējams rehabilitēties un uzlabot savu veselību par valsts līdzekļiem. Tādēļ arī Sociālajā dienestā uz pusslodzi sāka strādāt ergoterapeits, kas palīdz atgūt veselību tiem cilvēkiem, kuri ievietoti sociālajās gultās, un veic novērtējumu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tas ir diezgan sarežģīti, jo tas, vai cilvēks var saņemt rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem, tiek noteikts, vērtējot cilvēka spējas pēc īpaša – Bartela – indeksa.
Turpinās arī sadarbība ar nevalsts organizāciju "Portidža", kas nodarbojas ar bērnu invalīdu rehabilitāciju pēc īpaši izstrādātas programmas. Arī tam līdzekļi nāk no Pilsētas domes budžeta.
Esam arī panākuši vienošanos, pareizāk – salīguši mieru, ar 31.arodvidusskolas direktori Guntu Zalcmani, stāsta Aija Barča. Pagājušajā gadā par Sociālā dienesta līdzekļiem bija iespējams palīdzēt remontēt dzīvokļus invalīdiem. Darbus prakses laikā veica šās arodvidusskolas audzēkņi. Taču daži no dzīvokļu īpašniekiem īsti nesaprata, ko skolēni par viņiem atvēlēto summu var izdarīt, kašķējās un izvirzīja viņiem neizpildāmas prasības. Šogad remontējamo dzīvokļu atlase notiks daudz stingrāk, domājot arī par to, kas par cilvēku mīt katrā no dzīvokļiem. Remontam atvēlētā summa ir līdz 500 latiem par vienu dzīvokli. Šogad šāda veida dzīvokļu remontiem atvēlēti 15000 latu.
Pildot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, kā palīdzēt bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, vairāk nekā 50 jauniešu, kuri sasniegs pilngadību, no pašvaldības saņems 180 latu lielu pabalstu mīkstā inventāra un mēbeļu iegādei, ja viņiem dzīvokli piešķīrusi Liepājas pašvaldība. Viņiem paredzēts arī pabalsts mantiskā veidā – par summu līdz 100 latiem, par ko iegādāties dzīvokļa remontam nepieciešamas lietas: tapetes, krāsas utt. Šogad arī uzsāk maksāt ikmēneša pabalstu – 50 procentu no minimālās algas, tas ir, 45 latus, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri pēc pilngadības sasniegšanas sekmīgi turpina mācības vispārējā vidējā vai arodizglītības mācību iestādē.

Skaistajiem brīžiem

Sociālā dienesta budžetā, kā katru gadu, arī šogad atvēlēti līdzekļi, lai cilvēkus iepriecinātu atsevišķās reizēs. Arī šogad paredzama akcija "Skolas soma". Katram bērnam ģimenēs, kurās ir trīs un vairāk skolēnu, bērniem invalīdiem, kuri iet uz skolu, aizbildnībā esošajiem bērniņiem, paredzēti 7 lati. 18.novembrī un Ziemassvētkos vairāki cilvēki saņems naudas balvas. Svinēsim arī Lieldienas.
Kā katru gadu, arī šogad Sociālais dienests rīkos vasaras nometnes bērniem no mazturīgām ģimenēm, bērniem invalīdiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet bērniem, kam tas būs nepieciešams, kam ģimenēs klājas grūti, vasarā organizēs brīvpusdienas.
Par Sociālā dienesta līdzekļiem tiek organizēti arī dažādi izglītojoši pulciņi, deju kopas, valodu kursi, radītas citas izklaides iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Invalīdiem un vecajiem cilvēkiem – īpaša uzmanība

Lai arī Liepājā nav pašiem sava pansionāta, tomēr cilvēki, kuri ir veci un slimi un kuriem nav palīdzēt spējīgu radinieku, vieni paši atstāti netiek. Par viņiem cenšamies rūpēties, apgalvo Aija Barča, ja par viņiem ir ziņojuši kaimiņi, ārsti vai pēc palīdzības paši nākuši. Par viņiem gādā birojs "Aprūpe mājās", kādu laiku viņi var uzturēties īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļās. Pašvaldības budžeta līdzekļi tiek atvēlēti arī Veco ļaužu dzīvojamās mājas, Sociālo dzīvokļu mājas un Nakts patversmes uzturēšanai. Ja šās iestādes netiek galā, tad ir iespēja Liepājas cilvēkus ievietot pansionātos. Cilvēkiem, kuriem veselības kaitējums ir saistīts ar viņu psihisko veselību, ir iespējams uzturēties valsts samaksātās iestādēs. Cilvēkiem, kam ir tikai vecuma radītas problēmas, Sociālais dienests piedāvā pakalpojumus, ko sniedz citas pašvaldības. Ir līgums ar Kuldīgas rajona pansionātu "Valtaiķi" un privātuzņēmumu "Cilvēks cilvēkam" Pāvilostā, tiek gatavots līgums ar Liepājas rajona pansionātu "Rokaiži". Liepājnieki, kuri paši par pansionāta pakalpojumiem nespēj samaksāt un kuriem nav arī palīdzēt spējīgu radinieku, tajos tiek ievietoti par pilsētas budžeta līdzekļiem. Sociālajām gultām un pansionātiem šā gada budžetā paredzēti 220967 lati.

Sociālie dzīvokļi – vajadzība palielinās

Liepājā sāk nopietnāk risināt jautājumu arī par sociālajiem dzīvokļiem. Cilvēkiem, kam ir ļoti grūti iztikt, saka Aija Barča, tie nepieciešami. Nākamā sociālo dzīvokļu māja, kuru sākts remontēt, ir Viršu ielas 9./11. nama otrais korpuss.
Aija Barča uzskata, ka cilvēkam, kurš palicis bez apdzīvojamās platības, Liepājā ir iespējams tikt pie jumta virs galvas. Protams, ja vien cilvēks dzīvokli nav pārdevis vai tā privatizācijas tiesības nav nodevis kādai trešajai personai. Iesākumā tiek piedāvāta Nakts patversme, no tās var pārcelties uz Sociālo dzīvokļu māju Flotes ielā 14 vai Veco ļaužu dzīvojamo māju Ganību ielā. Viršu ielā 9/11 sadzīves apstākļi būs labāki nekā iepriekšējās vietās. Tur katrā dzīvoklī ir sava virtuve un atsevišķa vannasistaba, kuru nav ne Flotes ielā, ne Veco ļaužu dzīvojamā mājā.
Pašlaik atbilstoši tā saucamajam "Iļģu projektam" tiek remontēts arī pirmais stāvs ēkā Kuldīgas ielā 34, kur būs iespēja veidot grupu dzīvokļus. Jau tagad aprūpes centrā "Iļģi" cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem tiek gatavoti patstāvīgai dzīvei tur. Pilsētas budžetā šogad tam paredzēts 23635 lati. Tas nozīmē, ka atkal viens nams tiek sakārtots. Aijai Barčai ir arī savs priekšstats par to, kas varētu notikt ēkas otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā. Tur, viņasprāt, varētu izveidot sociāla tipa dzīvokļus ģimenēm, kurās ir bērni.

Naudas sociālajām lietām nepietiks nekad

Naudas sociālajā jomā nepietiks nekad. Tā Aija Barča atbildēja uz jautājumu, vai viņa ir apmierināta ar Pilsētas domes piešķīrumu savam dienestam. Un papildināja: sociālajā jomā naudas vajadzēs arvien vairāk. Un nevis tādēļ, ka tuvotos vēl lielāka nabadzība. Viņasprāt, cilvēku vajadzības aug, un viņas vēlēšanās ir palīdzēt pēc iespējas vairāk. Tādēļ jau arī esot tie daudzie pieprasījumi Cerību sarakstā. Bieži vien esot grūti prognozēt, cik daudz līdzekļu sociālajā jomā būs vajadzīgs, lai palīdzību saņemtu visi, kuriem tā nepieciešama. Katru gadu, tam tiekot līdz pusei, Sociālais dienests izdara aprēķinus un lūdz papildu finansējumu.
Aija Barča arī uzskata, ka pilsētā vairāk jādomā par cilvēkiem ar lielu darba stāžu, par tiem, kuri nostrādājuši 35–40–45 gadus un vairāk. Viņa uzskata, ka, sniedzot cilvēkiem palīdzību no pašvaldības līdzekļiem, piemēram, dzīvokļa pabalstu vai Ziemassvētku pabalstu, tos aprēķinot, būtu jāņem vērā algotā darbā nostrādātais laiks. Tas, viņasprāt, varētu mudināt arī gados jaunākus cilvēkus vairāk strādāt oficiāli algotā darbā. Aija Barča gan piebilst, ka uzskata: ir jāpalīdz arī cilvēkiem, kuri maz strādājuši, ja vien viņi ir liepājnieki un pašreiz nevar strādāt vecuma vai slimības dēļ. Viņus nevar pamest uz ielas bez siltuma un ēdiena. Bet tie, kuriem ir lielie darba stāži, uzsver Aija Barča, ir nopelnījuši, lai pašvaldība par viņiem rūpētos daudz vairāk. Sociālais dienests, viņa sola, centīsies izstrādāt savu redzējumu, kā īpaši atbalstīt cilvēkus ar lielu un ļoti lielu darba stāžu.