Kurzemes Vārds

23:44 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novadā

Piedāvā laimēt "Zelta tonnu"
Viktors Ulberts

Labības kulšana ir sākusies, un pirmo reizi tiek izsludināts konkurss par Latvijas labāko rudzu audzētāju, no kura vienu tonnu graudu iepirks par 100 tonnu cenu. Konkursu "Zelta tonna" rīko Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.

"Latvijas laukiem šis laiks ir izaicinājuma laiks. Kaut arī, pastāvot sociālai nedrošībai un atsvešinātībai, daudzi izvēlas doties darba meklējumos ārpus Latvija, taču ir ļaudis, kuru darbs zemkopībā rada piemēru, ka Latvijas lauki ir potenciāls cilvēkiem ar darba mīlestību un uzņēmību," teikts konkursa rīkotāju izplatītajā paziņojumā.

Konkursam var pieteikties līdz 2006.gada 8.septembrim. Piedalīties var ikviens rudzu graudu preču produkcijas ražotājs, kas audzē rudzus Latvijā un līdz 8.septembrim veiks rudzu kvalitātes pārbaudi. Konkursā nepiedalās zinātniski pētnieciskās institūcijas un rudzu audzētāji, kuru šā gada rudzu raža ir mazāka nekā 10 tonnas.

Pieteikšanās nav sarežģīta. Ja nododat rudzus kādam no Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas graudu kooperatīviem, jāapliecina, ka vēlaties piedalīties konkursā. Kvalitātes dati tiks apkopoti un iesniegti Zemnieku saeimai. Ja nododat rudzus citā ceļā, lūdzam atsūtīt šā gada pavadzīmes (kur norādīts kopējais rudzu nodotais apjoms) un visu paraugu kvalitātes datu kopijas Zemnieku saeimai. Papildu informāciju iespējams saņemt interneta mājaslapā www.zemniekusaeima.lv

Atrod jaunu vietu biznesā
Viktors Ulberts

50 Liepājas rajona zemnieku un piemājas saimniecības – tik plašs ir individuālā komersanta uzņēmuma "I. Balodes birojs" klientu loks, neraugoties uz to, ka uzņēmums dibināts tikai pagājušajā gadā. Bijusī vērgalniece un Lauksaimniecības konsultāciju biroja ekonomiste Ingūna Balode ir atradusi jaunu vietu biznesā un piedāvā lauksaimniekiem grāmatvedības pakalpojumus, kā arī projektu izstrādi Eiropas Savienības naudas saņemšanai.

"Savu uzņēmumu nodibināju tikai pagājušā gada aprīlī. Līdz tam es uzkrāju pieredzi dažādās vietās," stāsta I.Balode. 2001.gadā viņa Lauksaimniecības konsultāciju birojā sāka strādāt par ekonomikas speciālisti. Pēc trīs gadu darba viņa kopā ar citiem domubiedriem izveidoja uzņēmumu "Projektu palīgs". "No konsultāciju biroja es aizgāju tikai atalgojuma dēļ. Ja maksātu vairāk, es diez vai būtu aizgājusi prom, jo tā man bija ļoti laba skola. Ne mirkli nenožēloju, ka tur sāku strādāt," uzsver I.Balode.

Ilgstoša uzņēmējdarbība ar firmu "Projektu palīgs" gan neiznāca, un šobrīd tas jau ir mainījis darbības profilu. I.Balode kādu brīdi neoficiāli konsultējusi lauksaimniekus, kuri paši pie viņas vērsušies pēc padoma. "Tad atkal situāciju sāku pārdomāt. Lauku ļaudis ir ļoti aizņemti, un viņiem nav laika rakņāties pa burtu un ciparu kalniem. Redzēju, ka pieprasījums ir, tāpēc nolēmu dibināt savu uzņēmumu."

I.Balode sāka strādāt ar 10 klientiem, un nu jau klientu loks ir pieckāršojies, tāpēc arī pieņemtas darbā vēl divas profesionālas grāmatvedes – Vilma Kraule un Irina Zvirbule. "I.Balodes biroja" klientu vidū ir tādas pazīstamas saimniecības kā akciju sabiedrībai "Saldus labība" piederošā ferma "Nīcas rukši", Ulda Iņņa zemnieku saimniecība "Pauguri" Priekules pagastā, Ludviga Jerumaņa "Birztalas" Vecpils pagastā, Zentas Fremas "Sieciņi" Nīcas pagastā u.c.

"Pieprasījums rada piedāvājumu. Zemniekiem pašiem pietiek ko darīt, atsevišķas grāmatvedes algošana izmaksā dārgi, tāpēc viņiem ir ērtāk noslēgt līgumu ar uzņēmumu, kas to visu paveic. Viņi tikai atnes savus dokumentus – čekus, ieņēmumu – izdevumu žurnālus – un zina, ka tas tiks sakārtots un iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā," norāda I.Balode. Tieši tāpat ir ar projektu sagatavošanu Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta programmām. I.Balode apgalvo, ka līdz šim neviens viņas birojā izstrādātais lauksaimniecības attīstības projekts neesot noraidīts.

Savdabīgi, ka "I.Balodes birojam" gandrīz neesot konkurences. Viņa smejot stāsta, ka nopietnākais konkurents esot viņas bijusī darba vieta – Lauksaimniecības konsultāciju birojs, kuram palīdzības sniegšanas funkcijas ir deleģējusi valsts. Bet privātās struktūras šajā ziņā neesot aktīvas. "Grāmatvežu Liepājā, protams, ir daudz. Taču lielākā daļa no viņiem ir specializējusies uz tirdzniecības uzņēmumiem. Par to pārliecinājos, kad meklēju darbinieces. Līdz ko pateicu, ka darbības joma ir specifiska, kas saistīta ar lauksaimniecības produktu ražošanu, daudzi atteicās," atceras I.Balode. Savukārt attiecībā uz pašiem lauksaimniekiem viņa novērojusi, ka kūtrumu viņiem pārmest nevar. "Kas vēlās kaut ko iegūt, tas meklē, kā to dabūt. Un lielākā daļa no viņiem arī sasniedz pozitīvu rezultātu. Bez tam, ja pirms dažiem gadiem cilvēki baidījās un neticēja Eiropas naudai, tad tagad jau viņi paši kāri tver informāciju par potenciālajām investīcijām un cenšas tās iegūt," piebilda I.Balode.

Tebras tecējums uzņem mazos taimiņus
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ Tebras upē ielaida pusotra tūkstoša taimiņu mazuļu. Sakas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar zivju audzētavu "Pelči" par 1500 šādu zivju mazuļu iegādi. Kā "Kurzemes Vārdam" teica Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, šai akcijai nosacīti varētu dot nosaukumu "No dabas – dabai", jo zivju krājumu bagātināšanu īsteno par līdzekļiem, ko pašvaldībai ienes dabas resursu izmantošana. Turpmāk tā tikšot darīts katru vasaru, jo deputāti uzskatot, ka no dabas nevar tikai ņemt. Saimniekiem, kas domājot par rītdienu, tai kaut kas jādod arī pretī.

Mazuļu brīvlaišana piesaista skatītājus

Rīta rasa vēl mirdzēja zālē, kad Tebras krastā Sakas novada pašvaldības darbinieks Aivars Alnis satikās ar zivju audzētavas "Pelči" galveno zivkopi Valdi Plaudi un viņa kolēģi. Lai parādītu, kur upē ir piemērotākās vietas zivju mazuļu ielaišanai, novadā bija ieradies arī Liepājas iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš. Pēc īsas domu apmaiņas, viņi nolēma, ka šoreiz to darīs Plieču braslā pie Akmeņkalnu mājām. Sakas novads tur atrodas tikai Tebras labajā krastā, bet kreisais iekļaujas Lažas pagastā.

Pavērot, kā notiek taimiņu brīvlaišana, pulciņā bija iznākuši arī nomaļās lauku sētas iemītnieki ar saimnieku Tālivaldi Šteinbergu priekšgalā, kas pastāstīja, ka ar lauksaimniecību vairs nenodarbojoties, bet strādājot meža darbos un, ja atliekot kāds brīvāks brīdis, pamakšķerējot arī zivis. Šobrīd tās gan lāgā neķeroties, jo ūdens līmenis upē kļuvis ļoti zems. Ģirts Liepiņš gan zināja sacīt, ka šajā Tebras līkumā pie laipu tiltiņa vairākkārt manīti arī maluzvejnieki, taču vietējie iedzīvotāji par tādiem neko nebija dzirdējuši.

Par dzimto vietu kļūst Plieču brasls

Tā vai citādāk, bet mazie taimiņi par savu dzimto vietu varēs uzskatīt tieši Plieču braslu. Valdis Plaudis vispirms deva iespēju ar ūdeni pildītajos polietilēna maisos atvestajiem zivju mazuļiem aklimatizēties, bet tad, kad tas bija noticis un ūdens temperatūra upē un maisos kļuva līdzīga, viņš tos atvēra un ļāva taimiņiem uzsākt patstāvīgu dzīves ceļu. Šķita, ka pēc brīvlaišanas mazās zivtiņas tūlīt sev līdzi aizraus straume, taču tā vis nenotika, jo tikai divus gramus smagie taimiņi izrādīja lielu izveicību un sparīgi pretojās ūdens plūsmai.

"Pelču" galvenais zivkopis teica, ka tagad lašu radinieki pamazām dosies pa upi uz leju un pavasarī, kad sāksies pali, sasniegšot jūru. Tur atkarībā no laika apstākļiem tie pavadīšot no 3 līdz 5 gadiem, bet pēc tam atgriezīšoties vietā, kur šodien izlaisti, lai nārstotu. "Neviens nevar pateikt, kā zivis atrod atpakaļceļu, kādi instinkti viņus vada," teica Ģirts Liepiņš un pastāstīja, ka atšķirībā no lašiem, kas ir Atlantijas okeāna iemītnieki, taimiņi apdzīvojot Baltijas jūras piekrastes ūdeņus. Tiem nav nepieciešami tādi plašumi un dziļumi, lai nārstotu. Tādēļ šīs zivis pa upi uznākot krietni augstāk.

Stafete ir pārņemta

Zivju krājumu sargs pauda gandarījumu, ka pēc daudzu gadu pārtraukuma Tebrā atkal ielaisti taimiņu mazuļi. Kādreiz ar zivju krājumu bagātināšanu nodarbojās zvejnieku saimniecība "Kursa", taču kur tas laiks, kopš tā vairs nenotiek. Tagad stafeti pārņēmusi novada pašvaldība, kas sadarbojas ar zivju audzētavu "Pelči". Protams, Sakas novadam šim mērķim ir nepieciešams finansējums. Viens taimiņu mazulis maksā 12 santīmus.

Savukārt Valdis Plaudis palepojās, ka šis gads zivju audzētājiem iegadījies reti veiksmīgs, jo mazuļi strauji auguši un pieņēmušies svarā. Vissarežģītākais esot bijis to inkubācijas periods, kas ilgstot no rudens līdz pavasarim, gandrīz pusgadu. Pēc tam viss jau risinoties straujāk. Tāpēc jau vasaras vidū taimiņu mazuļi izlaisti vairākās vietās Ventā, kā arī tās pietekupītēs Šervelē, Kojā un citās. Visas nārsta vietas jau avīzē nemaz nedrīkst atklāt, jo tad par tām uzzinās taimiņu lomu tīkotāji.

Galvenais zivkopis uzaicināja "Kurzemes Vārdu" paciemoties "Pelčos", un mēs šo ielūgumu pieņēmām. Tagad vairs mūsu valsts zivju audzētavām nedraud prihvatizācija, jo valsts uzņēmusies rūpes par šīm saimniecībām. "Ja tās nonāktu privātās rokās, zivju audzēšana apsīktu, jo tas ir ļoti darbietilpīgs un dārgs process," sacīja Valdis Plaudis un piebilda, ka visas Latvijas zivaudzētavas galvenokārt izvietotas gar Daugavu, tāpēc "Pelči" esot Kurzemē vienīgā. Tomēr darbības apjomu ziņā to varot uzskatīt par vienu no vērienīgākajām.

Raibi, gluži kā pupas ziedi
Pēteris Jaunzems

Akciju sabiedrības "Saldus labība" uzņēmumā SIA "Nīcas rukši" patlaban sekmīgi tiek ieviesta Pjetrenes melnraibo cūku šķirne. Pērnā gada nogalē no Vācijas uz mūsu rajonu atveda deviņas šīs neparastās šķirnes cūku mātes, kas tagad devušas jau otro metienu. Ja viss noritēs, kā iecerēts, vistuvākajā laikā zemnieku saimniecības varēs iegādāties no nīceniekiem raibus kā pupas ziedus Pjetrenes un Landrases šķirņu krustojuma kuiļus, kas spēj sekmēt augstražīga ganāmpulka iegūšanu un kvalitatīvu produkciju.

Konsultācijas nenāk par ļaunu

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja uzņēmuma "Nīcas rukši" vadītāja Dzintra Lejniece, melnraibās cūkas nav iegādātas un transportētas tālu ceļu uz Latviju eksotikas dēļ, bet gan tāpēc, lai nodarbotos ar tādu cūku šķirņu krustošanu, kas dotu augstražīgus un ātraudzīgus pēcnācējus, kā arī nodrošinātu patērētājiem liesu un kvalitatīvu gaļu. Rietumeiropas valstīs, tanī skaitā Vāczemē, melnraibās cūciņas esot visai izplatītas. Tomēr speciāliste uzskata, ka to ieviešana nav vienkārša lieta. "Katras šķirnes cūkām ir jāievēro specifiski turēšanas un ēdināšanas paņēmieni," uzsvēra speciāliste. Ja to nedara, var piedzīvot rūgtu neveiksmi. Tā jau gadījies ar Lietuvas un Igaunijas cūkaudzētājiem, kas melnraibo cūku šķirni mēģinājuši ieviest pirms mums.

Lai Vācijas cūku audzēšanas saimniecībās varētu izraudzīties piemērotu šķirnes materiālu, Dzintrai Lejniecei un Latvijas Cūku ciltsdarba centra direktoram Dzintaram Veidem palīdzību sniedzis firmas "Nord ring" pārstāvis un mājlopu selekcijas speciālists Lāgs Lange. Par to dzirdot, nāk prātā nupat laikrakstos izskanējušais gadījums, kad Kairas zooloģiskā dārza darbiniekiem Ēģiptē kāds veikls darbonis svītraino zebru vietā bija iesmērējis izkrāsotus ēzeļus. Jāteic, ka mūsu šķirnes cūku audzētājiem tādu pārpratumu piedzīvot nenāksies, jo viņu partneris ir godavīrs un arī šobrīd turpina sekot tam, kā viņa ieteiktie mājdzīvnieki ir iejutušies jaunajos apstākļos un kā tie tiek aprūpēti. Jau šonedēļ Lāgs Lange nolēmis apraudzīt gan "Nīcas rukšu" novietnēs mītošās melnraibās cūku mātes, gan Latvijas Cūku ciltslietu centru, kur atrodas Pjetrenes šķirnes kuiļi. "Šīs konsultācijas mums ir nepieciešamas, jo tās ļauj noskaidrot, ko esam darījuši pareizi un kur ir pieļautas kļūdas," sacīja Dzintra Lejniece.

Efektīvāks ir šķirņu krustojums

Kopš SIA "Nīcas rukši" novietnēs iemājojušas raibās cūkas, uzņēmuma vadītāja pārliecinājusies, ka bez izcili liesas gaļas, Pjetrenes šķirnei piemīt arī vairākas būtiskas nepilnības. Viena no tām ir ļoti mazie metieni. Ja Landrases šķirnes cūku mātei vienā reizē piedzimst 14 un pat vairāk sivēntiņu, tad melnraibajām cūkām pēcnācēju ir uz pusi mazāk. Tas esot vērā ņemams faktors. Bez tam Dzintra Lejniece nākusi pie secinājuma, ka Landrases un Pjetrenes šķirņu krustojums, salīdzinot ar tīršķirni, dodot ātraudzīgākus sivēnus.

"Nīcas rukšu" saimniece pauda gandarījumu, ka arī Cūku ciltslietu centrs iegādājies Pjetrenes šķirnes kuiļus, jo tādējādi uzņēmumam ar mākslīgās apsēklošanas speciālistiem veidojoties lietišķa sadarbība un arī izdevumu slogs tiekot sadalīts uz pusēm. Zemnieku saimniecībām, jo īpaši tām, kuru ražošanas apjomi ir nelieli, Dzintra Lejniece ieteica iegādāties Pjetrenes un Landrases šķirņu krustojuma terminālos kuiļus. Tas varētu kalpot par pamatu ražotās cūkgaļas kvalitātes uzlabošanai. Pašreiz Rīgas tirgiem un restorāniem pārbaudei nodoti melnraibo cūku gaļas paraugi. Gaļa esot cauraugusi un izskatoties lieliska, taču nepieciešams noskaidrot, kādas ir tās garšas īpašības un kādas – patērētāju atsauksmes.

Eiropas naudu garām nelaiž

Dzintra Lejniece pastāstīja, ka tiekot strādāts ne tikai pie cūku šķirnības uzlabošanas lietām. Tāpat uzņēmuma pilnīgošanai aizvadītajos gados izdevies saņemt ievērojamu Eiropas Savienības finansējumu. Trīs projekti, ko viņa izstrādājusi, esot izpelnījušies SAPARD programmas atbalstu. Par šo naudu izdevies perfekti sakārtot sivēnmāšu atnešanās un apsēklošanas vietas, kā arī atbilstoši mūsdienu prasībām uzbūvēt grūsno cūku novietni un ierīkot ventilācijas sistēmas.

Pēc tam jau, piesaistot struktūrfondu līdzekļus, paplašinātas cūku turēšanas telpas un labiekārtota dzīvnieku ēdināšana. Bet tagad, liekot lietā naudu, kas atvēlēta Eiropas standartu sasniegšanai, "Nīcas rukšos" stājušies pie mēslu krātuves sakārtošanas projekta īstenošanas. "Ja nepievils un ieceres attaisnos melnraibās cūciņas, meklēsim iespējas sakārtot vēl vienu dzīvnieku novietni," teica Dzintra Lejniece, kurai ieceru nekad nav trūcis.