Kurzemes Vārds

00:55 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

"Līvu alus/Liepāja" pieveic pastarīšus
Pauls Kaufmanis

[BILDE#79#right#]Savu sezonas priekšpēdējo spēli SEB Baltijas basketbola līgā vakar aizvadīja BK "Līvu alus/Liepāja", kas savā laukumā pieveica līgas vājāko komandu "Pirita BM" – 85:69 (13:7, 17:22, 31:18, 24:22).
Lai arī liepājniekiem jau pirms šīs spēles bija zināms, ka augstāk par 13.vietu pakāpties neizdosies, tomēr uzvara bija nepieciešama kaut vai tādēļ, lai nepaliktu kaunā pastarīšu priekšā un arī tādēļ, ka šī mūsējiem šosezon visticamāk pie panākuma neizdosies tikt, jo atlikusi vairs tikai viena spēle – nedēļas nogalē savā laukumā pret Latvijas čempioniem BK "Ventspils".
Spēles sākumā cīņa ritēja punkts punktā un lielāko pārsvaru – 13:7 – liepājniekiem izdevās iegūt tikai pirmās ceturtdaļas beigās. Puslaika turpinājumā mūsējie pat nonāca zaudētāju lomā ar 21:26, taču izdevās atspēlēties un atpūtā doties ar viena punkta handikapu – 30:29. Pēc pārtraukuma liepājnieki savu spēli sakārtoja, un laukumā jau dominēja mājinieki. Vēl otrā puslaika sākumā pretinieki rezultātā turējās līdzi, taču trešās ceturtdaļas otrajā pusē mūsējie ieguva jau 14 punktu pārsvaru (61:47), ko līdz spēles beigām sadeldēt viesiem neļāva, tādējādi svinot savu devīto uzvaru šosezon. Rezultatīvākais liepājnieku rindās bija Vairis Pusaudzis, kurš guva 20 punktus (precīzi bija 5 no viņa 7 trīspunktniekiem), bet Daiņa Oberšata un Mareka Jureviča kontā pa 14 punktiem.
BK "Līvu alus/Liepāja" galvenais treneris Armands Misus pēc mača atzina, ka spēles sākumā mūsējie bija satraukušies un nav varējuši iemest (pirmajā puslaikā metienu precizitāte bija tikai 29 procenti), tomēr pēc Pusaudža došanās laukumā izdevās spēli sakārtot. Otrajā puslaikā mūsējie veiksmīgi nospēlēja aizsardzībā, pārķerot pretinieku piespēles, kas ļāva doties ātrajos uzbrukumos. Agresīvi pie pretinieku groziem spēlēja Klāvs Ansons, sekmīgi uzbrukumi izdevās arī no tālākas distances.

Regulāro čempionātu pabeidz ar sagrāvi
Miks Kuncītis

Latvijas Sieviešu basketbola līgas regulārā čempionāta pēdējo cīņu aizvadījušas ''Liepājas metalurga" basketbolistes, kas izbraukumā tikās ar turnīra otru spēcīgāko komandu "Avantis/Turība" un cieta zaudējumu ar 48:102 (8:30, 13:18, 8:25, 19:25).
Kaut arī šī spēle turnīra tabulā praktiski neko neizšķīra un gan viena, gan otra komanda jau zināja savu likteni pēc regulārā čempionāta beigām – rīdzinieces automātiski bija nodrošinājušas vietu pusfinālā, bet mūsu meitenēm par vietu labāko četru komandu vidū pretī stāsies "RTU/Klondaika", mačs bija pēdējā iespēja uzlabot spēles kvalitāti pirms play–off cīņām, kas sāksies jau šonedēļ.
Sākums, tāpat kā visa tālākā mača gaita, liepājniecēm bija ļoti neveiksmīgs un nerezultatīvs, kamēr mājiniecēm spēle gāja no rokas kā aizsardzībā – tā izbrukumā, arī metienu precizitāte nebija peļama, jo galvaspilsētas komanda realizēja 7 no 17 tālmetieniem un 30 no 46 divpunktniekiem. Gluži pretēji veicās mūsu basketbolistēm, kas realizēja tikai 2 no 20 tālmetieniem, un arī no pustālās distances liepājniecēm sekmes nebija daudz labākas – izmesti tika 56, taču mērķi sasniedza tikai 16. Pēc šādiem statistikas rādītājiem varbūt varētu šķist, ka mūsu komanda uz spēli Rīgā ieradās nepilnā sastāvā, taču nē – visas spēlētājas bija laukumā, arī sezonas līdere Viktorija Nazarova, kas šoreiz spēja gūt tikai deviņus punktus. Savukārt rezultatīvākā bija Laura Zuzāne ar 19 punktiem.
"Liepājas metalurga" trenere Līvija Alpe–Lūka pēc spēles atzina, ka uz šo maču vairākas no jaunajām meitenēm devās uzreiz pēc Jaunatnes basketbola līgas cīņas, tādēļ laukumā bija jūtams pretinieču pārsvars tieši ātruma ziņā. ""RTU/Klondaika" ir ļoti spēcīga komanda, taču, ja meitenes laukumā veiksmīgi tiks galā ar saviem uzdevumiem, tad izredzes iekļūt pusfinālā ir visai reālas," par nākamajām pretiniecēm izteicās Alpe–Lūka.
Līdz ar to regulārais čempionāts ir beidzies, un mūsu meitenes ieņēma priekšpēdējo, sesto vietu, tādējādi pirmajās play–off cīņās liepājniecēm pretī stāsies turnīra trešā spēcīgākā komanda "RTU/Klondaika". Nav jābūt lielam Latvijas Sieviešu basketbola līgas čempionāta zinātājam, lai saprastu, ka cīņas par iekļūšanu pusfinālā "Liepājas metalurga" basketbolistēm būs ļoti smagas un nepietiks tikai ar spēlētāju meistarību – būs nepieciešama arī veiksme. Šās sezonas gaitā mūsu dāmas ar nākamajām pretiniecēm cīnījušās visai līdzīgi – vienā no spēlēm izcīnīja minimālu uzvaru un atlikušajās trīs cieta zaudējumus ar samērā nelielu punktu starpību. Taču jāņem vērā, ka uz izšķirošajām cīņām rīdzinieces varētu iegūt nopietnu papildinājumu sastāvā, kamēr mūsējām, visticamāk, izmaiņu komandā nebūs.
Skatoties uz abu vienību spēku samēriem, tie šķiet visai līdzīgi, jo pretinieču vienībā ir izteikta līdere – Anete Brice, uz kuru galvenokārt arī tiek balstīts komandas uzbrukums. Tāpat ir arī mūsu vienībā, kur pirmās vijoles lomu lielākoties uzņemas Viktorija Nazarova. Lielākas cerības iekļūt pusfinālā ir tai komandai, kurai labāk izdosies neitralizēt pretinieču komandas līderes. Vēl jāpiemin, ka lielākā daļa "Liepājas metalurga" basketbolistes tomēr ir gados jaunas, ar vienas sezonas pieredzi profesionālajā sportā, kurām viss vēl ir tikai priekšā.
Pirmā play–off cīņa paredzēta rīt izbraukumā, bet otrā spēle notiks tikai 20.aprīlī Liepājā, sporta zālē "Celtnieks", jo maču starplaikā abas komandas piedalīsies starptautiskā basketbola turnīrā Vācijā. Spēkošanās par iekļūšanu pusfinālā norisināsies līdz divām uzvarām.
Latvijas Sieviešu basketbola līgas regulārā čempionāta nobeiguma tabula (spēles, uzvaras, zaudējumi, punkti):

1."TTT/Rīga" 24 22 2 46
2."Avantis/Turība" 24 19 5 43
3."RTU/Klondaika" 24 15 9 39
4.BK "Ventspils" 24 10 14 34
5.SK "Cēsis" 24 8 16 32
6."Liepājas metalurgs" 24 7 17 31
7."LU/Kolibri" 24 3 21 27

UZVARU PAMATLICĒJI
Gan pacēla grimstošo komandu, gan ļāva tai atkal nogrimtAndžils Remess

Liepājas futbolisti tikai trešo sezonu piedalījās PSRS meistarsacīkstēs, kad 1962.gada sākumā pie komandas stūres nostājās treneris no citas pilsētas – no Rīgas atsūtītais Ļevs Korčebokovs. Tas bija sāpīgs cirtiens liepājnieku patmīlībai, jo kopš trīsdesmitajiem gadiem, kad šeit ieradās strādāt speciālisti no Austrijas, liepājnieki bija tikuši galā saviem spēkiem, un tas bija izdevies lieliski. Attaisnoja vienīgi Korčebokova spožā futbola biogrāfija – PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars, trīsdesmito gadu beigās spēlējis PSRS čempionvienībā Maskavas "Dinamo" un arī Padomju Savienības izlasē.
Korčebokova debija Liepājā bija reizē viegla un grūta. Viegla tāpēc, ka iepriekšējā sezonā liepājnieki bija palikuši pēdējā vietā, tātad zemāk nokrist vairs nevarēja, bet katrs pakāpiens augstāk tiktu uzskatīts par trenera panākumu. Grūta, jo tik titulēts speciālists Liepājā vēl nebija strādājis nevienā sporta veidā un neviens vien no Korčebokova gaidīja brīnumu lietas.
Korčebokova pirmos divus gadus "Zvejnieka" galvenā trenera postenī vērtēt nav vienkārši. Jā, viņš komandu pacēla līdz 7.vietai, ko liepājniekiem izdevās atkārtot tikai pēc ceturtdaļgadsimta. Taču Korčebokova panākumi balstījās uz fizisko izturību, futbolistiem treniņos uzliekot lielas slodzes, kamēr komandas taktika bija vienveidīga. Varētu teikt arī tā – piesardzīga, jo "Zvejnieks" abās sezonās spēļu lielāko daļu aizvadīja neizšķirti un ieguva neizšķirtu karaļa titulu. Komanda atņēma punktus visiem līderiem – Batumi "Dinamo", Tbilisi "Lokomotīvei", Kirovakanas "Lori", Ļeņinakanas "Širak", Erevānas "Nairi", taču, spēlējot piesardzīgi, atdeva punktus pastarīšiem.
Korčebokovam līdzi nāca skarba un smaga cilvēka slava. Runāja pat, ka viņš pēc beigšanas spēlēt iekšlietu ministrijas sporta biedrībā "Dinamo" strādājis represīvos orgānos. Vai nu tā bija, vai nebija, taču Korčebokova metodes bija bargas. Treniņos viņš laukuma malā bija nolicis koku, ar ko iekaustīt slinkotājus. Un tas bija komisks skats, kad vīrs gados joza pa laukumu pakaļ nepaklausīgam futbolistam, vicinot nūju. Vēl vairāk. Joprojām acu priekšā skats, kā Korčebokovs, komandai pēc zaudējuma nākot uz ģērbtuvēm, visu acu priekšā iedeva pa ausi spēlētājam, kas nebija izpildījis trenera norādījumus.
Taču iespējams, ka tā bija tikai izrādīšanās, jo ar tā dēvēto sportiskā režīma pārkāpšanu treneris īsti netika galā. Vajadzēja iejaukties komandas aprūpētājiem – zvejnieku saimniecības vadītājiem, lai sodītu vienu no "Zvejnieka" līderiem, kas stadionā ieradās tādā kunga dūšā, ka nevarēja iestūrēt pa ieejas vārtiem, un vienu no pamatsastāva uzbrucējiem, kas deju vakarā izkrita pa Kultūras nama otrā stāva logu un nokļuva slimnīcā…
Korčebokovs ar vienu roku iekļāva komandā gan perspektīvus Liepājas futbola audzēkņus, kuri vēlāk kļuva par "Zvejnieka" līderiem – Lubi, Frīdenbergu, Dzērvi, gan talantīgus spēlētājus no citām Latvijas pilsētām – Usanovu, Gavriļuku, Eglīti, Gusarenko. Taču ar otru roku viņš izmeta no komandas pašmāju futbolistus, un Korčebokova otrās sezonas ievadījumā Liepājā sacēlās īsta sašutuma vētra, kad viņš no "Zvejnieka" atskaitīja Elmae, Karaškēvicu, Lubi un publikas mīluli, iepriekšējā gada galveno snaiperi Žani Zviedri, tā vietā iesaistot spēlētājus no Padomju Savienības malu malām, kuri ne par matu nebija labāki.
Korčebokova otrā sezona Liepājā vēl nebija galā, kad viņu paaugstināja amatā – par Latvijas galvenās komandas Rīgas "Daugavas" priekšnieku. Taču nākamajās divās sezonās "Zvejnieks" nobrauca pa tabulas kāpnēm lejup un Korčebokovu aicināja atpakaļ uz Liepāju. Tikai savā otrajā posmā mūsu pilsētā viņam neizdevās atkārtot slīkstošā "Zvejnieka" glābēja lomu. Pirmajā sezonā pēc Korčebokova atgriešanās "Zvejnieks" gan nedaudz atplauka, taču otrajā sezonā sāka grimt arvien dziļāk.
Savu vainu Korčebokovs nesaskatīja. Par kādu zaudētu spēli viņš vainoja tiesnešus, par citu – vārtsargu, par vēl citu – aizsargu paviršību, lai gan kādas viesu komandas treneris šo rindu rakstītājam pateica skaidri un gaiši: jums nav sliktu futbolistu, jums ir slikta komanda. Korčebokovs mēģināja kaut ko glābt, pussargam liekot spēlēt par centra aizsargu un aizsargam par centra uzbrucēju, taču palika iespaids, ka liepājnieki būtu iepazinušies tikai pirms spēles un kopā spēlētu pirmo reizi. Ar fizisko izturību vairs nepietika, bet nekādas spēles sistēmas nebija.
Kad 1967.gada vasaras sākumā "Zvejnieks" astoņās spēlēs bija zaudējis septiņas reizes un tabulā noslīdējis pēdējā vietā, Ļevam Korčebokovam no komandas nācās aiziet. Sācis to vadīt pēc tam, kad komanda bija palikusi pēdējā vietā, Korčebokovs to arī atstāja tajā pašā pēdējā vietā. Un tomēr pa vidu bija arī 7.vieta – labākā, kādu liepājnieki izcīnījuši, trīsdesmit vienu gadu spēlējot PSRS meistarsacīkstēs. Un bija gaviles, liepājniekiem gūstot vārtus pret titulētām komandām no Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Moldāvijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas.

Favorīti sāk ar bezvārtu neizšķirtu
Andris Sudmalis

Pašreizējie valsts čempioni “Liepājas metalurga” futbolisti ar neizšķirtu 0:0 iesāka 2006.gada Latvijas futbola čempionātu, izbraukumā Rīgā tiekoties ar eksčempioniem "Skonto" vienību.
"Liepājas metalurgs": Spole, Zirnis, Kļava, Ivanovs, Surņins, Miceika, Kalons, Tomašausks, Soloņicins, Katasonovs, Karlsons.
Brīdinājumi: "Skonto" – Miholaps, Mentešašvili; "Liepājas metalurgs" – Kļava, Zirnis, Surņins.
Simbolisko pirmo sitienu spēlē izdarīja kādreizēja Francijas futbola zvaigzne Mišels Platinī, bet bumbu spēlē ievadīja mājinieki, “Skonto” futbolisti. Sezonas pirmo spēli droši var raksturot ar ierasto apzīmējumu – pavasarīgs futbols. Tomēr komandas bija noskaņotas kaujinieciski, un jau no pirmajām minūtēm sāka meklēt ceļu uz pretinieku vārtiem.
Metalurgu rindās īpaši aktīvi darbojās divi uzbrūkošā tipa pussargi Tomašausks un Kalons, kā arī uzbrucējs Karlsons. Šī trijotne skontiešu aizsardzībai sagādāja virkni nepatīkamu momentu. Spēles ievadā bīstams sitiens no metriem 20 padevās Tomašauskam, bet “Skonto” vārtsargs Piedels ar pirkstu galiem novirzīja bumbu uz stūra sitienu. Turpinājumā spēle izlīdzinājās un iniciatīvu pamazām pārņēma mājinieki. Savukārt mūsējo darbība brīžiem likās nedaudz haotiska, uzbrukumus traucēja veidot daudzās neprecīzas piespēles, kā arī pārlieka cenšanās uzsvaru likt uz centrējumiem soda laukumā, kuru kontrolēja "Skonto" raženie aizsargi Zakreševskis un Piačeks. Neprecizitātes netrūka arī mājinieku darbībā, viņi centās vairāk pieturēt bumbu, tomēr vismaz pirmajās 45 minūtēs neko īpaši bīstamu skontiešiem izveidot neizdevās.
Toties otro puslaiku Latvijas vicečempioni uzsāka daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk uzbruka liepājnieku vārtiem. Tagad jau Spolem nācās demonstrēt savu meistarību, glābjot komandu pēc Astafjeva raidījumu zem vārtu pārliktņa. Pēc sekojošās stūra sitiena izspēles bumba pat atradās metalurgu vārtos, tomēr somu arbitrs vārtu guvumu pamatoti neieskaitīja – aizmugure. Skontiešu sākuma ofensīva mūsējiem kalpoja kā brīdinājuma signāls, un lai arī pārtvert iniciatīvu "Liepājas metalurga" futbolistiem neizdevās, liepājnieki novirzīja spēli tuvāk laukuma centram un reizi pa reizei atbildēja ar bīstamiem pretuzbrukumiem. Mūsējo galvenais treneris Benjamins Zelkēvičs kā ierasts saspringtos mačos, neveica nevienu spēlētāju maiņu. Toties Pols Ešvorts savu pieredzējušo uzbrūkošā tipa futbolistu Miholapa, Čaladzes un Mentešašvili vietā laukumā sūtīja jaunos Semjonovu, Višņakovu, kā arī Kalniņu un gandrīz izvilka laimīgo lozi. Pēc Višņakova izpildītā soda sitiena Spole pazaudēja bumbu, kāds no mājiniekiem to raidīja tukšos vārtos, un tikai Oskara Kļavas spēle uz vārtu līnijas glāba mūsējos no vārtu zaudējuma. Šādā spēles galotnē lielākā kļūda būtu ierakties aizsardzībā, un izmisīgi aizsargāties. To saprata arī mūsu spēlētāji, radot vairākas iespējas izraut uzvaru. Bīstamākā no tām bija pēc Soloņicina izpildītā soda sitiena, kad Piedels ar grūtībām atsita vārtu deviņniekā lidojošo bumbu. Tomēr spēle noslēdzās ar visai loģisku neizšķirtu – 0:0.
Pēc spēles nepatīkamus mirkļus nācās piedzīvot "Liepājas metalurga" līdzjutējiem, kuru autobusam "Skonto" līdzjutēji sašķaidīja stiklu.
Pirmās kārtas pārējās spēlēs fiksēti šādi rezultāti: "Rīga" – "Ventspils" 0:1, "Dinaburg" – "Dižvanagi" 2:1, "Jūrmala" – "Ditton" 0:1.
Nākamo maču metalurgi aizvadīs sestdien, 15.aprīlī pulksten 17, savā laukumā uzņemot "Jūrmalas" vienību.

"Liepājas metalurga" galvenais treneris Benjamins Zelkevičs: "Domāju, ka mačs izdevās un abas vienības nodemonstrēja pieklājīgu sniegumu. Iepriecināja spēlētāju pašatdeve laukumā, varu uzteikt arī vidējo līniju, kura šajā spēlē ne par matu neizskatījās sliktāk par pretiniekiem. Maiņas neveicu, jo, pirmkārt, rezultāts to neprasīja, bet, otrkārt, zinu, cik grūti spēlētājiem ir iekļauties cīņā tik saspringtā mačā. Esmu apmierināts gan ar futbolistu parādīto sniegumu, gan arī ar spēles iznākumu."

Foto: A.F.I.

[BILDE#78#left#]