Kurzemes Vārds

16:05 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēlais pavasaris nesatrauc zemniekus

Pēteris Jaunzems

Pavasara aizkavēšanās nav nepamanāma. Kaut gan sniegs vairs slēpjas tikai dziļāku grāvju nogāzēs un mežos, zeme tomēr nav vēl atlaidusies un arājus negaida. Taču zemnieki par to nesatraucas. Viņi apgalvo, ka tādēļ nekas nav nokavēts un, ja arī sēkla tīrumā tikšot iekaisīta pāris nedēļas vēlāk, nekāda nelaime no tā neradīšoties. Arī lopkopēji par ieilgušo dzīvnieku ziemošanas periodu īpaši sarūgtināti neesot. Daudzi ar tādu varbūtību ir rēķinājušies, rudenī sagādājot barību, un tādēļ ēdamā pagaidām šķūņos pietiekot, bet tas esot pats galvenais. Izspriņģoties govis un aitas varēšot maijā, kad dāsni spīdēs saule un visās malās ziedēs pienenes.

Izaug arī maijā iesētais

Kaut gan Dunalkas pagasta zemnieku saimniecības "Krastmaļi" īpašnieku Juriju Flaksi kolēģi pazīst, kā agrās sējas piekritēju, viņš domā, ka laika vēl ir diezgan, jo sēkla un tehnika ir pienācīgi sagatavota. Kurzemnieku paradums, ka zirņi, lai tajos tārpi nemestos, ir jāiesēj gada simtajā dienā, šopavasar, protams, piepildāms nebūšot, taču gan jau zirņi izaugs arī tad, ja tos zemē iekaisīs aprīļa beigās. "Kurzemes Vārdam" dunalcnieks atklāja, ka vienu gadu eksperimenta kārtā esot tīšām novilcinājis miežu sēju, ko paveicis maija otrās dekādes sākumā, taču ražu tas neesot ietekmējis un arī labību novākt izdevies lieliski. Jurijs Flaksis domā, ka augiem, lai tie iesakņotos un sazeltu, pat piemērotāks esot vēss un mitrs laiks nekā karsta saule un sausums.

Sēklaudzētājs uzskata, ka strādāšana nozarē ir neatlaidīgi jāturpina, jo pieprasījums esot tik liels, ka to apmierināt nemaz nav iespējams. Tas tāpēc, ka gadu gaitā papildspēki praktiski klāt nerodoties. Cik to sēklaudzētāju Kurzemē bija pirms piecpadsmit gadiem, tik ir tagad. Jurijs Flaksis domā, ka zemnieku interesi pievērsties šim biznesam kavējot pārliecība, ka peļņu ar šo nodarbi sasniegt ir sarežģīti. Un tā esot taisnība, jo sēklaudzēšana vairāk nekā citi virzieni ir saistīta ar risku un tas esot ilglaicīgs pasākums. Santīmu santīmā viņš gan neesot sarēķinājis, taču sliecoties domāt, ka bez Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem ieņēmumi par sēklu audzēšanu aptuveni sedz izdevumus, jo pakalpojumu cenas ir ļoti augstas un ar katru dienu palielinās. "Kādreiz zemnieki pirms sējas ņēma rokā zīmuļus un cītīgi rēķināja, kādas ir cenas un cik naudas lauksaimniekošana izmaksā, lai zinātu, vai viņu darbošanās ir ekonomiska, tagad, kopš saņemam Eiropas finansējumu, neviens to vairs nedara. Lūk, pie kādas attieksmes esam nonākuši," sprieda Jurijs Flaksis.

Ziemājus pievels ar pieša rulli

Arīdzan kooperatīvās sabiedrības "Vērgale 1" valdes priekšsēdētājs Aivars Grava šobrīd mazāk esot nobažījies par sēju, cik par ziemājiem. Ziemas sākumā, kad pieturējās kailsals, zeme pamatīgi sasala un, pēc tam atkūstot, rudenī sarūpētie labības sējumi vietumis ir izcilāti. Grobiņas pagasta zemnieks Nikolajs Pušņickis pat esot novērojis, ka Lejaskurzemē šie postījumi skāruši daudzus augkopējus un dažiem no viņiem zaudējumi būs lieli, jo varot būt tā, ka nākas pārsēt laukus.

"Tiklīdz nedaudz apžūs, pārstaigāsim laukus un skatīsimies, ko tur vēl lietas labā iespējams darīt. Domājam, ka palīdzēt varēsim, tīrumus pieveļot ar tā dēvēto piešu rulli," viņš teica. Ja zemei nepietrūkst valgmes, augsnē atpakaļ iespiestie dīgsti drīz vien saņemoties. Tā vērgalniekiem arī citos gados esot daļēji izdevies saglābt zemes cilāšanās rezultātā nodarītos postījumus. Protams, drīz pēc tam sējumiem obligāti jādod papildmēslojums.

Vasarājiem šopavasar "Vērgalē 1" paredzēts atvēlēt aptuveni 200 hektāru. Tas esot aptuveni tikpat daudz, cik bija pērn. Paplašināties kooperatīvajai sabiedrībai nekādu iespēju neesot, jo trūkst zemes, bet tās pirkšanai nav līdzekļu. "Es tā rēķinu, ka ātrāk par Lieldienām pie sēšanas šopavasar netiksim," sacīja Aivars Grava.

Rapsis vieš cerības, cukurbietes – neziņu

Možs noskaņojums vakar bija Durbes novada zemkopim Laimonim Leimantam. Viņaprāt, viss esot kārtībā. Pāris nedēļas neko būtisku nespējot iespaidot. Ziemas rapsis, kam zemturis atvēlējis 40 hektāru, esot pārziemojis ļoti labi, bet vasaras rapsi viņš nesēšot, jo pats no savas iepriekšējo gadu pieredzes pārliecinājies, ka Lejaskurzemes apstākļiem ražīgāks un lielāku peļņu nesošs esot ziemas rapsis. Jā, tiesa gan, kailsals droši vien būšot apskādējis ziemājus, taču durbenieks mēģināšot tiem palīdzēt, dodot papildmēslojumu. Tas tikšot darīts, tiklīdz vien varēs uzbraukt uz tīruma.

Te jāteic, ka Laimonis Leimants ir arī vērienīgs cukurbiešu audzētājs. Patlaban, zinot visas Eiropas un mūsu valdības nostādnes šīs tehniskās kultūras audzēšanā, viņš intensīvi domājot, ko darīt turpmāk – strādāt vai atteikties no iespējas tās audzēt? "Dienām ejot, tomēr jūtu, ka svaru kausi manā apziņā aizvien vairāk nosveras par labu cukurbietēm, un es neatsacīšos no līguma slēgšanas," atzina Laimonis Leimants. Pārāk daudz esot ieguldīts šajā nozarē gan pieredzes, gan naudas līdzekļu, gan laika, lai tik vienkārši atteiktos no tās. "Par tām cenām, ko mums sola maksāt, ir iespējams strādāt, slikti vienīgi tas, ka Eiropas atsaka savu atbalstu," viņš sacīja.

Apsēt vajadzēs divās nedēļās

Gaviezes pagastā vakar bija traktortehnikas apskate. Ņemot vērā faktu, ka zemnieku saimniecībā "Bieznieki" traktoru un inventāra ir vairāk nekā vienā otrā citā lauku sētā, inspektori ieradās to novērtēt uz vietas. Tādēļ saimniece Mirdza Ķestere bija visai nevaļīga. Tomēr viņa pastāstīja "Kurzemes Vārdam", ka graudu audzēšanai velta daudz uzmanības, jo ar lopkopību vairs tikpat kā nenodarbojoties. Kūlumu gavieznieki pārdodot firmai "Kesko" un akciju sabiedrībai "Grobiņa", ar kuru zemniekiem jau sen pastāv stabila sadarbība. Tādēļ vasarājiem vien šogad saimniecībā tikšot ierādīti ap simts hektāru. Turklāt mālainā augsne un paugurainais reljefs, kas valda pagastā, prasa, lai lauki tiktu apsēti ne ilgāk kā divās nedēļās, jo citādāk graudi varot iekalst zemē un neuzdīgt.

Mēslojums nedrīkst nonākt grāvjos

Ziemājus, kuru arī "Biezniekos" netrūkst, viņa vērtēt pagaidām atturējās. "Kamēr zeme nav līdz galam atkususi, manuprāt, spriest par tiem ir pāragri. Neraugoties uz to, ka lauki ir meliorēti, vietām zelmeni sedz ūdens lāmas. Tomēr veģetācija nav sākusies, tamdēļ augiem tas lielu pārestību nenodara," atzina Mirdza Ķestere.

Arī Cīravas pagasta zemnieku saimniecības "Strautiņi" īpašnieks Ēriks Briedis bija visnotaļ kaujinieciski noskaņots. Lai gan ziemāji un rapsis vietumis esot apsaluši, viņš domā, ka tie būs dzīvotāji. Bet ar sēju zemnieks nekad neesot steidzies. Viņam patīkot strādāt, kad zeme ir apžuvusi un sēkla nonāk siltumā. Arī ar minerālā mēslojuma došanu Ēriks Briedis netrakojot, jo tā ir manta, kas maksā dārgu naudu. "Nevar rīkoties izšķērdīgi, kā mēdza darīt kolhozu laikos. Kāda jēga, ka mēslojumu lietus ūdeņi pēc tam aizskalo projām grāvjos. Man taču labība ir jāaudzē, nevis dažādi ūdensaugi," viņš teica, pastāstot, ka šopavasar nolēmis ar vasarājiem apsēt vairāk nekā simts hektāru un tas droši vien tikšot izdarīts maija pirmajās dienās.