Kurzemes Vārds

19:32 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Iereibušie – mediķu nedienas
Diāna Rutkovska, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vadītāja

Arī mēs izjūtam karsto laiku – biežāk saņemam izsaukumus pie karstuma pievārētajiem, arī nonākušiem nelaimē ūdenī. Ja iepriekšējos gados biežāki bija gadījumi, kad cieta bērni, tad šovasar daudz vairāk palīdzība nepieciešama gados vecākiem cilvēkiem – 60, 65 gadus veciem. Karstumā ļaudis meklē veldzi pie ūdens, peldas. Jau četras reizes esam steiguši glābt slīkstošos.

Ūdens vien nav vainīgs, visbiežāk nelaimēs vainojams apstāklis, ka cilvēkam kļūst slikti – ārā ir ļoti karsts, ūdens vēsāks, un temperatūras maiņas dēļ cilvēkam kļūst slikti – viņš paģībst, sākas krampji. Peldēties nevajadzētu doties vienam un lielā dziļumā.

Tāds bija gadījums, kad Katedrāles ielas galā noslīka sieviete. Kundzei ūdenī palika slikti. Kad mēs aizbraucām, bija jau par vēlu. Reanimēšana, ja cilvēks neelpo un viņam nav pulsa, jāsāk nekavējoties. Pretējā gadījumā piecu minūšu laikā iestājas smadzeņu nāve, jo tām vairs nepieplūst skābeklis. Kamēr gaida mediķu ierašanos, nevajag stāvēt blakus nolaistām rokām. Nevajag panikot, bet gan rīkoties. Diemžēl ļoti reti ir gadījumi, kad līdzcilvēki mēģina palīdzēt. Palīdzību regulāri sniedz vienīgi Glābšanas dienesta puiši pludmalē.

Ja redzam, ka kāds lec ūdenstilpē no tiltiem, manuprāt, nekavējoties būtu jāzvana policijai. Mums bijuši gadījumi, kad braucam un redzam lēcējus. Apstājamies un aicinām tā nedarīt, taču viņi neklausa. Bet apdraud sevi nopietni. Var būt, ka dziļums niršanai ir pietiekams, ka apakšā nav zemūdens priekšmeti. Bet vai pēc lēciena nirējs paspēs izkļūt, vai viņu nesaraus krampji? Turklāt vai lēciens būs veiksmīgs? Krītot no liela augstuma ūdenī uz vēdera, var gūt nopietnu krūšu kurvja sasitumu, traumēt plaušas. Savukārt nokrītot uz muguras – smagu muguras traumu.

Vislielākais posts ir ar cilvēkiem, kuri ūdenī dodas, būdami

alkohola reibumā. Viņiem šķiet, ka spēka pietiks, ka tiks ārā no ūdens, taču reibumā pārvērtē savas spējas. Skaidrā prātā cilvēks spējīgs novērtēt situāciju, pasaukt palīgā, bet reibumā reakcija ir lēnāka.

Turklāt karstumā alkohola ietekme uz organismu ir daudz spēcīgāka nekā vēsā laikā. Niecīga alkohola deva var radīt neatgriezeniskas sekas. Cilvēks ātrāk nogurst, ātrāk var gūt saules un karstuma dūrienu. Alus noteikti nav dzēriens, ar kuru veldzēties karstā laikā, kad organisms pastiprināti zaudē šķidrumu.

Ir gadījumi, kad saņemam arī viltus izsaukumus. Piemēram, šovasar, kad kāda satraukusies kundze mūs izsauca, jo bija sabijusies par vīru, kurš peldējās. Labāk tā, jo nelaime nenotika. Taču dzērumā esošajiem, kuri mūs ne tikai muļķo, bet vēl izlamā, gan uzliekam naudassodu par viltus izsaukumu.

Ar reibumā esošajiem ir vislielākās problēmas. Viņi ne tikai visbiežāk nonāk nelaimē uz ūdens un gūst vairāk un nopietnākus ievainojumus. Arī avārijas 90 procentos gadījumu izraisa tieši reibumā esošie.