Kurzemes Vārds

22:29 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pēc kara visi gudri
Ita Cērmane

Ne vienreiz vien mūsu pilsētā autovadītāji nav pamanījuši vaļējas kanalizācijas akas uz brauktuves un iestūrē tajās, sabojājot automašīnas. Tāpat nereti ugunsdzēsēji saņem izsaukumus glābt akās iekritušus dzīvniekus. Sakām: ak! un vai!.

Taču maija sākumā notikušais traģiskais negadījums, kad kanalizācijas akas vāks dzēsa jaunietes dzīvību, ir grūti komentējams – vienkārši trūkst vārdu. Gaišā dienas laikā jauniete uzkāpj uz nepietiekami nostiprināta akas vāka, un smagais vāks, ko ne kurš katrs spēj pakustināt, iespiež meiteni. Šaušalīgi!

Bet mani vairāk pārsteidza dienestu un institūciju attieksme. Policija par šo notikumu klusēja. Parasti, kad slimnīca likumsargiem ziņo par cietušajiem, tas atspoguļojas arī policijas sniegtajā informācijā. Šoreiz – nekā. Tikai pēc tam, kad meitene, 15 dienas nogulējusi reanimācijā, nomira un mēs pieprasījām policijai informāciju par traģēdiju, policijas preses sekretāre visžēlīgi apstiprināja, ka šāda nelaime notikusi. Taču, jautāta, kur traģēdija notika, amatpersona sāka apelēt pie žurnālistu ētikas… Šajā gadījumā klusēt, manuprāt, bija grēks. Klusēšana neatdos vecākiem meitu. Taču, runājot par problēmu, pasargāt no līdzīgas nelaimes kādu citu gan varam.

Tāpat nespēju izprast atbildīgo amatpersonu nostāju, nākamajā dienā pēc publikācijas žurnālistiem norādot, ka liktenīgā aka taču neatradās ne uz brauktuves, ne arī uz ietves. Tā, lūk, esot zālienā, turklāt uz paaugstinājuma. Kliegt gribas. Vai viens otrs atbildīgais uzskata, ka gadījumā, ja akā būtu iekritis četrgadīgs bērns, kurš gājis zālītē rotaļāties, nelaime būtu mazāka?

Notikušais atsauc atmiņā veco teicienu, ka pēc kara visi gudri. Tieši tā bija arī šoreiz – traģēdija notika ap desmitiem no rīta, bet pēc stundas nelaimīgais vāks bija sakārtots un nostiprināts. Kāpēc, nu, kāpēc mēs sākam domāt tikai tad, kad nelaime jau notikusi? Kāpēc cīnāmies ar sekām, bet nevis veicam profilakses darbu? Jānotiek traģēdijai, lai amatpersonas atmostos. Kā, piemēram, savulaik uz dzelzceļa pārbrauktuves Kalvenē – autobusam bija jāietriecas vilcienā, lai uzliktu papildu ceļa zīmes…

Taču man ir gandarījums, ka izdevies amatpersonas atmodināt un vismaz kāda nelaime, cerams, būs novērsta. Proti, pēc tam, kad publicējām vairākas adreses, kurās arī ir melnie caurumi, atbildīgie dienesti tos aiztaisīja. Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls aizrādīja, cik cēlsirdīgi bijuši "Liepājas ūdens" darbinieki, kuri aizdarījuši ne tikai viņiem piederošās akas, bet arī citas. Nu, un? Liepājniekiem, kurus pašus un kuru bērnus melnie caurumi apdraud, ir absolūti vienalga, kurš tos aiztaisīs. Tiem jābūt ciet, kaut vai pats pilsētas galva to darītu!

Cerams vienīgi, ka atbildīgo naskums šajā jomā nerimsies. Mums lasītāji zvana gan tādēļ, lai nosauktu jaunas adreses, kur jāaiztaisa akas, gan pateicoties par panākto. Ja atbildīgajām amatpersonām grūti pašām saimniecību apsekot, tad taču ir padotie, kuriem to uzdot. "Kurzemes Vārds" gan nebūs slinks un paskatīsies, kā šī problēma tiks risināta.