Kurzemes Vārds

08:16 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Lauku diena kā zemnieku paskubinājuma pātadziņa

Pēteris Jaunzems

Vairāk nekā trīs desmiti mūsu rajona zemnieku saimniecību īpašnieki piedalījās Lauku dienā, ko rīkoja kooperatīvā sabiedrība "Durbes grauds". Viņi salīdzināja un novērtēja dažādās tehnoloģijās apsēto labības un rapša lauku attīstību, kā arī vēroja darbā mūsdienīgu lauksaimniecības tehniku, ko demonstrēja Aisterē ļoti vērienīgi strādājošais vācu uzņēmums SIA "Baltic Agrar", kura īpašnieks ir Timzēns Hauke, bet saimniecības pārvaldnieks - Aldis Priedīte.

Vieglāk ir tad, ja var sajust kolēģa plecu

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, Lauku diena tiek rīkota ne pirmo gadu un tā palīdz ne tikai piesaistīt sabiedrībai jaunus dalībniekus, bet arī rada pleca sajūtu tiem lauksaimniekiem, kas apņēmušies darboties un jau trīs gadus darbojas kopā. Šis cēliens laukos neesot viegls nevienam. Graudaudzētājiem zaudējumus radīja ne tikai skarbā ziema un kailsals, bet arī lielais sausums, kas īpaši nomācis vasarājus.

"Grūtības pārvarēt ir vieglāk, ja šajā pasaulē neesi viens. Arī šajā Lauku dienā man pieteicās vairāki cilvēki, kas vēlas sadarboties ar kooperatīvu," teica valdes priekšsēdētājs, pastāstot, ka kopā ar zemniekiem druvu apskatē piedalījusies arī Laima Klidziņa - agronome no Zemgales, kurai pašai Iecavas pusē pieder 700 hektāru liela zemnieku saimniecība. Zemgalniece ļoti atzinīgi vērtējusi lejaskurzemnieku veikumu, sakot, ka viņi var būt lepni, jo praktiski neatpaliek no kolēģiem, kas strādā Latvijas auglīgajos līdzenumos.

Ne vienmēr vajadzīga dziļā aršana

Jāpiebilst, ka sarīkojums bija izdevies arī tajā ziņā, ka deva Lauku dienas dalībniekiem vērtīgu pieredzi. Zemnieki varēja salīdzināt, kā attīstījušies sējumi, kam augsnes sagatavošanā izmantotas atšķirīgas tehnoloģijas. Ne vienmēr ir nepieciešams pielietot maiņvērsēju arklu, lai veiktu dziļo aršanu. Dažkārt, lai sasniegtu labus rezultātus, ir diezgan, ja lauka virsmu tikai nokultivē. Tādējādi ne tikai ietaupās degviela, bet iespējams arī ātrāk un labākajos termiņos apsēt. Tomēr, kā sprieda zemnieki, nevar jau arī pāriet tikai uz zemes irdināšanu. Vismaz pēc trīs gadiem vienreiz zeme arī jāuzar.

Savus rapša laukus, kur, neraugoties uz laika apstākļiem, tomēr gaidāms bagāts birums, kolēģiem izrādīja Durbes novada zemniece Inta Kalnīte, bet kolēģis Ainars Brikmanis varēja palepoties ar kviešiem, kuru vārpas ir ne tikai garas, bet arī pilnas ar briestošiem graudiem. Tas esot panākts, savlaicīgi pielietojot papildmēslojumu. Šogad "Valēnu" saimnieks spēris kārtējo solim uz priekšu, iegādājoties arī jaudīgu miglotāju.

Traktoriem vajadzīgs noslogojums

Tehnikas demonstrējumi notika piekalnītē Liepājas - Aizputes šosejas malā uz SIA "Ezermaļi" piederošās zemes. Turpat blakus saimniekojošais Āris Grāmatiņš šajā sakarībā teica, ka būtu tikai priecājies, ja šai izrādei būtu izraudzīti viņa saimniecības lauki, taču neesot paguvis laikus tos pieteikt. Kaut arī sevi par nabagu Grāmatiņu Āris neuzskatot, tomēr tik jaudīgas tehnikas iegādei, kāda atrodas SIA "Baltic Agrar" īpašumā, viņam naudas nepietiekot un arī bankas to nepiešķiršot. Tomēr zemnieks sprieda, ka traktori un citas ierīces ir jāsaskaņo ar apstrādājamajām zemes platībām. Kāda jēga iegādāties dārgu tehniku, ja nav iespējams nodrošināt tai pilnīgu noslogojumu?

Līdzīgās domās bija arī Bunkas pagasta sēklaudzētājs Viesturs Niedols, kurš pastāstīja, ka vācu lauksaimniecības uzņēmums izmantojot katru iespēju, lai īpašumā esošās zemes platības paplašinātu un šobrīd jau neatsakoties pat no 5 hektārus lieliem pleķīšiem, par kādiem savulaik negribējis ne dzirdēt. Šāda izvēršanās, kā varēja saprast, vietējiem zemniekiem nav īsti pa prātam, jo viņi baidās, ka var pazaudēt labi iekoptus un saimniekošanai nepieciešamus laukus, ko līdz šim nomājuši. Un bažām ir pamats, jo ar vienu otru mūsu zemnieku tā jau esot noticis. Un tomēr ir patīkami vērot, ka zeme neaizaug, bet ir apstrādāta un dāsni atalgo kopējus.

Nākotni noteiks ražotāji

Arī cilvēkiem tad laukos atrodas labi apmaksāts darbs un nav jādodas projām no savām ģimenēm un tuviniekiem uz Īriju vai citām valstīm, lai pārdotu svešiniekiem savas rokas un zināšanas. Tā zemnieku saimniecības "Baroni" īpašnieks Osvalds Rukmanis, kurš nelaiž garām nevienu iespēju iepazīties ar jaunāko lauksaimniecības tehniku, palepojās "Kurzemes Vārdam", ka viņa tuvākais kaimiņš Andris Pētersons brauc ar 450 zirgspēku jaudīgu traktoru, apstrādājot SIA "Baltic Agrar" laukus un, ja lietas tā turpināšoties, tad būšot iespējams kļūt neatkarīgiem no Durbes, izveidojot savu lauksaimnieciski spēcīgu Aisteres novadu. Tas protams ir joks, taču ne bez būtiska zemteksta. Zemnieks ir pārliecināts, ka nākotne pieder tiem apvidiem, kur pirmajā vietā būs ražošana, nevis tūristu ēdināšana vai citas maznozīmīgākas aktivitātes.

Ceļu uz Aisteri, lai paskatītos uz SIA "Baltic Agrar" lauksaimniecības tehnikas demonstrējumiem, no Priekules sestdienas rītā bija mērojis arī zemnieku saimniecības "Ruģi" īpašnieks Pēteris Indriekus. "Kurzemes Vārdam" viņš teica, ka pamazām nostiprinot arī savas saimniecības tehnisko bāzi, jo iegādājies ne tikai desmit korpusu arklu, ko rudenī gatavojoties likt lietā, bet arī sagādājis tam piemērotu vilcēju. "Viss iet uz priekšu, nevar atpalikt," teica priekulnieks, piebilstot, ka platāka darba josla ļauj ietaupīt degvielu un paātrina lauku darbu norises tempus, kas ļoti no svara gan pavasaros, gan rudeņos, kad laika aizvien ir par maz.