Kurzemes Vārds

13:14 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Zālāju sēklas kulšana prasa aptieķnieka precizitāti

Pēteris Jaunzems

Ilggadīgo zālāju sēklas ievākšana pilnā sparā patlaban norit arī Bunkas pagastā, kur ar to nodarbojas zemnieku saimniecības "Saules" īpašnieks un konkursa "Sējējs" laureāts Viesturs Niedols. Viņš nokūlis jau sarkano auzeni, kurai saimniecībā audzē vairākas šķirnes, un patlaban notiekot to ražas kaltēšana un fasēšana.

Stiebrzāles lieliski padevušās

"Nav jau ko gaidīt. Laiks ir labs, tādēļ to, kas ir nogatavojies, jāvāc tik nost. Ar skubu jāvāc," uzsvēra lauksaimnieks un pastāstīja, ka šogad pirmo gadu audzējis Skrīveru selekcijas stacijā izveidotu šķirni "Silva". Birums no tās esot iepriecinošs. Arī mitruma procents zems – tikai 14. Tādu guvumu tikai nedaudz jāapžāvē un ir sasniegta kondīcija. Šovasar vispār pienācis tas ārkārtīgi retais gads, kad visas stiebrzāles ir lieliski padevušās. Pat timotiņš. Ne kailsals ziemā, ne sausums tās nav spējis iespaidot.

Vienīgi par āboliņu vēl neko nevarot pateikt, jo tam uzmeties smecernieks. Tāpēc, ka laikā neizdevies augus apmiglot. Ar tripsi pavasarī viņš galā ticis, bet, redz, smecernieks izrādījies viltīgāks. Tā notiekot. Nevar taču gribēt, lai viss notiek vienlīdz veiksmīgi. Rau, tāpat lucerna, ko "Saulēs" audzējot tikai pirmo gadu, neesot nekāda dižā.

Sadarbojas ar zinātniekiem

Taču nākamais gads gan, kā prognozēja Viesturs Niedols, zālāju sēklu audzētājiem būšot ļoti smags un nabadzīgs. Tāpēc, ka ieilgušā šīs vasaras sausuma dēļ iesētie augi nav attīstījušies. Tik vien tiem pieticis spēka, kā uzdīgt, bet pēc tam palikuši uz vietas. Kaut gan zeme pienācīgi samēslota, tās labumus asni nav spējuši izmantot, jo mikluma bijis par maz. Neesot nekāds brīnums – Bunkas pagastā kopš pavasara praktiski nav lijis. Visi tumšākie mākoņi pagājuši pa vienu vai otru pusi tam garām.

Bet nākamnedēļ Skrīveru augu selekcijas stacijas zinātnieki, kas saposušies mātes augu vākšanas ekspedīcijā uz Lejaskurzemi, solījušies ierasties arī "Saulēs", lai paskatītos, kādus rezultātus "Silva" zemkopim devusi. Tas, ko viņi sacīs, vienlīdz stipri interesējot arī Viesturu Niedolu. Ja kolēģis un Dunalkas zemnieku saimniecības "Krastmaļi" īpašnieks Jurijs Flaksis savā darbā cenšoties konsultēties ar sēklu audzētājiem Dānijā, tad buncenieks esot izvēlējies nedaudz citu ceļu – viņš sadarbojoties ar selekcionāriem visās trijās Latvijas augu selekcijas stacijās. Bez Skrīveriem arī Priekuļos un Stendē.

Pērk tehniku, bet bažas vieš zeme

"Saprotiet, ka citādāk strādāt nav iespējams. Zālāju sēklaudzēšana ir ļoti smalka padarīšana. Tur precizitāte vajadzīga gluži kā aptiekā. Par graudiem to nevar sacīt. Tos vairāk vai mazāk tagad ir iemācījušies audzēt visi puslīdz nopietni strādājošie zemnieki. Bet ar zālājiem tā nav, tie nezinīšus mēdz pievilt. Turklāt visi noslēpumi jau nekad netiek atklāti. Firma paliek firma," sacīja Viesturs Niedols.

Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa "Sējējs" laureāts uz vietas neesot stāvējis nekad. Lai cik veiksmīga vai neveiksmīga ir lauksaimnieciskā sezona, viņš tomēr cenšoties atlicināt līdzekļus, lai iegādātos kaut ko no jaunās tehnikas. Pērn nopircis traktoru, šogad jaunu miglotāju. "Tie vecie dzelži vairs nekam neder, tie taču ir novecojuši ne tikai morāli, bet arī fiziski," teica buncenieks un atzinās, ka, strādājot lauksaimniecībā, šobrīd viņu visvairāk satraucot tas, ka zemes īpašnieki pārdod savu zemi ārvalstniekiem. Turklāt viņi atdodot to par smieklīgi zemu cenu. "Ražas lielums ir mainīgs jēdziens. Šogad tās nav, būs nākamgad. Bet pārdoto zemi neviens vairs atpakaļ neatdos. "Mīļie cilvēki! Padomājiet taču, ko jūs darāt. Bērni un mazbērni jūs nesapratīs! Nav taču šaubu, ka zemei ir un būs vērtība. Tie nav nekādi muļķi, kas brauc šurp un to pērk," viņš teica.