Kurzemes Vārds

10:29 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kā uztvert Lieldienas?
Līvija Leine

Var jau raukt degunu un sacīt, ka Liepājas mācītāji pēdējā laikā pārāk daudz atļaujas un sāk komandēt ne tikai savas draudzes, bet arī pedagogus, kultūras darbiniekus un sabiedrību kopumā. Ka liekulība ir lūgt, lai Lielajā Piektdienā pilsētnieki uzvestos klusāk nekā parasti, ka vēlēties, lai krogus apmeklētāji nemēdītos un nebļaustītos, ja šai iestādei garām iet Krusta gājiens. Var izlikties, ka tas kalendārā sarkani iekrāsotais datums nozīmē tikai to, ka valstī ir brīvdiena. Var uzsvērt, ka baznīca ir šķirta no valsts, ka brīvs cilvēks demokrātiskā sabiedrībā šajā dienā var darīt, kad, kā un ko grib.
Var. Tas tiesa. Bet – cik ilgi? Tik ilgi, kamēr alkohols aptumšo prātu? Kamēr mantrausība aizēno cilvēkmīlestību? Kas paliek cilvēkā pēc tam, kad tiek pāršķirtas nākamās kalendāra lapiņas, kas vēsta, ka sākušās parastās darbdienas?
Ko tās nesīs līdzi?
Katoļu bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis vienā no savām svētrunām, ko sarakstījis, Romā esot, saka: "Lieldienas nāk un aiziet, bet kaut kas mūsos paliek. Dziļais pārdzīvojums, apcerot Kristus augšāmcelšanās noslēpumu un to svinot dievkalpojumos, paliek dvēselē ne tik vien kā maigs jūtu saviļņojums, bet galvenokārt kā Dieva dāvana, žēlastība, kas spirdzina un dod spēku tiekties pēc augstākiem apvāršņiem."
Vai tas notiks ar visiem, kas dzīvojam šajā pilsētā?
Svētās Annas baznīcas mācītājs Jānis Bitāns, Pilsētas domē uzrunādams skolotājus un kultūras darbiniekus, sacīja, ka Klusā nedēļa ir laiks, kas var sniegt vispilnīgākās atbildes uz būtiskākajiem cilvēces eksistences jautājumiem. Piemēram, kāpēc esam šajā pasaulē? Ko nozīmē būt cilvēkam? Kas ir nāve un kas ir dzīvība? Kas nodevība un kas piedošana? Kas savu grēku atzīšana un nožēlošana? Viņam var piekrist. Šim laikam tādam patiešām vajadzētu būt. Tikai ar vienu piebildi: ja paši gribam meklēt uz šiem jautājumiem atbildi. Ja spējam sevi atpazīt, sevi uzrunāt un salīdzināt savu varējumu, savu dzīvi ar to lielo iespēju, ko piedāvā Lieldienas. Ja spējam iedziļināties to būtībā.
"Būt nozīmē mīlēt," apgalvojis franču filozofs Gabriels Marsels, "mīlēt vispirms Dievu, tad – savu tuvāku." Viņš arī norāda, ka tam, kas netic, Dieva patiešām nav, jo Dievs atklājas tikai ticīga cilvēka mīlestībā.
Bet, ja mums nav šādas mīlestības izpratnes? Ja Lieldienas mūsu sapratnē ir tikai svētki, kas nes līdzi olu krāsošanu, izēšanos vai pajandalēšanu šūpolēs? Varbūt, tad varam izdarīt vienkāršāko, kas mūsu spēkos – pieklusināt savu nesapratni un nezināšanu, cienīt tos, kuru pārliecību nesaprotam. Jo varbūt, ka Patiesība patiešām ir tur – ārā. Vietā, kas mums atvērta, bet kurā baidāmies ieiet. Tajā laika vietā, ko kristieši sauc par Lieldienām.
Starp citu, mācītājs Jānis Bitāns, pedagogus un citus klātesošos tikšanās reizē domē uzrunādams, sacīja, ka pēc dievkalpojuma pie kādas viņa baznīcas arī kristieši labprāt ripinājuši olas, nekādu pretrunu, baiļu vai nicinājumu pret to nejuzdami.