Kurzemes Vārds

11:48 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Ieva folkloru redz melodijā
Daina Meistere

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas folkloras draugu kopa "Baļķi" izdevusi savu pirmo ieraksta albumu "Saule kokles skandināja". Tajā četrpadsmit tautasdziesmu aranžējumi. Tie, kuriem izdevies noklausīties šo disku, slavē dziedošos puišus un meitenes, tie, kuriem nav izdevies tikt pie ieraksta, kas iznācis 1000 eksemplāros un diemžēl nav paredzēts komerciālai izplatīšanai, novēl "Baļķiem" nākamo albumu. Tādu, kurš aizietu tautās.

Tāpēc ne mazāk vērtīgs ir jaunu cilvēku veikums latviešu tautas gara mantu apzināšanā, izpētē un tautā nešanā. Šīs nedēļas centrā ir kopa "Baļķi" un tās vadītāja, arī viena no kopas izveidotājām IEVA TĀLBERGA.

Vizītkarte
Ieva Tālberga,
dzied un muzicē folkloras draugu kopā "Baļķi" no tās dibināšanas – 2000.gada vasaras,
pabeigusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju un ieguvusi mūzikas skolotājas specialitāti,
spēlē ģitāru un klavieres, pūš flautu,
dzimusi un augusi Talsu rajonā,
bet pēc abu mazo meitiņu – Maranas un Magones – piedzimšanas uzskata sevi par īsteni Liepājai piederīgu.

Ieva Tālberga atceras, ka 2000.gada vasarā kopā sanāca trīs muzicējošas un dziedāt gribošas meitenes – Solveiga Pētersone, Sanita Stepena un viņa. To varētu uzskatīt par kopas "Baļķi" dzimšanu.

– Man ļoti patika un patīk dziedāt, un tautasdziesmas šķita tik melodiskas un skaistas, ka gribējās tās dziedāt vēl un vēl, – pastāsta Ieva. Bet tolaik jauniešu vidū tāda tautiska stila muzicēšana nebija modē. Drīzāk jau ģitāras un Imanta Kalniņa dziesmas. Ģitāra bija arī Ievai, tikai repertuāru vēlējās savādāku. Zināmā mērā apzināties, ko viņa vēlas, un īstajās sliedēs meiteni ievadīja satikšanās ar aktrisi, folkloras kopas "Atštaukas" vadītāju Ināru Kalnarāju.

Otrs atspēriena dēlītis folkloras apzināšanai un pētīšanai bija tas, ka Pedagoģijas fakultātes dekānes Vinetas Trumsiņas vadībā studentiem notiek prakse, kuras laikā jaunieši iet tautā, apzina senās teicējas, pieraksta tautasdziesmu vārdus, ieraksta melodiju.

– Mana doma bija pacelt tautasdziesmu, aiznest to līdz jauniešiem, lai mana gadagājuma cilvēki to sadzirdētu, saprastu, izjustu. Un redzētu, ka ne jau tikai kokles pavadījumā var dziedāt tautasdziesmu. Tāpēc jau mums ir ģitāras un citi mūsdienīgi instrumenti. Jau ātri vien bijām pāri par desmit dalībniekiem, pirmajā gadā uzstājāmies turpat akadēmijas sarīkojumos, – atceras "Baļķu" dibinātāja un vadītāja.

Ar to vārti bija vaļā. Ieva Tālberga ar kopu piedzīvojusi ne vienu vien jauku un neaizmirstamu brīdi. Kā tas bija toreiz Klaipēdā, kur mūsu jaunieši dziedāja Etnogrāfiskajā centrā un ko var uzskatīt par viņu pirmo ārzemju uzstāšanos. Vēl lielāks pārdzīvojums bija Polijā, Elblongā, kur studentu svētku laikā nācās uzstāties uz lielās brīvdabas skatuves. Piedziedi nu to, ko iepriekš pieskandējuši kori! Vēl viena tāda ievērojama iznākšana, šoreiz liepājnieku priekšā, bija uzstāšanās Līvas ciema 750 gadu jubilejas svinībās Siena tirgus laukumā.

– Šīsvasaras folkloras festivālā "Baltica" mēs piedzīvojām ko jaunu, nebijušu, – pastāsta Ieva. Rīgas Tehniskās universitātes telpās notika jauniešu grupu koncerts "Siļķe kažokā". Tajā uzstājās kopas, kas dzied autentisko tautasdziesmu, bet kas nav tīri etnogrāfiskais ansamblis. Mūsu "Baļķi" ieguva galveno balvu un tā bija – iespēja nodziedāt vienu dziesmu visu pārējo dalībnieku priekšā. Ieva pauž prieku par to, ka folkloras kopu sniegums kļūst aizvien populārāks jauniešu vidū, viņai ir gandarījums, ka ar pirmā ieraksta albuma izdošanu viņi ir atstājuši ko paliekošu.

Albuma iznākšanas svētkos ar jauniešiem kopā bija viņu draugi un sadarbības partneri, gan mūsu pilsētas populāri dziedātāji, gan bijušie dalībnieki, gan vēl viens pārsteigums – grupas "Iļģi" apciemojums.

– Mēs jau mācāmies no visām folkloras kopām, no "Atštaukām", no "Vēlavām". Bet "Iļģi" – jā, tie tomēr ir mums kā paraugs, uz ko tiekties. Nē, ne kopēt, ne atdarināt , jo no salīdzināšanas man ir bail, – tā domā Ieva no "Baļķiem".

Dziedot Ieva izskatās laimīga un saskaņā ar sevi. Viņa uzstājoties nemaz nejūt nogurumu, kāds noteikti ir māmiņai, kurai viens mazulis nupat kā no ratiņiem izkāpis un uz savām kājiņām nostājies, lai dotu vietu mazajai māsiņai. Ieva skaļi nesūrojas par to, cik daudz vai maz laika paliek dziedāšanai un muzicēšanai, ko viņa ar ģimenes atbalstu tomēr var paspēt. Viņa vienīgi saka, ka Marana un Magone tad nu laikam viņu par īstu liepājnieci ir padarījušas un ar savām mazajām rociņām piesējušas gan pilsētai, gan "Baļķiem", kuru devīze ir īsti liepājnieciska: "Mēs esam jauni un paši ar savu vēju…"

Vineta Trumsiņa, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Pedagoģijas fakultātes dekāne:
– Pirmā kursa studentiem ir studiju kurss "Latviešu folklora un mitoloģija". Kursu beidzot, es studentiem uzdodu izpētes darbu, un viņiem tas darbs ir jāparāda, jāprezentē. Un atceros, ka toreiz, kad Ieva Tālberga bija 1.kursa studente, viņas grupa savu izpētes darbu prezentēja dziedot. Tas tā bija pirmo reizi. Es sapratu, ka viņa šo folkloru redz melodijā. To apliecina arī viņas darbība kopā "Baļķiem". Ieva ir ļoti atsaucīga, arī tagad, kad viņa jau augstskolu beigusi, vienmēr nāk uzstāties dažādos mūsu sarīkojumos. Viņa ir tāda, kā saka, dzīvīga, un neesmu dzirdējusi viņu čīkstam, ka to es nevarēšu, tur es nepaspēšu.

Sanita Stepena, kopas "Baļķi" dalībniece:
– Ieva ir brīnišķīgs, dziļš cilvēks. Galvenais viņā ir mūzikas mīlestība un vēlme tajā dalīties ar citiem. Nenoliedzami, ka viņai piemīt organizatores spējas, ne velti, mēs, kas sevi uzskatām par draugu, domubiedru kopu, tomēr viņu par vadītāju saucam.

Ilga Reizniece, postfolkloras grupa "Iļģi":
– Es neesmu ar Ievu Tālbergu personīgi pazīstama, bet man patīk tas, ko dara kopa "Baļķi" un tās vadītāja. Ievai ir zems balss tembrs, un arī tas man patīk. Mani priecē jaunu cilvēku pievēršanās folklorai un vēl jo apsveicamāk, ja to dara augstāk par sākuma līmeni. "Baļķi" jau sasnieguši zināmu profesionalitāti, jo jāteic, ka folkloras aranžēšana ir grūta. Te viegli var krist divās galējībās, jo pamatmateriāls ir vienkāršs, līdz ar to var tam padoties vai, gluži otrādi, mēģināt to pārāk sarežģīt. Jauniešiem no grupas "Baļķi" ir izdevies no tā izvairīties, viņu darbam piemīt radoša pieeja, un tas iepriecina. Gribētu gan ieteikt viņiem vēl dziļāk pētīt folkloras materiālus, jo tautasdziesmu aranžējumu koriem mums netrūkst, bet maz ir tādu, kas der folkloras kopām un grupām. Tāpēc novēlu iedziļināšanos un nopietnu darbu arī turpmāk.