Kurzemes Vārds

06:13 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Antona Kreica jubilejas gadā viņa
14.grāmatas atvēršanas svētki
Indra Imbovica

[BILDE#553#right#]Pensionētajam juristam, literātam Antonam Kreicam Jaunliepājas bibliotēkā notika grāmatas "Laikmeta ugunīs" atvēršanas svētki.
Tā jau ir aktīvā Liepājas literāta 14.grāmata, kas iezīmē vērā ņemamu autora radošā darba robežu – 25 gadus, kopš 1981.gadā iznāca Antona Kreica pirmā grāmata "Apsūdzēto sola stāsti". Un tieši šonedēļ – 5.jūlijā – godājamais jurists un literāts atzīmēs arī savas dzīves 80.jubileju. Varētu domāt, ka līdz šim katru gadu autoram iznākusi pa grāmatai, bet tā vis nav. Pēc pirmā ļoti veiksmīgā izdevuma sekoja 15 gadu pārtraukums, un tad vai ik gadu iznāca pa divām grāmatām, un tikai dažus gadus pa vienam prozas vai dzejas krājumam. Antons Kreics vairāk ir stāstītājs, bet viņam iznākuši arī četri dzejas krājumi, tāpat dzeja publicēta Liepājas literātu kopkrājumos "Vētru strīpa" (2001) un "Krizdoļu ķocis" (2004), bet gan proza, gan dzeja arī žurnālā "Helikons" un laikrakstos " Kursas Laiks" un "Kurzemes Vārds".
Antona Kreica pēdējo 11 grāmatu prezentācijas kopš 1998.gada notikušas Jaunliepājas bibliotēkā. Arī šajā reizē ar autoru priekā par jaunākā darba iznākšanu dalījās ļoti kupls draugu, kolēģu, interesentu pulks un ģimene. Jaunliepājas bibliotēkas darbinieces jubilāram par godu lasītavā iekārtoja literatūras izstādi "Antons Kreics dzīvē un literatūrā". Jaunās grāmatas fragmentus lasīja aktieris Aivars Kalnarājs, bet dziesminiece Austra Pumpure un mūziķis Valdis Aivars klātesošajiem radīja apcerīgu muzikālo gaisotni.
Grāmatu "Laikmeta ugunīs" klajā laidusi Pedagoģijas akadēmijas izdevniecība "LiePa", izdevuma redaktors ir Edvīns Tauriņš, māksliniecisko noformējumu veicis Imants Liepiņš. Stāstu krājums sakārtots divās daļās, un tie, ar pāris izņēmumiem, sarakstīti pēdējos divos gados. Grāmata liecina, ka autors ir ne tikai jūtami izkopis savu valodu un stilu, bet ir arī uzmanīgs dabas vērotājs un acīgs cilvēku savstarpējo attiecību un laikmeta aktuālo sadzīves un politisko notikumu kolīziju vērīgs analītiķis.
Krājuma pirmajā daļā "Pacifista piezīmes", kas aizņem trešo daļu no grāmatas, Antons Kreics nepārprotami vēršas pret karu un tā sekām –uz apkārtējiem skaudrajiem notikumiem skatoties gan ar zēna acīm, gan vēlākos gados jau kā pieaudzis cilvēks, kurš ir dziļi ierauts šajos nežēlīgajos procesos. Stāstā "Naudaskalna bedres" autors raksta: "Naudaskalnā iepriekšējā dienā bija izraktas bedres. Manā pusaudža prātā šis ebreju gājiens atgādināja Jēzus Kristus gājienu Golgatas kalnā. Jēzus gan zināja, kur un kādā nolūkā viņu dzina saniknotais pūlis. Bet rāmais ebreju pulks vēl cerēja palikt dzīvs… Neilgi pēc šīs traģēdijas viens no žīdu šāvējiem lielījās kādā sapulcē: "Žīdus un komunistus vajag visus nošaut, jo tie pirms kara čekas kambaros mocīja arestētos latvju cīnītājus, mauca dzīviem nagus, sakropļoja un nobendēja. Arī, ienākot vācu armijai, savas valdīšanas pēdējās dienās čekisti, kuru vairākums bija žīdi, nogalināja tūkstošus nevainīgu cilvēku." Es gan toreiz nebiju dzirdējis par stindzinošajām šausmām. Un, ja arī tā, šaubījos, vai tāpēc vajadzēja apšaut visus Kārsavas žīdus – viņi taču nebija čekisti, un viņiem nebija tādu moku kambaru te, Kārsavā."
Autors, būdams jurists un izmantodams daudzus dokumentālus faktus, uzdrošinās runāt par ļoti sāpīgiem, diskutabliem notikumiem, divu fronšu un pretēju ideoloģiju sadursmēm, kur kā dzirnakmeņos tika nesaudzīgi samaltas tūkstošiem ģimeņu un daudzu tautu likteņi. Autors jebkurā gadījumā to sauc par tautu slaktiņu.
Pabiezās otrās daļas nosaukums "Barikāžu atblāzma" daiļrunīgi runā pats. Autors tajā apraksta gan lauku, gan pilsētas ļaužu un biznesmeņu dzīvi un notikumus pēc Atmodas reibinoši samtainās revolūcijas, kad, tik strauji atgūstot valstisko neatkarību, vieni nespēj tik ātri iet līdzi laikam, bet otri netiek galā ar alkatību. Arī šī nodaļa ir pilna stāstījumiem par šobrīd pretrunīgi vērtētiem notikumiem un darbībām, politiskām, ekonomiskām un juridiskām nostādnēm. Antonam Kreicam ir sava stingra nostāja un izpratne par šiem notikumiem. Arī šajos stāstos viņš atsevišķos gadījumos uzdrošinās izteikt atbalstu vienai otrai visai nepopulārai cilvēku rīcībai, kaut vai runājot par jaunizceptajiem miljonāriem, vai atkailināt gauži nepievilcīgos strutojošos augoņus uz vienas sabiedrības daļas sirdsapziņas.
Stāstā "Miljonāra noslēpumi" autors divu draugu sarunā atklāj elpu aizraujošas aizkulises: "Ļoti konfidenciāli, viss, ko teikšu, tev jāpatur zināšanai… Briest grandiozas pārmaiņas. Tev nav ne jausmas par naudas reformu, kas, protams, ir valsts noslēpums. Par tā izpaušanu draud bargs sods… Naudas reforma iecerēta nežēlīga, šokējoša tiem, kas naudu tur krājbankā vai zeķē un nelaiž apgrozībā. Par katru tūkstoti rubļu tāds nezinītis saņems piecus latus. Tātad tu par savu vasarnīcu dabūsi simtu. Par to varēsi nopirkt džinsus un pudeli laba konjaka." Edvīns nobālēja. Uz pieres parādījās sviedri. Acis izspiedās kā pūcei tumsā. Jānis, iztukšojis piepildīto glāzi, turpināja: "Tagad vajag nevis noguldīt naudu bankā, bet pirkt par vecām, stagnācijas gados noteiktām cenām un solīt vairāk… Tuvākajā laikā katram Latvijas iedzīvotājam tiks piešķirti sertifikāti. Valstij piederošo rūpnīcu, zemes un citas mantas privatizēšanā tie aizvietos naudu. Sargā un glabā šos vērtspapīrus… Cilvēki tos pārdos par pusvelti, par sviestmaizi, jo nezinās, ko ar tiem iesākt, un pēc naudas reformas būs pliki kā baznīcas žurkas…" Nākošajā dienā Edvīns piepumpēja riepas vecajam žigulim un pa lauku ceļiem devās meklēt noplukušas mājiņas, kurās mitinājās pensionāri un alkoholiķi… Aizritējuši desmit gadi… Privatizācijas procesā Latvijā radās miljonāru simti un trūcīgo ļaužu slānis. Edvīns savā rančo gulēja šūpuļtīklā un lasīja Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas izdoto grāmatu "Latvijas miljonāru noslēpumi". Jautājumu: "Vai nav kauns būt bagātam?" adresēja sev un arī atbildēja ar noteiktu "nē". Viņš nav pārkāpis likumu, nav pārkāpis arī laulību. Nav saprotams, kāpēc masu medijos parādās raksti par valsts nozagšanu. Lielākā daļa trūcīgo nosoda un ienīst bagātos. Nepārtraukti tiek runāts par korupciju. Vai tad draudzību ar Jāni un savlaicīgu, patiesu informāciju var nosaukt par korupciju? Vai bijušā šefa Rudzīša ieteikums izsniegt miljonu kredīta ir nelikumīgs? Toreizējā situācijā bankā palikušo naudu sagrāba Kremlis. Vai tie cilvēki, kuri pārdeva sertifikātus, būtu guvuši vairāk?… Ir jāpateicas mānīgajam vērtspapīram sertifikātam – rijīgajam ķirmim – un uzņēmīgiem biznesmeņiem, kas sagrauza ekonomisko bāzi, uz kuras balstījās sociālistiskais totalitārais režīms," ar šādām optimistiskām domām Edvīns Krauze aizmiga saldā pusdienas nomidzī…" Lūk, kādas sarežģītas tēmas savos stāstos ritina dzīvesgudrais cilvēks, jurists Antons Kreics. Ir vērts palasīt viņa jaunāko grāmatu "Laikmeta ugunīs", kurā autors prāto un runā par daudzām tamlīdzīgām sarežģītām tēmām.