Kurzemes Vārds

13:29 Otrdiena, 29. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ūdeņi paliek ūdeņi
Andžils Remess

Nav grūti nosacīt, kas šonedēļ Liepājā bija notikums numur viens, un tā nebūt nav mūsu futbolistu debija Eiropas klubu prestižākajā turnīrā, bet gan tankkuģa uzbrukums Karostas tiltam. Vairākas dienas tas bija Latvijas plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā, un, ja notikušais nebūtu tik bēdīgs, varētu rosināt saglabāt tiltu pašreizējā izskatā – tūristu pievilināšanai.

Mēs turpināsim informēt gan par avārijas apstākļu izmeklēšanu un vainīgo noteikšanu, gan par tilta atjaunošanu. Šodien stāstām par cilvēku, uz kura pleciem gulstas atbildība par kuģu kustību Liepājas ostā. Taču atmiņā nāk arī citi gadījumi, kad tika apdraudēti ar ūdeņiem saistīti mūsu piekrastes objekti vai pati piekraste, un tas noticis visdažādākos veidos – gan dabas untumu, gan cilvēku rīcības dēļ.

Pirms vairākiem gadu desmitiem visā piekrastē gar Liepāju un tās apkārtni pludmales smiltīs veidoja aizsargvalni. Pēc tankkuģa avārijas Klaipēdā jūrā bija izplūdusi nafta, un radās bažas, ka straume to var atnest arī līdz mums. Paldies Dievam, līdz Liepājai nafta neatnāca. Tāpat arī laimīgi beidzās kuģa ietriekšanās Tramvajtiltā. Toties sešdesmito gadu beigās rudens vētras saceltie viļņi izārdīja tik ērtos ģērbtuvju paviljonus, kuri slējās pludmalē pie kāpām, un tos tā arī vairs neatjaunoja. Savukārt vēl senākā pagātnē virs jūras izveidojies virpuļviesulis sašķaidīja zvejnieku laivas, kas bija izvilktas krastā Pērkones ielas galā, tās izsvaidot kā skaidiņas.

Bija arī traģikomisks gadījums, kad 1964. gada agrā rudenī veselu nedēļu tika slēgta pieeja pludmalei, bet pēc tam visā garumā to apbēra ar zāģu skaidām, aplēja ar degvielu un aizdedzināja, un tas bija visai apokaliptisks skats, kad pāri parkam debesīs cēlās melnu dūmu siena. Izrādījās, kādā pievakarē viļņi sāka skalot jūras krastā kolorādo vaboles tādā daudzumā, ka smiltīs kukaiņi ņudzēt ņudzēja. Pirmajā brīdī uzskatīja, ka tā ir imperiālistu ļauna provokācija, ka vaboles saindētas un speciāli virzītas uz miermīlīgo padomju krastu, un attapās tikai tad, kad kukaiņi rāpoja arī imperiālistu pašu piekrastēs.

Es nedomāju šos gadījumus salīdzināt ar pašreizējo avāriju, bet tikai atgādināt, ka ūdeņi paliek ūdeņi un nekad nevar skaidri zināt, kādi draudi no tiem var nākt.