Kurzemes Vārds

05:53 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Otro reizi dzimst senas pūra lādes

Indra Imbovica

[BILDE#148#leftt#]Egona Zīverta foto
Izcilājot lādē bagātīgi salocīto pūru, katram apģērba gabalam Aina Karele un Austra Pumpure kopā ar pārējām atštaukām nodzied savu tautasdziesmu.


Folkloras centra "Namīns" saimnieces – Liepājas aktrišu folkloras kopa "Atštaukas" un tās vadītāja Ināra Kalnarāja – saaicināja kuplu pulku draugu un paziņu mūsdienās neparastā notikumā – izcilāt atjaunotas pūra lādes un ieskatīties, cik pilnas un bagātas tās pielocītas.

Senākajos laikos pūra lāde bija svarīga lieta kā saimnieka, tā kalpa meitai. Pūra lādes izskats, darinājums, apkalumi, gleznojumi utt. liecināja ne tikai par mazāku vai lielāku turību, bet arī par katras meitas tikumu un čaklumu. Cik bagātīgi smalkiem izšuvumiem, baltiem krekliem, noaustiem brunčiem un segām, noadītiem cimdiem un zeķēm pielocīts pūrs, tik arī čakla un bagāta mātes meita.

"Namīnā" atštaukas ar dziesmām, parunām un ticējumiem vēra vaļā pat trīs pūra lādes reizē. Tās nākušas no bagāta saimnieka mājām un tika laipni uzticētas tālākai lietošanai "Namīna" saimniecēm. Par to, kas tās par pūra lādēm, no kurienes nākušas, stāsta to līdzšinējā mantiniece Marta Mame (dzimusi Laugale): "Šīs lādes nākušas no Zemturu mājām, kuru saimnieki bija mana omamma Made Pakule un opaps Jēkabs Pakulis, bet mana mamma Katrīna bija šo māju saimnieka meita. Zemturi bija lielas, senas lauku mājas, ar ļoti lielu klēti, vectēvs nodarbojās arī ar biškopību. To māju vairāk nav, jo pāri gājuši visi kari un meliorācijas laiki. Pēc kara 1948.gadā mana mamma Katrīna apprecējās ar Jēkabu Laugali un abi atnāca uz Skalbēm Dunikas pagasta Sikšņu ciemā. Man ir trīs bērni, brīnišķīga vedekla, brīnišķīgi znoti un mazbērniņi. Un es ar vīru Elmāru dzīvoju Skalbēs kopā ar dēlu Gati un viņa ģimeni.

Mums ar Ināriņu Kalnarāju iznāca saruna par mūsu vecajām lādēm. Tagad visas trīs lādes jau ir tiktāl notīrītas un atjaunotas, ka tām sarīkota pat prezentācija. Vienai lādei ir 1889.gads, otrai –1896.gads, trešajai mēs nezinām, bet tā, liekas, ir pati vecākā."

Visas trīs pūra lādes visas ziemas garumā tīrīja un atjaunoja speciāliste Daina Vītola. "Tas noteikti nav restaurācijas darbs, kā viens otrs to dēvē, bet drīzāk es šīs lādes vispirms rūpīgi centimetru pēc centimetra notīru, atjaunoju, ar speciālu šķīdumu attīru no ķirmjiem un iekonservēju," stāsta Daina. "Ir tāda savāda sajūta, kad pieskaries tik senām lietām, kas katra šķiet kā personība. Jāstrādā gan bija visai ekstremālos apstākļos, kad telpas temperatūra te, "Namīnā", dažreiz bija tikai kādi plus četri grādi. Vienai no lādēm pēc notīrīšanas atklājās skaisti, Kurzemes pusei raksturīgi gleznojumi ar puķēm, bet otrai konstatēju, ka tā ir gadu gaitā pielabota gan ar kādu dēli, gan apkalumu. Trešā lāde, šķiet, ir visvecākā."

Par iegūtajām pūra lādēm priecājas arī "Namīna" saimniece Ināra Kalnarāja: "Pūra lādes ir kultūrvēsturiska vērtība. Tās kalpo par uzskates līdzekli un mūsdienu cilvēkiem palīdz izzināt latviešu tautas darba tikumu. Tā ir skaistā un praktiskā apvienošana sadzīves priekšmetā, seno meistaru prasmju apliecinājums. Mēs šeit ienācām ar citu ļaužu labvēlību pilnīgi tukšā telpā. Pa šiem gadiem tik daudz labu cilvēku mums visu ko sadāvinājuši: firma "Erke" – saimes galdu un solus, keramiķe Dace Grīnberga – visādus traukus, "Atštauku" prezentāciju balvas un citas vajadzīgas lietiņas, savukārt tautas lietišķās mākslas studijas "Kursa" meistares – savus košos darinājumus. Āre če, arī tagad šīs pūra lādes viņas palīdzēja piepildīt ar skaistām un derīgām lietām… Ak vai, visus labos ļaudis jau nenosaukt, bet visus tencinām. Bet pašas pūra lādes šeit "Namīnā" turpinās pildīt savu pamatuzdevumu, jo mums jau ir visādu lietu, kurām tagad būs sava vieta, kur glabāties."

Folkloras centrā "Namīns" regulāri notiek latviešu tradicionālo svētku skolas un tiek rīkota šo svētku svinēšana. Tomēr pēdējā gada laikā ļoti liela ir jauniešu interese par kāzu un kūmību tradīcijām. Kāzas–vedības ir dainās visvairāk apdziedātais mūža gods, kas izdarību daudzumā, tradīciju kuplumā un līksmībā pārsniedz visus pārējos godus un svinības. Tāpēc folkloras kopa "Atštaukas" nolēmusi paplašināt savu darbību, organizējot atsevišķu radošo skolu ciklu "Pūra lāde".

Folkloras kopas "Atštaukas" projekts "Pūra lāžu renovācija" saņēma finansiālo atbalstu 500 latu apmērā Pilsētas domes Kultūras pārvaldēs rīkotajā kultūras projektu konkursā.