Kurzemes Vārds

16:16 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Trīs dienas aci pret aci ar zvaigznēm

Inita Gūtmane

Jau no pusaudzes gadiem Kristīne Kniploka mūzikas kanālā "MTV" vēroja festivālu "RockinPark" un "RockamRing" pārraides un cerēja tos kādreiz apmeklēt. Viņas sapnis šovasar piepildījās. Nesen jauniete atgriezās no vērienīgā mūzikas festivāla "Rock im Park" Vācijā, kur trīs dienu laikā uzstājās daudzas pasaulē slavenas zvaigznes.

Biļešu vietā uztraukums

Tieši šogad apmeklēt pasākumu Kristīne izvēlējās tāpēc, ka tajā uzstājās viena no viņas mīļākajām grupām – "Metallica". Ceļojumu liepājniece plānoja pusgadu, šajā laikā tika meklēti ceļabiedri, krāta nauda, pētīts, kā visātrāk un lētāk nokļūt galapunktā un kuru grupu uzstāšanos noteikti vajadzētu redzēt, bet kuras var laist gar ausīm. Un noklausīties visu patiešām vienam cilvēkam nemaz nebija iespējams, jo uz trijām skatuvēm gandrīz nepārtraukti notika rosība. Kausītājus priecēja 80 grupas un liels skaits dīdžeju.
"No sākuma domājām uz Nirnbergu lidot ar lidmašīnu vai doties ar vilcienu. Taču izrēķinājām, ka ar autobusu braukt iznāk lētāk – biļete turp un atpakaļ man maksāja 83 latus. Un autobuss apstājās divus kilometrus no festivāla norises vietas. Tas ir ļoti svarīgi, jo nav viegli tālu ceļu stiept vairākus desmitus kilogramu smagās somas, piekrautas ar ēdamo, telti, guļammaisu un dažādiem laika apstākļiem piemērotām drēbēm," no pieredzes sacīja Latvijas 1.rokkafejnīcas darbiniece Kristīne.
Biļetes uz festivālu sev un draudzenei viņa pasūtījusi internetā. Taču liels bijis satraukums, kad trīs dienas pirms izbraukšanas tās vēl pa pastu nebija atnākušas. Jauniete devusies uz tuvāko pasta nodaļu, lai par tām apvaicātos, bet saņēmusi tikai neiecietīgu darbinieces atbildi. Taču autobusa biļetes bija kabatā, un, cerot uz veiksmi, jaunietes devās ceļā. Galapunktā liepājnieces sagaidīja pavisam cita attieksme. Kaut arī viņas par ieejas kartēm bija maksājušas ar citas personas kredītkarti, kasiere, uzklausījusi radušies misēkli, bez vilcināšanās iedevusi rezerves biļetes, pajautājot vienīgi maksājuma kartes numuru.

Helgu tā arī neatrada

"Kad pusdienlaikā ieradāmies, festivāls jau bija sācies. Uz norises vietu cilvēki plūda straumēm. Lielākoties visas tuvākās teltīm paredzētās vietas, kas bija izvietotas apkārt diviem dīķiem, bija aizņemtas. Taču mums palaimējās. Kamēr es sargāju mantas, draudzenei izdevās atrast mazu brīvu pleķīti, kas bija divu minūšu gājienā līdz lielajai un tieši pretī vidējai skatuvei," sacīja 24 gadus vecā mūzikas cienītāja.
Lai gan sākotnēji tā meitenēm šķita laime, jau pirmajā naktī viņas visai krasi mainīja savas domas. Jo telts, kas bija uzcelta blakus celiņiem, nespēja pasargāt no briesmīgā trokšņa. Ja pirmajā naktī blakus izmitinājušies vācieši rādīja prasmi pēc iespējas skaļāk nodziedāt savas tautasdziesmas, tad nākamajā vēl lielāku troksni taisīja netālu dzīvojošais šveiciešu bars, kas cits citam pilnā rīklē veltīja dažādus neķītrus izteicienus. "Domājām, ka trešajā naktī beidzot būs klusums, jo daudzi jau devās prom. Bet tad tikai sākās lielākais trakums – tika spridzinātas visas līdzi paņemtās un vairs nevajadzīgās lietas, piemēram, riepas un grili. Pēc tam cilvēku piecdesmit liela grupa izdomāja iet gājienā. Pirmais bija paņēmis krēslu un līdz ar pārējiem vācu valodā nepārtraukti skandēja: "Ejam ar krēslu!" Un tā viņi staigāja vairākas stundas, kādas četras reizes pagāja garām arī mūsu teltij," ar smaidu atceras Kristīne. Festivāla apmeklētājiem arī pielipis vārds "Helga". Visas naktis ļaudis no viena telšu pilsētiņas gala uz citu sasaukušies: "Helgā, Helgā!" "Lieli smiekli mums sanāca, kad pēdējā festivāla naktī kāds pie telts nostājies skumji nopūtās: "Man šķiet, ka Helga ir mirusi."

Smaidīgie, bet cūcīgie apmeklētāji

Kristīne aprēķinājusi, ka, neskaitot tēriņus par autobusa un festivāla biļetēm, daudz naudas nav iztērējusi. Jo pārtika bija paņemta līdzi no mājām. Vienīgi pēc šā brauciena viņa vairs negrib redzēt tomātus, jo tie ēsti rītā un vakarā.
Festivāla norises vietā bija izveidotas daudzas pārdošanas vietas, kur varēja iegādāties gan pārtiku, gan suvenīrus, piemēram, krekliņus ar grupu un festivāla logo. Un šī teritorija nebija slēgta nevienam, to varēja apmeklēt uz pasākumu atbraukušie un vietējie iedzīvotāji, kuri neuzskata par vērtīgu šķērdēt naudu par koncertu.
Par mūzikas pārmērību gan Kristīne nevar sūdzēties, kaut arī trīs dienas pēc kārtas visos stūros tā skanēja no pulksten vieniem dienā līdz divpadsmitiem naktī. Visu noklausīties nevarēja, tāpēc nācies izvēlēties, kurai grupai dot priekšroku. Jauniete nelaida garām grupu "Metallica", "Placebo", "Korn", "Depeche Mode", "The Darkness" un "Franz Ferdinand" uzstāšanos. "Es zināju, ka "Metallica" parādīs labu sniegumu, bet grupa pārspēja visas manas cerības. Pēc oficiālās programmas, kad bundzinieks Larss Ulrihs bija klausītājiem aizmetis vairāku bungu vālīšu komplektus, grupu publika neatlaidīgi sauca atpakaļ. Fani bija gatavi atkārtot visus saukļus, ko mūziķi izkliedza. Beigās solists Džeimss Hetfīlds sacīja: "Mēs esam jūsu mīļākā grupa, bet ļausim padziedāt arī citiem!"
Kristīnei atmiņā palicis grupas "Reamonn" draudzīgais žests, uzaicinot kopā uzdziedāt Nellijai Fortado. Dziedātājas uzstāšanās bija ielikta gandrīz vienlaikus ar "Metallica" kāpšanu uz skatuves, diemžēl viņa vēl nespēj sacensties ar šo grupu, tādēļ priekšnesumu noklausījās krietni mazāks interesentu skaits.
Lai izturētu trīs dienu ilgo festivālu, apmeklētājiem bija nepieciešama liela enerģija. Jo, lai populāros mūziķus varētu skatīt vaigā uz skatuves vai izvietotajos lielajos ekrānos, ar sēdēšanu zālītē izlīdzēties nevarēja. Koncertu apmeklēja vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, lielākoties vācieši. "Kaut arī pie lielajām skatuvēm valdīja liela drūzma, cilvēki bija pieklājīgi, smaidīgi un cits citu rupji negrūstīja, tādēļ visai viegli varēja tikt līdz skatuvei. Patīkami pārsteidza apsargi, kuru sejas rotāja smaids un kuri izcēlās ar labām manierēm."
Latvietes gan kaitinājis tas, ka klausītāji pārvietojušies ar aizdedzinātām cigaretēm un pilnām alus glāzēm, nesatraucoties par citu aplaistīšanu. Vācieši arī īpaši neaizrāvušies ar tīrības mīlestību. Pie teltīm mētājušās lielas gružu kaudzes, neskatoties uz to, ka atkritumu maisiņus varēja nodot, pretī saņemot naudu.
Jaunietes ar interesi pavēroja arī publiku, kura bija ļoti raiba, sākot ar rokeriem un beidzot ar biroja dāmām, kuras zināja vārdus, piemēram, grupas "Metallica" dziesmām un no visas sirds dziedāja līdzi.
Lai arī ceļojuma laikā nācās sastapties ar dažām grūtībām, Kristīne apņēmusies arī nākamgad festivālu apmeklēt. Tikai tad ņemšot līdzi vairāk draugu, lai būtu vēl jautrāk. Jo koncertu lielākoties apmeklē draugu un paziņu grupas.