Kurzemes Vārds

10:06 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Muzejs kļuvis bagātāks

Anda Pūce

Remontdarbi, pēc kuriem apmeklētājiem būs pieejamas piecas jaunas telpas, ekspozīcija par represētajiem aizputniekiem, kuras iekārtošanā izmantoti arī veco Aizputes koka namu dēļi, un bagāts folkloras materiālu apkopojums no ekspedīcijas "Folklora pilsētā" ir tās bagātības, ar kurām visai drīz varēs lepoties Aizputes Novadpētniecības muzejs. "Dažbrīd smejos, ka jūtos kā jubilāre," atzīst muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Goda vieta sportam un kultūrai

Šobrīd muzejā pamanāma remontdarbu gaisotne, kas reizē ir mazliet traucējoša, jo jāpiecieš putekļi, un tomēr arī apmeklētāji un vadītāja neslēpj prieku par piecām jaunām telpām, kur tagad varēs izvietot ekspozīciju. Jolanta smejas, ka daudzi, kas ienākuši muzejā, izeju meklē tieši izremontētajā gaitenī! Viņa vēl norāda uz sienas krāsojuma un grīdas klājuma atšķirību starp vecajām un jaunajām telpām. Sākumā centusies atrast tādu pašu tepiķi un pieskaņot krāsas toni, bet tad sapratusi, ka šī robeža būs kā muzeja telpiskās izaugsmes lieciniece, ko vēlāk varēs parādīt arī muzeja apmeklētājiem. J.Berga jau domā par divām lielākajām ekspozīcijām, kas aizņems daļu no telpām. "Agrāk Aizputē bija četri kultūras nami, gandrīz katrai iestādei bija izvērsta sporta dzīve, tādēļ sports un kultūra ir tās nozares, ko tagad muzejā varēsim parādīt daudz plašāk, tik, cik tās pelnījušas," saka J.Berga. Viņa priecājas, ka ar partiju atbalstu izdevies piesaistīt naudu telpu remontam, arī Kultūrkapitāla fonds piešķīris līdzekļus signalizācijai, un tieši tagad kopumā 5,1 tūkstotis latu tiek likts lietā muzeja labiekārtošanai.

Piemiņa visiem represētajiem

J.Berga priecājas, ka atradusi labus līgumstrādniekus, jo tik nelieli remontdarbi lielākus uzņēmējus neinteresējot, bet uzticamus meistarus neesot nemaz viegli piesaistīt. Un, kamēr vienā no telpām vēl tiek stiprināts pie sienām rigipss un Jolanta smejas, ka šī būs dārgākā istaba muzejā, citā jau rosās māksliniece Ilze Spīre, lai iekārtotu jaunāko ekspozīciju par komunistiskā terora upuriem Aizputē.

Ekspozīciju iekārtos telpā, kur galdnieks Ģirts Brumsons uzbūvējis simbolisku māju un redzama automašīnas kravas kaste. J.Berga stāsta, ka nams ar logu tapis no dēļiem, ko uzņēmuma "Aizputes nami" strādnieki atgādājuši no vecākajiem, sabrukušajiem pilsētas namiem. Kāds no tiem patiesi var būt redzējis uz Sibīriju izvesto aizputnieku atvadas no mājām. "Šindeļa jumtu atvedu no Rudbāržiem, bet kokmateriālus automašīnas piekabei mums uzdāvināja uzņēmums "Tebra 3"," par labvēļiem, kas palīdzējuši veidot ekspozīciju, stāsta muzeja vadītāja. Šeit tiks izvietoti arī citi materiāli no muzeja fondiem un jauni dāvinājumi, kas stāsta par represēto aizputnieku traģēdijām. "Lai radītu patiesu traģiskos notikumus raksturojošu gaisotni, daudz palīdzēja aizputnieks Vitolds Snipke, kas dāvināja muzejam arī vairākus vērtīgus eksponātus," nosaka J.Berga.

Folklora divās grāmatās

Tikmēr vēl viena bagātība, kas lieliski papildinās muzeja krājumus, divu biezu grāmatu izskatā stāv uz Jolantas galda kabinetā. Tie ir materiāli, ko pērn ekspedīcijas "Folklora pilsētā" laikā savāca audzēkņi un pasniedzēji no vairākām Latvijas augstskolām. Te ir arī viss, ko par Aizputi Latviešu folkloras krātuvē atrada un speciāli muzeja vajadzībām izrakstīja Signe Pucena. "Tas, ko viņa paveikusi, ir nenovērtējams, jo šādi folkloras materiāli līdz šim Aizputes muzejā vēl nebija apkopoti, bet pašai man nepietiktu ne laika, ne resursu, lai pētītu un atlasītu materiālus. Tieši tāpēc sajutos kā īstu dāvanu saņēmusi, kad manās rokās iegūla ekspedīcijas laikā un krātuvē savāktie materiāli," J.Berga ir aizkustināta. Viņa vēl piebilst, ka 21.novembrī apritēs tieši 70 gadi, kopš atklāts Aizputes muzejs.

Viņa arī priecājas, ka ļoti sirsnīga izdevusies pirms dažām nedēļām sarīkotā tikšanās muzejā, kur ekspedīcijas dalībnieki tikās ar teicējiem, kurus Aizputē bija intervējuši pērn. Visi kopā noskatījušies arī ekspedīcijas laikā tapušo filmu. "Te bija arī pa kādam pikantākam momentam, piemēram, kādas teicējas stāsts par agrākajām jauniešu izklaidēm, kas parādīja arī savstarpējās attiecības un tā laika jauno ļaužu attieksmi pret lietām," stāsta J.Berga. Muzejam viena no sirmajām kundzēm – Ieva Galeja dāvinājusi arī simtgadīgu, spoguļrakstā austu segu un kādu izšuvumu. "Materiālus vēl rūpīgi neesmu izstudējusi, kaut gan man jau tagad liekas, ka daudz kas no atšifrētajām sarunām, kas parāda ne tikai vietvārdus, bet arī domāšanas veidu, ir ar nopietnu dokumentālu vērtību," atzīst muzeja vadītāja. Viņa arī piekrīt ekspedīcijas dalībnieku viedoklim, ka īpašas izpētes vērta ir Aizputes ebreju tēma – agrāk šeit dzīvojuši ļoti daudzi ebreji, bet tagad vairs neesot neviena.