Kurzemes Vārds

17:49 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Černobiļas traģēdija – mācība nākotnei
Aija Kauliņa,
bērnu ārste

Manuprāt, Černobiļas traģēdiju noteikti var saukt par līdz šim lielāko katastrofu pasaulē. Cilvēki, kas bija tur uz vietas, kā kamikadzes glāba gan to, ko vēl varēja, gan to, ko vairs nevarēja glābt. Ja cilvēki 48 sekunžu laikā ieguva nāvējošu starojuma devu, tad mēs pat nevaram aptvert, cik milzīga radiācijas deva izplūda gaisā. Turklāt tā skāra ne tikai Ukrainu, bet arī Krieviju, Baltkrieviju, arī mūs Latvijā un tālāk gāja uz Skandināviju.

Viena lieta ir cilvēki, kas cieta uz vietas, kur traģēdija notika, bet pavisam kas cits – tālejošās sekas, kas vēl daudzās paaudzēs liks sevi manīt ne tikai traģēdijas notikuma vietā. Es pat domāju, ka mēs to tā īsti nespējam aptvert. Nākotnes skatījumā tajā brīdī visjūtīgākās bija sievietes, kas gaidīja bērniņus. Tie mazulīši, kas tolaik vēl bija mammas puncī, cieta gan paši, gan arī viņu dzimumšūnas. Tas nozīmē, ka ģenētiskais materiāls, kas šim tolaik vēl nedzimušajam bērniņam tikai veidojās, tiks nodots nākamām paaudzēm. Tiem bērniem, kurus mammas tolaik gaidīja, šobrīd ir 19 gadu, tie ir jaunieši, kas ir nākamie vecāki, mūsu nākamās paaudzes veidotāji.

Ir grūti apgalvot, cik spēcīgi radiācija skāra Latvijas topošās māmiņas, taču apgalvot, ka nekādas ietekmes nav bijis, mēs nevaram, jo galu galā neviens taču neizmērīja radiācijas līmeni pie mums. Un mums, ārstiem, ir pamats domāt par šo ietekmi, jo ir gadījumi, kad ir jauna, jauka un veselīga ģimene, bet nāk pasaulē bērniņš ar tādiem veselības traucējumiem, kuriem nevajadzētu būt.

Es nekādā gadījumā nevēlos cilvēkus baidīt, un tomēr šo faktu nevar izslēgt kā nebijušu. Tāpēc, manuprāt, Černobiļas traģēdija ir jāpatur atmiņā kā mācība nākotnei, ka ir jāmeklē alternatīvi enerģijas ieguves veidi, lai arī cik ātri un viegli sasniedzama un izmantojama būtu atomenerģija. Piemēram, mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir pamats satraukties arī par Ignalinas atomelektrostacijas nākotni. Vai mēs gribam, lai tā darbojas pavisam netālu no mūsu Latgales? Novads no tā cietīs. Kaut vai tīri psiholoģiski – cilvēki nevēlēsies tur ierasties un pavadīt laiku, zinot, kas tur pavisam netālu atrodas. Protams, cilvēku veselību ietekmē daudzi un dažādi faktori, bet radiācija ir viens no nopietnākajiem, un pietiek ar viena gēna mutāciju, lai attīstība noritētu savādāka.