Kurzemes Vārds

00:19 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Teātris kā Bermudu trijstūris?

Kad pagājušās piektdienas vakarā braucu uz Rīgu, ar baudu no A līdz Z klausījos radio "SWH" optimistiskas strādātgribas piesātināto interviju ar jauno un naski darbīgo Valmieras teātra direktori, patiesi priecājos par vidzemniekiem, jo atceros pirms vairākiem gadiem kādu neformālu parunāšanos ar šā teātra aktieriem viņu mājvietā Valmieras rokfestivāla laikā, kad viņi sprieda, vai Vidzemes skaistums un mierīgums spēs viņus noturēt teātrī, jo tur tā kā ožot pēc provinciālisma un naftalīna. Priecājos, ka valmieriešiem grūtie laiki palikuši aiz muguras, un uzreiz iedomājos arī par mūsu teātri, kas pēdējos gados pēries vēl izmisīgāk nekā pliks pa nātrēm, bet atcerējos teātra dižgara Oļģerta Krodera nupat "Kultūras Dienā" prognozēto, ka mūspusē viss iešot uz labu un savā garajā mūžā teātrim izdevies pārvarēt daudzas krīzes. Tobrīd vēl nezināju, ka korifeja uzteiktā direktore jau nolikusi uz savu darba devēju galda atlūgumu.

Mēs varam, protams, spriest un svērt, vai iemesli, kurus Auziņa solījusi minēt tuvākajā laikā, ir gana pamatoti. Tāpat mēs varam diskutēt, vai amatpersona, kura pamet kuģi teātra 100 gadu jubilejas sezonas un rīkojamās "Spēlmaņu nakts" priekšvakarā dēvējama par godprātīgu un profesionālu, taču tas nemainīs lietas būtību. Un šī būtība vēsta, ka pēdējo gadu laikā Liepājas teātris ir kļuvis par Bermudu trijstūri, kur vairāk vai mazāk mistiski pazūd ikviens, kurš riskējis uzņemties teātra administratīvo vadību, kamēr aktieri, to redzēdami, pie pirmās izdevības mūk kā žurkas no grimstoša kuģa, ļaujot palikušajiem kļūt par mākslas zombijiem, kas vienlīdz izmisīgi plosa savu talantu dažādos žanros no komēdijām līdz traģēdijām, bet skatītāji lielākoties grūtsirdīgi nopūšas par šīm ciešanām.

Bet varbūt mistikas nemaz nav. Varbūt notiekošais tomēr ir likumsakarība, par kuru brīdināja daudzi, arī "Kurzemes Vārds", jau pirms vairākiem gadiem norādot, ka teātrī tiek gan pucēta fasāde, kas, protams, labi, bet vienlaikus tiek apzināti administratīvām metodēm apšņāpts radošais gars un nivelētas tradīcijas. Toreiz pašvaldībai likās, ka tā pārāk zinoša, lai ieklausītos šādās, iespējams, blēņās. Šobrīd tai pašai teātri uzturošai pašvaldībai nav pārāk daudz iespēju – tai jāatrod cilvēks, kas spētu vadības krīzi vismaz apstādināt, jo pretējā gadījumā par kultūras templi sauktajam teātrim draud skumja nākotne.