Kurzemes Vārds

04:12 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā Kazdangā un Valtaiķos avenes ar inovācijām grasās sakrustot

Pēteris Jaunzems

Kaut arī divos dažādos rajonos, taču kaimiņpagastos – Kazdangā un Valtaiķos – darbojas lauksaimnieki Gundars Sisenis un Imants Lepsis. Pirmais no viņiem ir tālu izdaudzinātā piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs, bet otrs – kooperatīvās sabiedrības "Kurzemes dārzu ogas" vadītājs, aveņu, upeņu, zemeņu un tomātu meistarīgs audzētājs un zemnieku saimniecības "Lāses" īpašnieks. Abus vieno ne tikai darbošanās dziņa, nerimts meklētāju gars, bet arī mērķis attīstīt lauksaimniecību, vēloties redzēt Latvijas laukus sakoptākus un pārtikušākus. Lai šos centienus piepildītu, viņi piekrituši darboties biedrības "Liepājas lauksaimnieku organizāciju apvienība" valdē.

Plāno avenēm uzlikt jumtu

Tā nu sagadījās, ka "Kurzemes Vārds" ar abiem lauksaimniecības entuziastiem šonedēļ satikās Kuldīgas rajona Laidu pagasta Valtaiķos, Imanta Lepša jau 2002.gadā ierīkotajā Latvijā reti sastopamās "Polana" šķirnes vēlo aveņu laukā. Neraugoties uz sauso vasaru un brīžiem nepanesamo karstumu, kas traucējusi balto ziediņu apputeksnēšanos, tumšzaļo stādījumu rindas tomēr sola bagātīgu aveņu ražu. Protams, ja ceļam atkal nepārskries kāds melns kaķis. Imants Lepsis ieminas, ka ienākušās ogas ir sulīgas un saldas, taču arī ļoti vārīgas un izvēlīgajam pircējam grūti piegādājamas. Pat lielākas lietavas spēj tās sabojāt. Tāpēc viņš esot iecerējis nākotnē aveņu stādījumu rindas pārklāt ar vieglas konstrukcijas plēves jumtu. "Tas būs nākamais solis. Pārsedze sekmēs arī ogu novākšanu, jo pircēju neinteresē nekādas atrunas, viņš grib, lai kvalitatīva prece ik dienu būtu pieejama tirgū, neraugoties uz laika apstākļiem," teica dārzkopis.

Vācijā, kur vasaras otrajā pusē par biežu dabas parādību kļuvusi krusa, audzētāji pār aveņu stādījumiem jumtus jau būvējot, un rezultāti esot iepriecinoši. Līdzekļi šāda projekta īstenošanai ir paredzēti nacionālo subsīdiju programmā, taču Augļu un ogu audzētāju asociācijā izlēmuši, ka šogad tie jāsadala vairākiem citiem mērķiem, kas likušies nozīmīgāki un steidzamāki, tāpēc aveņu laukiem nākšoties pagaidīt līdz nākamajai sezonai. Protams, viņš varētu arī nevilcināties un mēģināt plēvi avenēm pārsegt par saviem līdzekļiem, taču šim nolūkam pietrūkstot ne tikai līdzekļu, bet arī laika.

Greznība, ko nevar atļauties

Jāteic, ka arī "Polana" šķirni saviem stādījumiem zemnieku saimniecībā "Lāse" augļu un ogu audzētājs izvēlējies apzināti, jo tās audzēšana esot ievērojami vienkāršāka. Imants Lepsis domā, ka klasisko aveņu šķirnes mūsu valstī nav ieviesušās tikai tāpēc, ka ir ļoti darbietilpīgas. Avenāju zari izaugot vairāk nekā divus metrus gari un, lai tos neizlauzītu vējš, esot jārok zemē stabi un jāveido īpašs stiepļu žogs, pie kura katru dzinumu piestiprināt. Praktiski iznāk tā, ka vienam cilvēkam visu vasaru jādarbojas dārzā. Tādēļ nav brīnums, ka ar klasisko aveņu audzēšanu visā plašajā Kurzemē nodarbojas tikai vandzenieks Imants Brauers. Viņam esot iespaidīgs dārzs un sasniegts arī labs ražošanas līmenis.

Taču Imants Lepsis tādu greznību nevarot atļauties. Viņam ir daudz citu pienākumu, no kuriem nav iespējams atbrīvoties. Turpretī "Polana" zemnieku saimniecībai izrādījusies varen piemērota, jo tai nekāda piesiešana nav vajadzīga. Šai šķirnei, kas praktiski ražojot visu vasaru, vēlā un galvenā ogu raža nogatavojas uz šī gada dzinumiem, kas neizstiepjas daudz garāki par metru. Bet, kad sezona beigusies, Imants Lepsis, braucot ar pļāvēju, visus dzinumus nogriežot un sasmalcinot, lai tie paliek turpat laukā un kalpo kā mēslojums. Nākamajā pavasarī, šādi iekopts, aveņu dārzs atkal pats no sevis atjaunojas.

Kāpēc skābputra kultūristiem neder?

Gundars Sisenis domā, ka aizkavēšanās ar pārsedzes veidošanu aveņu stādījumiem abu lauksaimnieku kopīgajai iecerei kāju priekšā nekādā gadījumā neaizlikšot, jo tik un tā viss vēl kārtīgi jāapsver. Runa esot par veselīga un spēcinoša dzēriena ražošanu, kura sastāvā varētu ietilpt piena pārstrādē pāri paliekošās sūkalas, ko patlaban izbaro cūkām, un aveņu sula. Tādējādi vienā precē tiktu apvienota lopkopības un dārzkopības izcelsmes produkcija.

Ideju par šo jauninājumu uzņēmējiem piespēlējis Fitnesa kluba "Lāčplēsis" īpašnieks Māris Šveiduks. Kultūristiem īpaši pirms sacensībām esot vajadzīgs proteīnu un minerālvielas bagātīgi saturošs uzmundrinošs un ātri iedarbīgs dzēriens. Taču, kā domā Gundars Sisenis, tāda dzira lieti noderētu ne tikai tiem, bet arī daudziem citiem. Te Imants Lepsis pajokoja, ka lauksaimniekiem Kurzemē tāda jau sen ir plaši pazīstama. Tā esot skābputra. Tiesa gan, ne sava ķermeņa skaistuma kopēji, ne sportisti, kas tiecas pēc rekordiem, tādu neizmanto, jo no skābputras burkšķot vēders. Pasmaidījis Gundars Sisenis piebilda, ka arī tas, protams, ir faktors, ko nedrīkst ignorēt. Meklējumos, kad bieži vien jātaustās kā pa tumsu, visi aspekti vienlīdz svarīgi.

Inovācijām nepieciešami speciālisti

Bet, lai apsvērumi nepaliktu, tā sakot, karājoties gaisā, tos pamazām pārbauda ar darbiem. Spēcinošā dzēriena paraugus kultūristi jau esot pat aprobējuši. Atsauksmes dzirdētas labas. Tāpēc tikai jāstrādā. Kompanjoni to dēvē par inovācijas projektu. Imants Lepsis zināja teikt, ka šādu un līdzīgu jauninājumu ieceru īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam būs atvēlēta iespaidīga summa no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Esot jāgatavojas un par šīm lietām jādomā savlaicīgi, lai nenotiktu tā, ka miljoni ir iedalīti, bet nav neviena, kas tos paņem. Kaut kas tamlīdzīgs jau piedzīvots pirms pāris gadiem.

Imants Lepsis zināja sacīt, ka Ekonomikas ministrijā līdz šim neesot padomāts, kas mūsu valstī ar šīm lietām nodarbosies. Pārtikas tehnoloģijas speciālistu, kā ne vienreiz vien esot pārliecinājies valtaiķnieks, mūsu valstī esot liels deficīts. Īpaši to pietrūkst lauksaimniecības nozarēs, kur pašreiz vērojama arī paaudžu maiņa. Vecie aiziet, bet jaunie kavējas atnākt. Viņi priekšroku dod darba meklēšanai ārzemēs vai tirdzniecības sfērai, kas ir ienesīgāka. Imants Lepsis piedalījies vienā projektā kopā ar Lietuvas kolēģiem. Tur aina esot daudz iepriecinošāka, jo kaimiņi par kadriem un kooperāciju gādājot vairāk, nekā to darām mēs. Bet laiks rit un var pienākt brīdis, kad domāt par speciālistu sagatavošanu un piesaistīšanu nozarei būs par vēlu. Līdzīgā situācijā mūsu tautsaimnieki atradušies ne vienreiz vien. Un tad noticis tā, ka nauda aizripojusi uz Eiropu atpakaļ, jo to izmanījušies izmantot mūsu zemē strādājošie ārvalstnieki.

Mezgli, kas jāatšķetina

Imants Lepsis ir gatavs sadarboties ar SIA "Elpa", taču, viņaprāt, ražošanai ir jāsagatavojas un visas nianses rūpīgi jāapsver. Pagaidām ap ieceri savijies daudz problēmu, kas jāatšķetina vispirms. "Mums nav zināms, ka kaut kur tiktu ražots kas analogs," teica aveņu audzētājs. Lai dzēriens varētu nonākt tirdzniecības tīklā, būs nepieciešamas ekspertīzes un izmēģinājumi. Tā būšot prece, ko vēl nav akceptējuši pircēji. Sajaucot divus produktus, izmainoties arī dzēriena krāsa. Vajadzētu panākt kaut vai to, lai tā ir pievilcīga.

Arī pie garšas īpašībām vēl esot jāpiestrādā, jo jārēķinās, ka cilvēkiem tās ir atšķirīgas. Gandrīz visi taču dzer kafiju, bet, ja paskatāmies, kas kuram ir ieliets krūzītē, atšķirība ir ļoti būtiska. Te Gundars Sisenis ieminējās par priekšlikumu stiprinošo dzērienu veidojošās vielas ražot pulvera veidā. Tad katrs tās varētu pēc savas patikšanas atšķaidīt ar ūdeni. Kāpēc gan nē? Arī šāds risinājuma variants neesot izslēgts, taču tam ir savi mīnusi. Piemēram, lielā energoietilpība, kas paaugstinās izstrādājuma izmaksas un rezultātā arī cenu.

Ko neprot audzētāji?

Daudzas no problēmām, kā domā Imants Lepsis un Gundars Sisenis, lauksaimniekiem atrisināt varētu palīdzēt kooperācija. Tomēr mūsu valstī tā sastopas ar neizpratnes barjeru. Piemēri, kas teikto apstiprina, esot sastopami ik uz soļa. Pirms dažām dienām Imants Lepsis Pētertirgū gandrīz vai ar skaudību noskatījies, cik veicīgi savstarpējo sadarbību veido tie, kas produkciju neaudzē, bet tikai uzpērk vai ieved no ārzemēm, un kā to neprot darīt paši lauksaimnieki.

Produkcijas uzpircēji viens un divi sadalījuši preci tirgotājiem. Nekādu dempinga pazīmju. Viss saskaņoti un gludi. Uz letes nolikts tikai tik, cik iespējams pārdot, bet pārējais nogādāts noliktavās. Audzētāji turpretī, stāvot pie savām kastēm, uzvedušies nervozi, satraukušies, ka neizdosies pārdot, nolaiduši cenu, lai tikai nebūtu gurķi, tomāti un ogas jāved atpakaļ uz savu sētu. Protams, ka visa šī uztraukšanās kļūtu lieka, ja darbotos audzētāju sabiedrība. Taču pagaidām to cilvēki neesot sapratuši un droši vien vajadzēs vēl daudz ūdeņiem aiztecēt, līdz tas notiks.