Kurzemes Vārds

09:54 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kopā ar sevi


Vizītkarte
Anda Birkenberga
veikalu tīkla "Kentaurs" vadītāja,
2005.gadā beigusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, studiju programmu "Iestādes un uzņēmumu vadība",
dzīvojusi un vidusskolā mācījusies Talsos,
literāro darbību sākusi Liepājā,
raksta īsprozu.

– Kas pamudināja meiteni no Talsiem uz literāro darbību? Zinot jūsu izvēlēto studiju programmu un iegūto specialitāti, var noprast, ka literatūra nebija jūsu skolas laika sapnis?
– Grūti pateikt, kāpēc sāku rakstīt, jāatzīst, ka tas sākās tieši Liepājā. Jo tik tiešām es skolas laikā nebiju dziļi interesējusies par rakstīšanu, ja nu vienīgi domraksti patika.
– Vai iepriekš bijāt publicējusies?
– Nē, akadēmijas veidotais izdevums ir pirmā reize, kad parādīšu sevi plašākam lasītāju lokam. Līdz šim ja nu vienīgi draugiem apsveikuma pantiņus biju rakstījusi.
– Kas deva impulsu rakstīšanai?
– Tas, ko izlieku uz papīra, ir manas izjūtas. Reizēm šķiet, ka tas ir tikai priekš manis, tikai man pašai saprotams. Jo katrs taču rakstīto vārdu saprot kaut kā savādāk. Sākumā es pierakstu it kā tikai tādus domu uzplaiksnījumus, kaut ko no lielā konteksta, kas top vēlāk, kas liek atcerēties to notikumu, kas mani mudināja izteikt savas domas.
– Kas pamudināja darbus parādīt arī plašākam lokam?
– Draugi iedrošināja, viņi man teica: "Nu beidz kautrēties, tev taču jāpublicējas!"
– Nav domāts pievērsties īsprozai, rakstīt stāstus ar sižetu?
– Nevaru noliegt, ir domāts. Taču mani vēl urda šaubas, jādomā, vai tas, ko uzrakstu, kas man pašai ir dziļi personīgs, ir tik vērtīgs, lai to rādītu citiem.
– Jūs rakstāt regulāri vai tikai tad, kad atnāk iedvesma?
– Es rakstu tādā kā dienasgrāmatas veidā. Rakstu tad, kad kaut kas iepriecina, arī tad, ja apbēdina, arī – ja ir vientuļi. Lai gan pilnīgi piekrītu domai, ka cilvēks nekad nevar būt viens, jo viņš ir kopā ar sevi.
– Tātad rakstīšana ir nepieciešamība. Kas jums ir autoritātes radošajā pasaulē?
– No dzejniekiem tas ir Māris Čaklais. Tad mani valdzina Imants Kalniņš un viņa mūzika. Jo tas ir kaut kas viens vesels, kur vārdi saplūst kopā ar melodiju, tas viss ir tik dvēseliski. Vēl man patīk Aigara Jirgena teksti dziesmām.
– Vai ir viegli apvienot praktisko, kas saistīts ar jūsu darbu, un lirisko?
– Tās ir divas atsevišķas pasaules. Darbs ir viens, kurā strādāt un pelnīt, lai dzīvotu, un rakstīšana – tas ir otrs, kurā var dzīvot un izteikties pēc sirds patika.