Kurzemes Vārds

07:40 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Parādi un sapņi

Aizvien vairāk cilvēku sevī pārlauž bailes no parādsaistībām. Izsenis tiek uzskatīts, ka palikt kādam parādā ir slikti. Protams, parāds nav brālis, tomēr tikai tādā gadījumā, ja aizdevējs nav augļotājs. Un bankas tieši tādas ir. Par aizdoto naudu tās atprasa ne tikai pamatsummu, bet arī procentus. Tādēļ šāds darījums ir izdevīgs abām pusēm – viena tiek pie lielas naudas summas konkrēta mērķa īstenošanai, otra – ilgtermiņā nodrošina sev peļņu.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka bankas sīvas konkurences apstākļos klientus bezmaz vai ar varu rauj pa durvīm iekšā, lai apvārdotu un piekaltu parādsaistību važām. Izklausās pārāk briesmīgi, jo patiesībā jau tas ir brīvprātīgs solis, kas pamatots uz pragmatiskiem apsvērumiem, vajadzībām un to īstenošanas iespējām.

Saprotot, ka pie jauna mājokļa vai auto nevar tikt, pašam sakrājot lielu naudu, ļaudis to aizņemas un īsteno savu lielāku vai mazāku sapnīti. Citu iespēju taču nav – drošajiem pieder pasaule, ja risks ir saprātīgs. Kaut arī kreditēšana Latvijā joprojām strauji pieaug, ir pietiekami daudz cilvēku, kas par to vēl nav izšķīrušies, un, ja raugāmies uz skaitļiem un salīdzinām tos ar citu Eiropas valstu rādītājiem, kļūst skaidrs, ka kreditēšanas potenciāls nebūt nav izsmelts un saglabājas pat ļoti augsts.

Naudas izteiksmē, kā vēsta "Hansabankas" analītiķi, Latvijā (un arī visās trīs Baltijas valstīs) pērnā gada trešajā ceturksnī bija viens no mazākajiem izsniegtajiem hipotekāro kredītu apjomiem Eiropā – 2,147 miljardi eiro, Lietuvā – 2,066 miljardi eiro, Igaunijā – 2,263 miljardi eiro. Salīdzinājumam – Lielbritānijā kredīti izsniegti par summu 1397,8 miljardi eiro. Arī pēc izsniegto kredītu apjoma uz vienu iedzīvotāju šis rādītājs ir neliels – vairumā gadījumu tas ir aptuveni vismaz desmit reižu mazāks nekā valstīs ar ilgstošām mājokļu kreditēšanas tradīcijām.

Tomēr, kā jau visās lietās, kreditēšanas procesam ir arī otra puse. Straujš naudas pieaugums palielina inflāciju, Eiropas Centrālā banka un Latvijas banka cenšas kredītus bremzēt, proti, darīt tos mazāk pieejamus un sadārdzināt tiem, kas tos jau paņēmuši. Bankas "Nordea" speciālisti pauduši, ka kredītņēmējiem aizdevumi nākotnē izmaksās ievērojami dārgāk. Bet dzīvot labāk gribas tik un tā…

Ints Grasis