Kurzemes Vārds

18:02 Sestdiena, 22. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ikdienas piezīmes

Tāda moderna makšķere
Kirils Bobrovs

Nesen paaugstināja maksu par pasta sūtījumiem. Lai tas paliek uz laipnā pakalpojumu regulatora sirdsapziņas. Mēs parunāsim par blakus parādībām. Pasta darbinieki, piemēram, izplatījuši paziņojumus, kuros precīzi un akurātos stabiņos norādīts viss, kas attiecas uz pasta sūtījumiem un to pašreizējām izmaksām. Informācija ir svarīga. Tikai preambulā, piemēram, paskaidrots, ka vēstules – tie ir sūtījumi, ar kuriem nepieciešamo informāciju nogādā vēlamā vietā un laikā. Lūdzu, piedodiet, taču par laiku tā nevarētu teikt. Ja mana vēstule, piemēram, līdz Maskavai ceļo 26 dienas! Kas gan šeit vēlams? Pat ar zirgiem varētu nogādāt ātrāk. Ja zināms, ka vilcienam, lai nokļūtu no vienas galvaspilsētas līdz otrai, vajadzīgs mazāk par diennakti! Starp citu, laikraksti un žurnāli no turienes sāk pienākt ar lielu nokavēšanos, kaut gan kioskos tos var nopirkt nākamajā dienā pēc iznākšanas. Kaut kas nelāgs notiek šajā gadsimtā. Zinu, augstākstāvošās personas teiks, ka krievi cenšas ieriebt, iespējams, par gāzesvadu. Bet vai tad nav nekādu starptautisko līgumu par pasta sakariem? Un kādēļ tas notiek tieši tad, kad paaugstinās tarifs? Terorizēt klientu varēja jau līdz tam.

* * *

Runas par siltummezgliem nenorims droši vien vēl ilgi. Pašreiz darba kārtībā ir jautājums par uzsākto aģitāciju, lai īrnieki paši savāktu tiem naudu. Pie kam neviens nespēj atbildēt uz jautājumu par dubultajiem standartiem – kādēļ dažos namos paņemti kredīti un notiek nemanāmi un nejūtami atskaitījumi no īres maksas to dzēšanai, bet citos jāstaigā apkārt ar cepuri rokā? Varbūt tā bija kļūda? Bet kur garantija, ka tagad katrs dos savu daļu kopējā katlā? Un vai to var saukt par taisnīgumu? Nevajag aizmirst, ka Pilsētas domes vai namu pārvalžu juristi vienmēr būs savas priekšniecības, tas ir, darba devēja pusē, no kura atkarīga arī alga. Bet Latvijas Cilvēktiesību komitejas locekle Svetlana Ļisivņenko nav atkarīga no namu pārvaldēm un sniedz savu paskaidrojumu Rīgas žurnālā "Weekend". Viņa atsaucas uz Ministru kabineta 1995.gada 28.februāra noteikumiem, kurus bieži min arī pie mums, taču interpretē tos savā labā. Šo noteikumu 8.punktā minēts, ka lietotājam piederošie siltumtīkli un siltumapgādes sistēmas tiek uzbūvētas, rekonstruētas un remontētas par lietotāja līdzekļiem. Lietotājs ir tas, kurš noslēdzis līgumu ar siltuma piegādātāju, bet nama īrnieki tādā gadījumā ir vienīgi siltumenerģijas apakšlietotāji. Ass cirvis drīz akmeni atrod…

* * *

Vēl viena ziema pagājusi. Daudz bija rakstīts par sniega novākšanu. Ļaunprātīgos sliņķus, kuri neuzkopa savus iecirkņus, atsevišķos gadījumos sodīja pat ar naudassodu. Un tikai vienā vietā šādu draudu, kā noskaidrojās, vispār nav. Gājēji sūkstījās, taču par to neviens nelikās ne zinis. Šis iecirknis atrodas Pasta ielā 26, un tas ir gandrīz vai pilsētas centrs. Šeit atrodas it kā neoficiāla automašīnu stāvvieta. Automobilisti ar pilsētas varas iestādēm lai tiek galā paši, kā prot. Bet šeit taču atrodas parasta ietve, un arī gājēju daudz. Pēdējos gados tai neviens nav pat pieskāries, tāpēc vienmēr sakrājas dubļaina sniega putra. Varbūt tas tādēļ, lai būtu fakti salīdzināšanai. Nevar taču vainot Zemesgrāmatu nāves grēkos…

* * *

Droši vien ne jau katrs pievērsis uzmanību tam, ka vienas mūsu namu pārvaldes oficiālais nosaukums ir PSIA "Vecliepāja", tas ir, privatizējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Kad to gribēja privatizēt, tad piešķīra šādu pagaidu statusu. Pēc tam privatizāciju atlika, atcēla un vispār par to aizmirsa. Bet glumā posma pazīme saglabājusies. Varbūt kāds saskata tajā slēptas pozitīvas emocijas. Vai varbūt tomēr vajadzētu pārdēvēt?

* * *

Ilgu laiku runāja gudras lietas, sak, nevajag cilvēkam dot zivi, vajag iedot makšķeri, lai viņš ķertu zivis pats. Šī gudrība ir visai vienkārša – mēs nepazudīsim, ja esam gatavi strādāt un paust iniciatīvu. Protams, ja kāds neiegrūdīs sprunguli riteņos…
Ar Cukurfabriku pie mums viss iznāca otrādi. Gudrie tēvoči no Eiropas Savienības mūs mēģina pārliecināt, ka uzņēmums jāslēdz un jādod strādniekiem zivis, tas ir, naudas kompensācija. Lai viņi vairs negribētu strādāt. Sak, kādēļ gan šāda milzīga un smaga makšķere kā rūpnīca. Ja tūdaļ pat var nopirkt daudz dažādu zivju?

* * *

Attālums līdz Rīgai jau vairākkārt mainījies, un ne jau kaut kādas mistikas dēļ, bet pēc šosejas iztaisnošanas. Galvaspilsēta kļuvusi par dažiem kilometriem tuvāka. Attālums, protams, tika noapaļots. Bet tagad to var noapaļot uz pretējo pusi, jo attālumu starp pilsētām tradicionāli mēra no pasta līdz pastam. Tieši tādēļ arī šīs iestādes bija cieši iesakņojušajās savās vietās. Bet tagad mūsu galvenais pasts pārcēlies uz citu vietu, neapgrūtinot sevi ar ceļu stāvokļiem. Senajos laikos, kaut arī benzīnu neizmantoja, bet zirgu vilcējspēku, rastos problēma…

* * *

Tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja mūs nesaprot ciemiņi, kuri iebrauc no Rietumiem, tad tā ir padomju pagātnes palieka mūsu psiholoģijā. Bet kā tad ar kaķiem pagrabos? To agrāk, padomju laikā, tādā kvantumā nebija. Nesen kāds zviedru pāris nekādi nevarēja saprast, kādēļ pie mums tik daudz klaiņojošu kaķu, kuriem šur tur sarīkota sabiedriskā ēdināšana.
Protams, mums jābūt savam viedoklim. Un tas vēl nenozīmē, ka tas ir padomju. Un tomēr gribētos solidarizēties ar zviedriem: katram mājdzīvniekam vajadzīgs saimnieks. Un beigta balle! Vai tad slikta norma? Tajā vispirms ir mūsu tā dēvētās kopdzīves sanitārais līmenis. Bet tagad, ejot no mājas uz māju, visur var redzēt kaķu bariņus un visapkārt izsvaidītas ēdienu paliekas. Gan pie sekcijām, gan daudzstāvu namu kāpņu telpās.
Var rasties priekšstats, ka klaiņojošo dzīvnieku izķeršana pie mums ir pārtraukta.

* * *

Cilvēkam, kurš cenšas izdibināt patiesību, arī politiķim, svarīgs faktoru avots, kas ietekmē viņa pasaules uzskatu, ir lasīšana. Nevar izslēgt arī vērtējumus, kādi nāk no televīzijas. Kaut gan dažādu muļķību arī tur ir pietiekami. Lieta tāda, ka ne visi domā saprātīgi, taču paši daudz raksta un runā, radot visapkārt bagātu barojošu vidi. Pēc tam arī barojas no savas datu bankas, analizē dažādas muļķības un pasniedz to jau kā objektivitāti. Meli tādā veidā var arī nebūt ar ļaunu nodomu, tie ir tikai attiecīgās barošanās rezultāts.