Kurzemes Vārds

13:53 Svētdiena, 12. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Tūrisma karstais kartupelis

Pilsētas pašvaldības pārraudzītā tūrisma nozare atkal meklē jaunu virsvadoni, kas šajā gadījumā apliecina tikai to, ka tā, saudzīgi izsakoties, nav pie pilnas veselības un patiesībā klibo. Negribas kārt pašu skaļāko trauksmes zvanu, jo nevar teikt, ka kopš pagājušā gadsimta nogales, kad pilsētu pārvaldošais "Liepājas Apvienotais saraksts" tūrisma attīstību sāka skandēt par vienu no savām prioritātēm, nav paveikts pilnīgi nekas. Interesantāka un piedzīvojumiem aizraujošāka kļuvusi Karosta. Pilsētā, ja vien iebraucējs ir ļoti centīgs un nomaldoties nav sadauzījis kādu riteni uz bedrainākas nomales ielas, pēc norādēm iespējams šo to atrast, tāpat ir virkne skatāmu un baudāmu objektu. Bet tam iepretim ir biežā kadru mainība tūrisma nozares pārvaldē un brīžiem, bikli vērtējot, visnotaļ savdabīga darbošanās informatīvā jomā un publisko attiecību veidošanā. Tam blakus var minēt reālus piemērus par nerealizēto taku uz jūru, kā arī to, ka nav izdevies būtiski paveikt neko taustāmu, lai realizētu bieži skandināto par tūrisma sezonas pagarināšanu ar interesantiem projektiem ārpus piesātinātās un pašsaprotami cilvēkus piesaistošās vasaras sezonas.

Esmu mēģinājis gan iepriekš, gan arī šovasar gan no tūrisma nozarē strādājošajiem, gan strādājušajiem, gan vienkārši apkārtstāvētājiem uzzināt, kur meklējama problēmas sakne, un parasti kā īlens no maisa ārā lien apgalvojums, ka tā arī neesot skaidrs, ko pašvaldība īsti no nozares gribot. Ņemot vērā kadru mainību, šajā versijā zināms patiesības grauds teiktajā varētu būt. Tāpat kā neapstrīdams ir menedžmenta ābecēs rakstītais fakts, ka mērķiem ikvienā projektā ir jābūt saprotamiem un sasniedzamiem.

Un tomēr riskēšu paust tūrisma nozares darbinieku un viņus uzraugošo personu vidū, iespējams, nepopulāru versiju, proti, manuprāt, bremzējošais ir oriģinālu un vienlaikus realizējamu ideju un iniciatīvu trūkums. Tādu kā Andra Maisiņa iecerētais un Montas Kraftes kopīgi ar palīgiem realizētais Karostas cietums, tādu kā brāļu Mediņu citviet noskatītais, bet Latvijas apstākļiem adaptētais Pludmales festivāls, tādu kā aci piesaistošie un pozitīvas emocijas raisošie pilsētas rotājumi, Ingai Auziņai atrodoties pilsētas galvenās mākslinieces postenī. Šobrīd – vismaz no notikumu vērotāja pozīcijām lūkojot – acīmredzami pietrūkst svaiga un vienlaikus konkrēta skatījuma, ko un kā darīt tālāk – tāpēc arī šis haoss.

Edgars Lūsēns