Kurzemes Vārds

20:06 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Baisais simbols

26.aprīlis pirms 20 gadiem bija sestdiena. Vismaz mūspusē tā bija pavasarīgi saulaina diena, kad ļaudis rušinājās savos dārzos, bērni skraidīja parkos un pagalmos, bet atpūtas cienītāji piesēda jūrmalas kāpās, baudot saules glāstus un skatoties caurspīdīgajos mākonīšos, kuri paretam rāmi slīdēja pāri. Ar vārdu sakot, idille.

Todien neviens nezināja, ka iepriekšējā naktī dažas minūtes pirms pulksten pusdiviem Ukrainā bija notikusi lielākā kodolkatastrofa cilvēces vēsturē un radioaktīvais mākonis slīdēja pāri Austrumeiropai, pārklājot arī mūsu novadu. Mums to nebija ļauts zināt arī nākamajā dienā – svētdienā, kad ļaudis tāpat centās pabūt zem klajas debess, kura, kā izrādījās, izstaroja radiāciju. Tikai svētdienas pievakarē Maskavas televīzija bikli ieminējās par nelielu avāriju kodolstacijā, un pirmo reizi atskanēja vārds – Černobiļa, kas vēlāk kļuva par baisu traģēdiju simbolu.

Un ne tikai tādā ziņā, ka radiācija piesārņoja 40 procentus Eiropas teritorijas, kodolkatastrofa skāra 2 miljardus cilvēku un radioaktīvo izmešu skaits 500 reižu pārsniedza to, kas nokļuva atmosfērā Otrā pasaules kara beigās pēc amerikāņu divu atombumbu nomešanas uz Japānas pilsētām. Manuprāt, Černobiļa kļuva arī par baisu simbolu padomju režīma noziedzīgajai attieksmei pret savas valsts iedzīvotājiem, patiesības slēpšanai, kad upurēja simtiem tūkstošu cilvēku veselību, lai tikai pasaulei noklusētu par katastrofu un neciestu režīma prestižs.

Rietumu radiostacijas pilnā balsī brīdināja cilvēkus piesargāties, ieteica, kā to darīt, taču mums to sauca par imperiālistu naidīgu propagandu. Lai parādītu, ka nekas bīstams nav noticis, PSRS Centrālā televīzija demonstrēja sižetus, kā bērni pāris kilometru no avārijas vietas rotaļājas smiltīs, kas jau bija nāvējoši saindētas, bet pārdesmit kilometru no Černobiļas rīkoja riteņbraukšanas sacensības.

Jau 26.aprīlī radiācija bija sasniegusi Liepāju, taču par to vajadzēja klusēt, un pat pēc vairākām dienām publiski tika paziņots, ka radiācijas līmenis pilsētā un apkārtnē ir normas robežās.

Andžils Remess