Kurzemes Vārds

14:54 Piektdiena, 5. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Liepājas vasara – drošība uz ūdens

Ūdens – draugs un drauds
Ita Cērmane

Karstais laiks liek meklēt veldzi ūdenskrātuvēs. Kaut arī situācija mūspusē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, drošības ziņā uzlabojusies, kārdinošā veldze tomēr jau prasījusi upurus. Turklāt ne jau tikai ūdens ir bīstams. Draudus rada arī pašu atpūtnieku pārgalvība un bezatbildība, atstājot bērnus bez uzraudzības.

Ūdens prasa upurus

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā noslīkuši 13 cilvēki. Divi no tiem – mūspusē. Svētdien pusdienlaikā Vecpils pagasta centra dīķī tika atrasts pusmūža vīrieša līķis. Bet 8.jūlijā Karostas pludmalē Katedrāles ielas galā noslīka kāda sieviete.
Kopumā šogad noslīkuši jau 53 cilvēki, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā šajā laika posmā pērn. No 53 mirušajiem septiņi ir bērni. Pieaugušie, kuri noslīkuši, lielākoties bijuši alkohola reibumā.
"Pašvaldības policija aicina būt apzinīgiem un lieki neriskēt ar savu dzīvību, atpūšoties pie ūdens," atgādina Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute. Viņa piebilst: "Peldoties vajadzētu atcerēties, ka ūdens ir ne tikai veldzējošs, bet arī viltīgs, un nepārvērtēt savus spēkus. Iepeldot pārāk dziļi jūrā, vienmēr pastāv iespēja, ka peldētājam var sākties krampji vai palikt slikti ar sirdi. Ja Zilā karoga zonā glābēji seko tam, lai atpūtnieki neaizpeldētu aiz bojām, tad ārpus šīs zonas glābēji ne vienmēr paspēj laikus nokļūt pie slīkstošā, jo laiks, lai izglābtu cilvēku, kurš pakļuvis zem ūdens, ir ļoti mazs – nieka 5 minūtes. Varbūt par to ir vērts padomāt…"
Ministru prezidents Aigars Kalvītis ierosinājis ierobežot alkohola tirgošanu un lietošanu pludmalē, jo lielākā daļa personu, kuras jāglābj no noslīkšanas, ir reibumā.

Glābšanas dienests – uzdevuma augstumos

Mūsu pludmalē Zilā karoga zonā ne 2004.gadā, ne 2005.gadā, ne arī šogad līdz 10.jūlijam nav notikuši nelaimes gadījumi ar letālām beigām, pastāstīja Glābšanas dienesta vadītājs Kristiāns Brūvers. "Šogad pludmales apmeklētāji kļuvuši daudz disciplinētāki – kaut arī labā laika dēļ cilvēku ir daudz vairāk, nelaimes gadījumu skaits samazinājies. Protams, nākas nogādāt krastā kādu pārgalvīgu peldētāju, kurš aiziries aiz bojām, kādu, kurš riskē doties jūrā, kad mastā uzvilkta melnā bumba, kā arī sniegt palīdzību sīku traumu gadījumos, bet nopietnu negadījumu nav bijis. Domāju, ka tas ir iepriekš veiktā preventīvā darba rezultāts," tā K.Brūvers, kurš piebilst, ka aptuveni 10 bērnu grupām mācīti drošības noteikumi pludmalē. "Tas nozīmē, ka aptuveni 250 bērni jau zina, ko nedrīkst darīt. Un viņi ne tikai pieskatīs savus vienaudžus, bet pie prāta vedīs arī vecākus."
Tiesa gan, tik raiti nevedas pludmales vandaļu izglītošana. Glābšanas dienesta puišiem nereti nākas apturēt jauniešus, kuri, parasti būdami reibumā, demolē rotaļu elementus pludmalē. Kāds pamanījies arī vairākas bojas nogriezt. Joprojām K.Brūvers nespēj saprast, kā tas gadījies, kad mēģināts kādu no bojām pat dedzināt: "Tur taču jau ar iepriekšēju nodomu pastrādāts – lai boju aizdedzinātu, dodoties peldēt vismaz šķiltavas jāņem līdzi."

Vecāku bezatbildība ir prātam neaptverama

Lielākās raizes glābējiem pludmalē sagādā vecāki, kuri nepieskata savas atvases. "Vecāki ir vienkārši bezatbildīgi," dusmojas glābējs. "Vidēji dienā noklīst pa vienam nepieskatītam bērnam. Pirmdien, 10.jūlijā, piemēram, noklīda četri līdz 10 gadus veci bērni. Ir gadījumi, kad vecāki attopas un sāk atvases meklēt, taču pusē gadījumu uz Glābšanas staciju jau noraudājušos mazuļus atved pavisam sveši cilvēki. Un trakākais ir tas, ka bieži vecāki, taujāti, kur būtu meklējami bērni, nezina pat pateikt, vai tie iegājuši ūdenī vai meklējami pludmalē."
Atgādinām, ka policijas sniegtajā informācijā iepriekš jau vairākkārt parādījušās ziņas par pludmalē pazudušiem bērniem. Viens no tiem bija viesu – atpūtnieku no Lietuvas – mazulis. K.Brūvers uzskata, ka vecāku attieksme nav normāla, ja glābējiem šosezon jau nācies rūpēties par 32 bērniem – 21 mazulis bija apmaldījies pludmalē, bet 11 bērnus vecāki bija pazaudējuši tādēļ, ka nepievērsa tiem uzmanību.

Sūdzas par brīvības ierobežošanu

Liepājnieki un pilsētas viesi uzskata, ka, dodoties peldēties, viņus nekas neapdraud – "Kurzemes Vārda" aptaujātie pārliecinoši pauda, ka viņi zina, kā rīkoties. Vairāki pilsētas pludmalē sastaptie pauda neapmierinātību, ka bojas novietotas pārāk tuvu krastam un peldētājiem nav kur izvērsties. Glābšanas dienesta darbinieki gan teic, ka šai problēmai ir vienkāršs risinājums – garāku distanču cienītājiem taču ir iespēja peldēt paralēli krastam.
Taču pilsētas pludmale nav vienīgā vieta, kur karstuma nogurdinātie meklē patvērumu. Daudzi veldzi meklē Dienvidrietumu un Karostas pludmalē, kur nestrādā glābēji, ezerā un pat kanālos. Kanālā lēcēji, kuri tiešā veidā apdraud savas dzīvības, galvassāpes sagādā gan policijai, gan ugunsdzēsējiem. Operatīvie dienesti nereti saņem izsaukumus gan uz abiem Tirdzniecības kanāla tiltiem, gan O.Kalpaka tiltu, kur pārgalvji lec ūdenī no margām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandiera vietnieks Dainis Krīgens atgādina, ka, pirmkārt, likums aizliedz lēkt ūdenstilpē no tiltiem, otrkārt, tas ir bīstami. Taču ekstrēmistiem, kas visbiežāk ir jaunieši, ir cits viedoklis. Vienvakar puiši, kuri lēca Karostas kanālā no izgriežamā tilta paša augšējā punkta, bija pagalam neapmierināti, kad Pašvaldības policijas ekipāža viņu nodarbi pārtrauca.

Uzlabo Glābšanas dienesta darbaspējas

Patlaban Liepājā ir divas oficiāli atzītas pludmales – pilsētas pludmale un Dienvidrietumu pludmale. Taču tikai vienā – Zilā karoga pludmalē – strādā Glābšanas dienests, kas kopš 2001.gada ir Pašvaldības policijas pakļautībā. Pludmales sezonas laikā – četrus vasaras mēnešus – Glābšanas dienestā nodarbināti septiņi cilvēki. Vienā maiņā – trīs glābēji un instruktors.
2005.gada 2.maijā tika uzsākts "Interreg III A" programmas projekts "Bay Watch" ("Pludmales patruļa") pludmales glābšanas dienestu attīstībai. Projekta vadošais partneris ir Jūrmalas dome, un tajā iesaistījušās Baltijas jūras piekrastes pašvaldības – Liepājas dome, Saulkrastu dome, Klaipēdas Glābšanas dienests, Palangas dome, Neringas Komunālo pakalpojumu uzņēmums. Kopējais projekta finansējums ir 890 000 EUR, un tā ilgums ir divi gadi – līdz 2007.gada februārim. Liepājas ieguldījums projekta līdzfinansēšanā ir 43 992 EUR.
Līdz šim projekta ietvaros izremontētas mūsu pludmales Glābšanas stacijas telpas. Glābšanas dienesta darbu pilnveidot paredzēts arī turpmāk. Dienvidrietumu pludmalē plānots uzstādīt pārvietojamo Glābšanas stacijas torni. Tāpat plānots papildināt Glābšanas dienesta ekipējumu, sakaru līdzekļus, pirmās palīdzības sniegšanas līdzekļus, ūdenslīdēju aprīkojumu. Glābšanas stacijas vajadzībām iegādāsies arī kvadraciklu.
K.Brūvers atzīst, ka Dienvidrietumu pludmalē glābēji noteikti būtu nepieciešami. Viņaprāt, Glābšanas dienests nepieciešams arī Karostas pludmalē, kur pēdējos gados pulcējas aizvien vairāk atpūtnieku, Beberliņos un pie Liepājas ezera Vaiņodes ielas galā, kur šopavasar ierīkoja atpūtas vietu.

Glābēji nav mantu sargi

Tāpat kā pērn un aizpērn, arī šogad policija regulāri saņem sūdzības no atpūtniekiem, kuri pludmalē kļuvuši par ļaundaru upuriem – kādam pazudis mobilais telefons, bet kāds palicis bez maka un dokumentiem, jo savas personīgās mantas, dodoties peldēties, atstājam krastā.
K.Brūvers atgādina, ka Glābšanas dienesta darbinieki neatbild par pludmalē atstātajām mantām. Viņu pienākums ir rūpēties par cilvēku drošību, nevis pieskatīt bezrūpīgi atstātas lietas. Tādēļ personas, kuras sūdzas par pludmalē pazudušām mantām, glābēji nodod policijas pārziņā.
Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse atzīst, ka policija arvien biežāk saņem iesniegumus – vienā vai otrā vietā, galvenokārt pludmalē, garnadži paņēmuši peldētāju atstātās personiskās mantas. Laika posmā no 3.līdz 9.jūlijam vien policijā fiksēti četri šādi gadījumi. Saņemti arī iesniegumi par Beberliņiem un citām atpūtas vietām. "Pie katra peldēt gribētāja sargu blakus nolikt nav iespējams," atgādina amatpersona un piebilst, "viens no ieteikumiem tomēr būtu neiet peldēties visiem kopā, ja esat kompānijā, turēt mantas pēc iespējas tuvāk jūrai, ja iespējams, plānot peldes gājienu tā, lai varētu iztikt bez maciņa, mobilā, dārglietām. Skumji, ka nākas atgādināt par šo problēmu, taču mums ir jārēķinās ar apstākļiem un sabiedrību, kurā dzīvojam."

Der ielāgot
Aizliegts peldēt aiz bojām!
Nedrīkst doties peldēties, kad mastā uzvilkta melnā bumba (sarkanā – bīstami).
Neiet ūdenī reibuma stāvoklī!
Nepārvērtēt spēkus un nepeldēt pārāk tālu! Labāk peldēt paralēli krastam.
Nenirt nepazīstamā vietā!
Nav vēlams doties peldēt tūlīt pēc maltītes.
Neatstāt bez uzraudzības bērnus, nelaist tos vienus ūdenī!
Neatstāt mantas bez uzraudzības!
Palīgā saukt tikai tad, kad palīdzība patiesi nepieciešama. Nejokoties un nepiesaukt nelaimi!
Nelaimes gadījumā zvanīt 112 (norādot pilsētu un vietu, kur nepieciešama palīdzība, kā arī to, kāda palīdzība nepieciešama).

Glābšanas dienesta paveiktais
Palīdzības veids 2005.gads 2006.gads (līdz 10.jūl.)
Noklīdušu bērnu meklēšana 31 21
Pirmā medicīniskā palīdzība (sasitumi, brūces) 65 26
Izsaukta neatliekamā palīdzība 12 5
Izglābti aiz bojām un reibumā peldošie 15 34
No jūras izraidīti bērni bez pieaugušajiem 22 11
Letāli nelaimes gadījumi 0 0