Kurzemes Vārds

20:16 Sestdiena, 30. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens


Trūkst veldzes pilsētas centrā
Indra Imbovica

Par globālo sasilšanu runā jau gadiem, bet īsti pamatot tā izplatīšanos un ietekmi uz pasaules urbanizētajām valstīm zinātnieki nevar, ne arī paši cilvēki to nopietni pieņem savā ikdienas dzīvē. Cita lieta, kad ilgstošu karstumu un sausumu katrs izjūt uz savas ādas. Tā tas ir pašreiz, kad Latviju un arī Liepāju piemeklējusi mūsu platuma grādos neraksturīgi augsta gaisa temperatūra.

Uz to var paskatīties divējādi. Skaistais, saulainais laiks pievelk daudz tūristu, un nedēļas nogales pludmalē pie jūras un pēcpusdienas kafejnīcās pavada cilvēki no citām pilsētām. Un tomēr ne tikai šie viesi, bet arī paši liepājnieki jau kuro gadu taujā, kāpēc pilsētas centrā nav strūklakas, pie kuras karstajā laikā veldzēties? Un ne jau tikai karstums jāgaida. Ūdens kā viens no dabas stihiju veidiem jebkurā gadījumā piesaista cilvēkus un pārējo dzīvo radību. Piemēram, putnus, kas atšķirībā no pārapdzīvotajām pasaules valstīm Liepājā vēl ir daudzi un dažādi, un arī par tiem iebraucēji priecājas.

Pašreiz notiek Liepājas vēsturiskā centra – Rožu laukuma un Zivju ielas rekonstrukcijas pirmā kārta, kas tiek īstenota pēc projekta "Liepājas vēsturiskā centra renovācija un tūristiem pievilcīgas vides veidošana", kuru finansiāli atbalsta Eiropas fonds Phare. Katrs liepājnieks var izsekot, kā pilsētas centra vide tiek sakārtota un tajā parādās interesanti objekti. Un vienlaikus to arvien vairāk ieskauj akmens, betons, metāls un mazāk vietas paliek zaļajai zonai un puķēm, kuras aug zemītē, nevis iestādītas betona ziedu kastēs.

Pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis uzsver, ka minētā centra renovācijas projekta otrajā kārtā ir iecerēta arī strūklaka. Tomēr piebilst, ka šim jautājumam esot jāpieiet uzmanīgi, pirmām kārtām domājot par jutīgo vēsturisko vidi. Kad augusta beigās būs pabeigta projekta pirmā kārta ar visiem komunikāciju pieslēgumiem, vārdu sakot, sakārtota centra infrastruktūra, tad rudenī tiks veikta iedzīvotāju aptauja par strūklakas nepieciešamību un tās atrašanās vietu.

Jāpiebilst, ka agrākos gados tādas aptaujas ir veiktas un iedzīvotāju vidū valda liela vienprātība par strūklakas nepieciešamību. Atcerēsimies, ka 20.gadsimta 70.gados tāda atradās Pedagoģijas akadēmijas priekšā, un tās vizuālo tēlu lotosa zieda formā bija veidojusi keramiķe Ingrīda Ģelze–Ozoliņa. Bet pa to laiku, kamēr Liepāja domā, kaimiņpilsētā Ventspilī ir jau septiņas strūklakas. Pēdējā no tām – peldoša strūklaka Reņķa dārza dīķī – aprīkota ar jaunāko tehnoloģiju. Ņemot vērā Ventspilij raksturīgo biežo brāzmaino vēju, uzstādīts speciāls vēja detektors, kurš mēra vēja ātrumu. Atkarībā no detektora rādījumiem dators nepieciešamības gadījumā samazina sūkņu jaudu, līdz ar to arī strūklu augstumu. Strūklakai ir krāsains nakts izgaismojums, kurš ieslēgsies vakarā, iestājoties tumsai, un izslēgsies no rīta. Ko izdomās gudrās galvas Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš?