Kurzemes Vārds

12:18 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sports

Divi atšķirīgi puslaiki, divi zaudēti punkti
Ints Grasis

Sestdien "Liepājas metalurga" futbolisti mūsu "Daugavas" stadionā savus līdzjutējus sarūgtināja ar bezvārtu neizšķirtu pret Daugavpils "Ditton".
"Liepājas metalurgs": Spole (Krucs, 60.), Zirnis, Kļava, Ivanovs, Surņins, Miceika, Kalons, Tamošausks, Soloņicins, Katasonovs (Grebis, 60.) Karlsons.
Brīdinājumi: "Liepājas metalurgs" – Tamošausks (58.), Miceika (85.); "Ditton" – Daņilovs, (7.), Skokovs (12.) Kostins (19.), Poļakovs (38.).

Jau ar pirmajām minūtēm čempioni devās uz priekšu, tomēr veiksmīgi noslēgt uzbrukumus traucēja saskaņas trūkums laukuma vidusdaļā un neprecizitātes uzbrukumu beigu fāzē. Metalurgi pielietoja savus tradicionālos trumpjus, apgādājot ar augstajām piespēlēm pretinieku soda laukumā savus augumā raženos uzbrucējus. Vismaz pēc diviem raidījumiem ar galvu – pa reizei to izdarīja Karlsons un Katasonovs – bija grūti noticēt, ka bumba tomēr nav vārtos. Puslaika vidū vēl viena lieliska iespēja atklāt rezultātu bija Katasonovam, taču viņš no vārtu priekšas raidīja bumbu pāri lieliski šajā mačā spēlējošā Romanova cietoksnim. Vienā no epizodēm pie pretinieku vārtiem nevajadzīgi nominstinājās un savu iespēju garām palaida arī Soloņicins. Likās, ka vārtu guvums ir tikai laika jautājums, diemžēl tam noticēja arī paši futbolisti.
Jau pirmajā puslaikā brīžos, kad "Ditton" spēlētāji sāka kustēties ātrāk, mūsējo darbība laukumā līdzjutējus darīja nervozus, taču pēc pārtraukuma viesi pat pārņēma iniciatīvu, un "Liepājas metalurgs" savu skatītāju priekšā kādu brīdi bija spiests izmantot pretuzbrukumu taktiku. Daugavpilieši, kas pirmajā puslaikā, iespējams, pārāk respektēja čempionus, otrajā spēlēja atraisītāk, savukārt metalurgu darbība bija pagalam bezzobaina un darīja bažīgu, runājot par mūsu komandas fizisko sagatavotību. Šoreiz nelīdzēja arī Grebja iesaistīšana spēlē, bet traumas dēļ mūsu vārtus bija spiests atstāt Spole. "Liepājas metalurgs" pirmo reizi savstarpējā spēlē neuzvarēja "Ditton", turklāt mača beigās daudz netrūka, lai bumbu no vārtu tīkla būtu jāizņem Krucam.
Citās virslīgas spēlēs "Rīga" ar 1:0 pieveica "Dižvanagus", "Skonto" – "Dinaburg" 2:0, bet "Ventspils" mačā pret "Jūrmalu" uzvaru izlaida no rokām pēdējās sekundēs – 1:1. Līdz ar to turnīra tabulā pašreiz pēc trim kārtām pa septiņiem punktiem ir "Ditton" un "Ventspilij", seši – "Dinaburg", pieci – "Liepājas metalurgam", četri – "Skonto", trīs – "Rīgai", viens – "Jūrmalai", bet "Dižvanagi" pie punktiem vēl nav tikuši.
Notikušas izmaiņas virslīgas kalendārā. "Liepājas metalurga" sacensība ar "Dižvanagiem" šotrešdien notiks nevis Preiļos, kā sākotnēji bija plānots, bet gan Liepājā pulksten 18.

"Liepājas metalurga" galvenais treneris Benjamins Zelkēvičs:
– Lai uzvarētu, ir jāgūst vārti, ko tā arī neizdevās paveikt. Pirmajā puslaikā bija normāla spēle, bet otrajā kaut kas neaizgāja… Mēs neesam pieraduši savās mājās neuzvarēt, un spēlētājiem bija grūti psiholoģiski sevi pārlauzt. Ne visi mūsu futbolisti šobrīd ir labā formā.

"Ditton" galvenais treneris Sergejs Jurans:
– Tas, ka atņēmām Latvijas čempioniem punktus, mums ir labs rezultāts, jo komanda šobrīd tikai tiek komplektēta. Ar pirmo puslaiku neesmu apmierināts. Aizsargi nedrīkst kļūdīties tādās situācijās. Otrajā puslaikā savukārt pielikām kustībā, futbolisti centās, cīnījās. Nekad neesmu bijis piekritējs tādai spēlei, kad aizsardzībā ir jāatsitas kā robotiem. Spēlētājiem ir jāgūst prieks no spēles, un es domāju, ka viņi to arī saņēma.

[BILDE#161#leftt#]
[BILDE#162#leftt#]Andra Gertsona foto

Uzvaru pamatlicēji

Saksofona skaņas sporta vadītāja kabinetā
Andžils Remess

Kad vairākiem Liepājas sporta darba veterāniem ieminējos par nodomu šajā rakstu ciklā par nozīmīgiem treneriem un sporta darbiniekiem pastāstīt arī par Alfonu Rumbenieku, atbilde bija apmēram vienāda, proti, nevaram iedomāties, kā tu viņu parādīsi.
Jo Alfonu Rumbenieku nevar saukt par spilgtu personību Liepājas sporta dzīvē, kaut arī viņš vadīja sporta darbu uzņēmumā, kura fizkultūras kolektīvs guva vislielāko atzinību no visiem, un pēc tam sporta biedrību Liepājā, kuras panākumi tolaik aizskanēja brīžam pat tālāk nekā citām biedrībām. Varētu pat teikt tā: Rumbenieks palika citu sporta darbinieku ēnā. Pat tajos brīžos, kad Korķu un linoleja fabrikas fiziskās kultūras kolektīvs un sporta biedrības "Dinamo" padome sasniedza savas augstākās virsotnes.
Varbūt tāpēc, ka Rumbenieks nebija no tiem, kuri teica spožas runas sanāksmēs, sēdēja goda prezidijos, daudzu tūkstošu skatītāju klātbūtnē atklāja plašas sacensības vai apbalvoja uzvarētājus. Tēlaini sakot, kuri ar plandošu karogu rokās un augstu paceltu galvu nostājās kolonnas priekšgalā, raujot citus uz priekšu pretī jaunām uzvarām. Par to vēlreiz pārliecinājos, mēģinot atsaukt atmiņā minētās augstākās virsotnes Alfona Rumbenieka sporta karjerā.
Sešdesmito gadu vidū Korķu un linoleja fabrika pirmā Liepājas sporta vēsturē uzvarēja Latvijas fiziskās kultūras kolektīvu skatē un tāpat pirmā ieguva šādiem kolektīviem iespējami lielāko atzinību - sporta kluba nosaukumu. Prese jūsmīgi rakstīja par sporta klubu, kuru nodēvēja par "Kaiju", Latvijas Valsts izdevniecība gatavoja brošūru par kluba pieredzi, dažādās sanāksmēs "Kaiju" minēja citiem par piemēru.
Ko cildināja? Uzņēmuma direktoru Vladimiru Zamahu, kas tiešām ļoti atbalstīja sportu, fiziskās kultūras kolektīva priekšsēdētāju Jāni Cīruli, cehu priekšniekus un dažādu dienestu vadītājus, kuri bija palīdzējuši izveidot ūdens motosporta bāzi un uzņēmuma teritorijā šautuvi, aktīvistus, kuri paši taisīja laivas. Darba vingrošanas metodiķi Rumbenieku, kas faktiski vadīja fabrikas sporta dzīvi, pieminēja starp citu.
Sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā vērienīgākas uzvaras nekā citu sporta biedrību pārstāvji guva "Dinamo" sportisti. Riteņbraucēja Gaļina Aļeksandrova, šāvējs Vladimirs Rozenblats, tenisiste Irina Ševčenko regulāri izcīnīja medaļas PSRS meistarsacīkstēs, riteņbraucējs Dainis Eņģelis kandidēja piedalīties olimpiskajās spēlēs, futbolisti un basketbolistes pārstāvēja pilsētu Latvijas meistarsacīkstēs. "Dinamo" stadionā uzbūvēja Padomju Savienībā modernāko velotreku, kurā notika PSRS meistarsacīkstes un trenējās lielvalsts izlase pirms Minhenes olimpiskajām spēlēm. Ja tagad jautātu, kas tolaik vadīja "Dinamo" Liepājas padomi, diez vai pat visi šīs biedrības toreizējie biedri atcerētos, ka Alfons Rumbenieks.
Par Rumbenieku dažkārt labsirdīgi smīnēja. Par viņa būvētajām gaisa pilīm, kad Rumbenieks pārliecinoši stāstīja, ka blakus Korķu un linoleja fabrikai taps lieliska sporta arēna, un vēl tagad atceros, kā Rumbenieks ne vienreiz vien izteiksmīgi norādīja uz uzbērumu "Dinamo" stadionā: "Te būs liela sporta zāle. Ar skatu uz jūru. Te vells ies vaļā!"
Smīnēja par viņa aizraušanos ar muzicēšanu. Rumbenieks labi spēlēja akordeonu un labi dziedāja, un pa kluso piehalturēja kāzās un citās godībās. Taču ar akordeonu viņam nepietika. Rumbenieks mācījās spēlēt arī saksofonu, un ne viens vien treneris, gribēdams aprunāties ar "Dinamo" vadītāju, apmulsis apstājās, dienas vidū izdzirdis no priekšnieka kabineta atskanam Džordža Geršvina, Djuka Elingtona vai Alfrēda Vintera smeldzīgās melodijas saksofona izpildījumā.
Nē, es nekādā gadījumā negribu teikt, ka Korķa un linoleja fabrikas fizkultūriešu un "Dinamo" sportistu panākumos galvenā loma būtu bijusi Alfonam Rumbeniekam. Dinamiešu treneri paši zināja savu darbu, un līdzekļus biedrībai sarūpēja ne jau Rumbenieks, bet viņš varēja rīkoties tikai ar to, ko atvēlēja Latvijas "Dinamo" padome. Bet fizkultūras kolektīvus tolaik vērtēja galvenokārt pēc tā, kā bija sarakstīts atskaitēs, un rakstīt atskaites Rumbenieks prata.
Un tomēr diez vai var teikt arī tā, ka Rumbenieks bija tikai izpildītājs, tikai papīru rakstītājs, kas darīja vienīgi to, ko viņam no augšas lika. Jā, Rumbenieks nepārzināja sporta veidu specifiku. Taču viņš bija organizētājs. Jau izsūtījuma laikā pāri Urāliem Rumbenieks bija savā nometinājuma vietā aktivizējis sporta darbu, un, ja Korķa un linoleja rūpnīcā valdīja sporta gars, tad ne jau bez Rumbenieka palīdzības. Varbūt tas bija virspusēji - fotostendi par sporta norisēm uzņēmumā, sporta ziņas fabrikas radio pārraidēs, jūrskolnieku iesaistīšana "Dinamo" stadiona sakopšanā. Taču, kā Rumbenieks prata, tā darīja. Iespējams, viņš bija smagnējs, grūti iekustināms. Bet, ja izdevās Rumbenieku pārliecināt un viņš redzēja mērķi, tad gāja uz to un pusceļā neapstājās.
Alfona Rumbenieka dzīve pārtrūka traģiski. Tas notika Saldus rajonā, uz kurieni viņš pārcēlās strādāt. Vai nu neuzmanīgs bija Rumbenieks pats, tumsā iedams pa ceļu, vai arī šoferis, kas nepamanīja gājēju, bet tas jau vairs neko nemaina.
Alfona Rumbenieka sporta karjerā bija divas augstas virsotnes, taču viņš palika to ēnā.

Uzvara ceturtajā Vidusdaugavas līgas posmā
Andris Sudmalis

Uzvaru Vidusdaugavas jaunatnes hokeja līgas 4.posmā, kas norisinājās Aizkrauklē, izcīnīja "Liepājas metalurga" 1996.gadā dzimušie hokejisti Maksima Bogdanova vadībā.
Liepājnieki izcīnīja četras uzvaras - 3:2 pret Rīgas "Pārdaugavu", 5:2 pret "Rīgas HS", 6:2 pret Jelgavas "Zemgali" un 21:0 pret "Aizkraukles LH", kā arī ar 2:4 piekāpās Elektrēnu "Enerģijai". Ar četriem panākumiem bija pietiekami, lai uzvarām pirmajos trīs posmos pievienotu panākumu arī Aizkrauklē un nodrošinātu līdzdalību finālposmā, kas norisināsies maija beigās. Par ceturtā posma vērtīgāko spēlētāju atzīts "Liepājas metalurga" komandas kapteinis Dans Beržanskis.
Liepājnieku treneris Maksims Bogdanovs: "Brīdī, kad valsts meistarsacīkstēs ir pārtraukums, šāda veida turnīri palīdz labāk sagatavoties izšķirošajām čempionāta spēlēm. Patīkami iespaidi palikuši par spēlētāju attieksmi, protams, arī par rezultātu, jo izdevies uzvarēt visos priekšsacīkšu posmos."

Veterāniem panākumi
Miks Kuncītis

Jēkabpilī beigušās Latvijas Veterānu sporta savienības rīkotās 43.sporta spēles stieņa spiešanā guļus, kurās startēja arī SK "Lejaskurzemes sports" apvienotā komanda.
Viens no mūspuses labākajiem spēkavīriem Viktors Pevko informēja, ka kopumā mačos Latgalē piedalījās 60 dalībnieku, kas sacentās sešās svara kategorijās un divās vecuma grupās – līdz 50 un virs 50 gadiem. Kā jau bija gaidāms, vislabāk no mūsējiem veicās vairākkārtējam pasaules rekordistam Viktoram Pevko (līdz 110 kg), kurš svinēja uzvaru vecuma grupā virs 50 gadiem. Vēl godalgas šajā vecuma grupā izcīnīja Andris Šulcs (līdz 82,5 kg) – 3.vieta, Laimonis Pletnējs (līdz 90 kg) – 3.vieta, Māris Gūtmanis (virs 110 kg) – 2.vieta, bet Aivars Vērdiņš (virs 110 kg) ierindojās tūlīt aiz goda pjedestāla. Savukārt vecuma grupā līdz 50 gadiem medaļnieku pulkā iekļuva Zigurds Ģībietis (līdz 90 kg) – 3.vieta, Armands Uzars (līdz 82,5 kg) – 3.vieta un Normunds Tanons (līdz 110 kg) – 2.vieta.
Tagad Viktors Pevko, Normunds Tanons un Jānis Stulpa nopietni turpina gatavoties Eiropas čempionātam pauerliftingā, kas no 3. līdz 7. maijam notiks Francijā.

Jauno metalurgu pjedestāls
Andris Sudmalis

"Liepājas metalurga" jaunie futbolisti tika pie pilna medaļu komplekta starptautiskā pārbaudes turnīrā "Pavasara sniegpulkstenis", kas norisinājās Daugavpilī.
Metalurgi šajā turnīrā bija pārstāvēti ar četrām vienībām U-9, U-10 un U-11 vecuma grupās. 1997.gadā dzimušie Vadima Fariona trenētie futbolisti savā apakšgrupā ierindojās 2.vietā. Pusfinālā liepājnieki ar 0:4 zaudēja Šitika futbola skolas audzēkņiem, bet mačā par 3.vietu vēlreiz piekāpās daugavpiliešiem - 0:2 pēcspēles sitienos.
U-10 vecuma grupā metalurgus pārstāvēja divas Mārtiņa Jaunskalžes trenētās vienības. "Liepājas metalurgs 1" savā apakšgrupā finišēja 2.vietā, savukārt "Liepājas metalurgs 2" apakšgrupas cīņas pabeidza 1.vietā. Pusfinālā abas metalurgu komandas tikās savā starpā, un ar rezultātu 5:3 pārāki bija "Liepājas metalurgs 1" spēlētāji, kuriem izdevās izcīnīt uzvaru arī finālā, ar 1:0 revanšējoties JFC "Skonto" vienībai par zaudējumu apakšgrupā. Savukārt "Liepājas metalurgs 2" ieguva 3.vietu, pēcspēles sitienos pieveicot Daugavpils IP BJSS 1.
U-11 vecuma grupā līdz finālam izdevās aizkļūt Aleksandra Stradiņa trenētājiem zēniem, kuri uzvarēja savā apakšgrupā. Pusfinālā liepājnieki pieveica Daugavpils IP BJSS 2 vienību - 4:1, bet finālā ar minimālu rezultātu 1:2 nācās piekāpties FK "Panevezys" komandai.
Par turnīra labākajiem spēlētājiem savās vecuma grupās tika atzīti Oļegs Aleksandrovs no "Liepājas metalurgs 2" (U-10) un Jānis Ikaunieks (U-11).

Freiberga veiksmīgākais starts
Andris Sudmalis

Lauris Freibergs vakar notikušajā elitārajā MX1 klasē pasaules kausa posmā, kas norisinājās Portugālē, Aguedas trasē, divu braucienu summā ieņēma 18.vietu, kopvērtējumā tiekot pie 9 ieskaites punktiem.
Pirmo braucienu grobiņnieks iesāka 21.pozīcijā un lielāko brauciena daļu - 11 no 20 apļiem turējās soli no divdesmitnieka, kas dod ieskaites punktus. Tomēr trīs apļus pirms brauciena beigām mūsējam, pateicoties Dienvidāfrikas Republikas braucēja Vaiata Avisa kļūmei, izdevās savu pozīciju uzlabot un finišēt 20.vietā nopelnot 1 punktu. Savukārt citam Latvijas motosportistam Aigaram Bobkovam pirmajā braucienā 23.vieta.
Otro braucienu Lauris iesāka krietni veiksmīgāk - no 15.pozīcijas, kurā gan ilgi neaizkavējās, pakāpjoties vienu vietu augstāk, bet 12.aplī izdevās aizsniegties arī līdz 13.vietai. Brīžiem grobiņnieks priekšā braucošajam spānim Francisko Garsijam-Viko pietuvojās līdz pussekundei, tomēr arī finišā sasniegtā 13.pozīcija ir Laura augstākais sasniegums šosezon, kas kopvērtējumā deva 8 punktus. Savukārt Aigaram Bobkovam otrajā braucienā veicās sliktāk nekā pirmajā - 24.vieta.
Divu braucienu summā Freibergs ar 9 punktiem Portugāles posmā ieņēma 18.vietu, savukārt pēc pirmajiem trim posmiem viņš ar 12 punktiem atrodas 22.pozīcijā.
Nākamās sacīkstes Larim Freibergam paredzētas 7.maijā, kad MX1 pasaules kausa posms norisināsies Vācijā, Toihentāles trasē.