Kurzemes Vārds

16:53 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu privatizācija tuvojas beigām

Kirils Bobrovs

Pie Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Tehniskās daļas durvīm izveidojusies rinda. Ne īpaši liela – ap desmit cilvēku. Ir redzams, ka aktivizējušies tie iedzīvotāji, kuri vēl nav pārņēmuši īpašumā savus dzīvokļus. Un tomēr viss liecina, ka process tuvojas nobeigumam. Tieši tas arī bija par iemeslu kārtējai (varbūt pēdējai?) intervijai ar šās daļas vadītāju Viljamu Opšteinu.

Izskatās, ka šoreiz termiņu vairs nepagarinās un dzīvokļu privatizācija tik tiešām tuvojas beigām?
– Jā, mēs ar to nodarbojamies kopš 1996.gada septembra – 10 gadu. Pa šo laiku likums par dzīvojamo māju privatizāciju mainījies un papildinājies 14 reizes. Arī termiņi tika pagarināti. Tagad vairs nekas neliecina par to, ka rastos pamatojumi jaunam termiņa pagarinājumam pēc šā mēneša beigām. Tādēļ visiem gribu konkrēti pasacīt: lūdzu, kārtojiet nepieciešamos dokumentus! Dzīvokļu privatizācija par sertifikātiem beigsies 31.augustā. Kaut gan pašu sertifikātu derīguma termiņš nav ierobežots. Taču tie, kas gribēs pārņemt savu dzīvokli īpašumā pēc minētā datuma, to varēs izdarīt tikai par naudu. Būs nepieciešams šāda dzīvokļa novērtējums, bet visu procesu jaunā variantā es pat vēl konkrēti nestādos priekšā.
Taču arī pašreizējās iespējas it kā ir paplašinājušās…
– Jā, pirmkārt, dzīvokļa privatizācijai var ņemt kredītu, otrkārt, ir iespējams pārņemt to uz nomaksu, sedzot 30 procentu dzīvokļa vērtības, tad atlikušo kredīta summu sertifikātos sadala uz pieciem gadiem. Bez tam tagad var privatizēt atsevišķi komunālo dzīvokļu daļas bez kaimiņu piekrišanas. Taču tādu dzīvokļu Liepājā nav daudz.
Kādus rezultātus esam sasnieguši 10 gados?
– Tā kā privatizācijas process vēl turpinās, rezultāti pastāvīgi mainās. Kopumā ņemot, neprivatizēti palikuši 18 procenti dzīvokļu. Šis skaitlis attiecas uz mājām, kuras ar Pilsētas domes lēmumu nodotas privatizācijai. Sliktāka situācija ir Tosmarē un Karostā – tur pārņemts mazāk par 50 procentiem. Starp lielākajām pilsētām valstī mēs atrodamies pēdējā vietā.
Bet kādreiz taču Liepāja bija pirmā! Ar ko tas izskaidrojams?
– Lieta tāda, ka pie mums dzīvokļu privatizācija ritēja vienlaikus ar māju sakārtošanu un attiecīgās dokumentācijas noformēšanu reģistrācijai zemesgrāmatā, inventarizāciju veikšanu un veselas virknes tiesisko aspektu skaidrošanu. Jāņem vērā tā dzīvojamā fonda īpatnības, kuru atstājis padomju militārais resors, kā arī jārēķinās ar tādu rajonu specifiku kā Tosmare un Karosta. Daži šķēršļi radušies arī saistībā ar izveidoto SEZ. Tās atļauju nepieciešamība dzīvokļu privatizācijai bija par iemeslu tam, ka 10 gadu garais termiņš nebija nodrošināts visiem liepājniekiem. Savu iespaidu atstāja arī jau pierastā iedzīvotāju pasivitāte. Daži, neizvērtējot situāciju, bija pārdevuši savus sertifikātus, bet pēc tam tie kļuva dārgāki. Tiesa, pēdējos divos mēnešos situācija atkal ir mainījusies. Radušies jauni bremzējošie faktori, kaut gan tiem ir tīri individuāls raksturs. Piemēram, ir problēmas ar cilvēkiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm. Mums vajadzīgi dokumenti ar viņu parakstiem. Tādēļ šiem cilvēkiem attiecīgie dokumenti jāsagatavo pie turienes notāriem. Bez tam ir izveidojusies prakse, ka šiem dokumentiem obligāti jāiziet cauri Ārlietu ministrijai. Un dažs strādā tālumā no mājām uz ārvalstu flotes kuģiem. Un vēl mums gadījās pavisam paradoksāla lieta, kad gluži vienkārši pazuda cilvēks, kuru sākumā it kā esot aizturējusi policija un pēc tam atlaidusi, bet cilvēks ir pazudis. Dokuments par to, ka šajā sakarībā ierosināta krimināllieta, dzīvokļa privatizācijas procesā neko nespēj mainīt. Mēs nedrīkstam, izrādot līdzjūtību, ignorēt likuma prasības.
Protams, var jau apgalvot, ka šādu sarežģītu gadījumu risināšanai 10 gadi ir pietiekoši ilgs laiks. Bet ja nu tomēr kāds savu dzīvokli neprivatizēs…
– Tad viņš joprojām paliks pašvaldības fonda mājokļa īrnieks. Pamatojoties uz noslēgto līgumu. Viņam nekas nedraud. Diemžēl izplatās visdažādākās baumas. Sak, uzradīsies kāds onkulis, pat no citas pilsētas, privatizēs konkrēto dzīvokli un tā iemītniekus izliks uz ielas. Kā gan var kaut ko tādu iedomāties! Starp citu, arī savus dzīvokļus neprivatizējušos vienpatņus pieņem dzīvokļu īpašnieku biedrībās.
Nezināšana, neinformētība ir iemesls dažādām domstarpībām. Acīmredzot arī mākleri šajā ziņā lej eļļu ugunī?
– Kā nu bez tā. Nesen tika izplatīts paziņojums par Satversmes tiesas lēmumu privatizācijas lietā. Taču šis lēmums neatceļ nepieciešamību ar SEZ saskaņot privatizāciju konkrētās adresēs un attiecīgā pašvaldības lēmuma pieņemšanu. Tomēr kāds ir mācējis iedzīvotājiem iegalvot, ka viņiem ir jāpieprasa, jāraksta sūdzības. Sak, bombardējiet domi. Pēc šādu iesniegumu teksta viegli noteikt, ka tos ir gatavojis viens un tas pats cilvēks, droši vien kāds no pašmāju juristiem. Tādas pavairotās vēstules dome pāradresē mums, lai mēs katram sagatavotu atbildi. Cik daudz papīru cirkulē un cik daudz laika tie prasa! Atbildes jāraksta četros eksemplāros. Bez tam, likumu nostādnes es skaidroju arī pašiem apmeklētājiem. Pēc tam viņi it kā visu saprot. Lūk, ko nozīmē informācijas trūkums.
Un tomēr, kāds baidās nokavēt…
– Daudzi gadījumi saistīti ar tiesvedību. Taču iesniegumu autori par to ir brīdināti. Un problēma saistīta nevis ar dzīvokli, nevis ar konkrētu cilvēku, bet gan ar māju, kurā, piemēram, nav sadalītas visas kopīpašuma daļas. Taču tādu māju ir pavisam maz. Nākošais faktors: mājas SEZ teritorijā, kuras vēl nav nodotas privatizācijai. Uz tām neattiecas noteiktais termiņš – 31.augusts. Pēc šo māju nodošanas privatizācijai, un nav svarīgi, tas noticis vakar vai notiks rīt, visu dokumentu kārtošanai vienalga paredzēti seši mēneši. Taču domei pēdējais šāds lēmums jāpieņem līdz nākošā gada 31.decembrim. Starp citu, pēc šā gada 28.februāra vēl nav bijis neviena šāda lēmuma. Tos aizkavē investīciju plāni, detālplānojumi, pat priekšlikumi par dažu šādu māju nojaukšanu.
Nebūtu bijis SEZ, nebūtu arī problēmu?
– Tik tiešām nebūtu. Taču esmu pārliecināts, ka mēs sekmīgi pabeigsim privatizāciju. Piebildīšu, ka mūsu Tehniskajā daļā kādreiz ar papīriem strādāja 12 cilvēku, bet tagad ar to tiek galā 5 darbinieki, ieskaitot mani. Taču augusts, kā man šķiet, būs ļoti saspringts.