Kurzemes Vārds

16:33 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ar vai bez garumziimeem – kaada noziime!

Inita Gūtmane

"Miljaa draudzeniit! Sirsniigi sveicu Tevi vaardinja sveetkos, daudz laimiites un priecinju turpmaak! Veel: Tava sola biedreniite G…" Šādi rakstītu apsveikuma kartīti vārdadienā saņēma kāda sešpadsmit gadus veca skolniece. Viņa bija ļoti priecīga par kartīti un nespēja saprast manu izbrīnu. Kad jautāju, vai sveicēja ir kādas citas tautības, nevis latviešu, pusaudze attrauca, ka esot mūsējā. "Tagad jau visi tā raksta! Garumzīmes, sūtot e–mailu, taču nevajag!" draudzeni aizstāvēja kartītes saņēmēja. Lai gan apveikums netika nodots ar elektroniskā pasta palīdzību, tomēr apsveicēja neuzskatīja par nepieciešamu rakstīt gramatiski pareizi. Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad nākas sastapties ar to, ka jaunākā paaudze neraksta, kā tas ir pieņemts.

"Kurzemes Vārdam" ir jauniešu lapa "Kaktuss", kurā ik pa laikam parādās rakstiņi, kurus veidojuši paši jaunieši. Tā nu vienreiz saņēmu materiālu, kurā nebija ne garo patskaņu, ne lietā liktas mīkstinājuma zīmes. Kad norādīju, ka nevaram publicēt šādu rakstu, jauniete atbildēja, lai kāds pārrakstot. Jo viņai šāds rakstības veids ir pieņemamāks. Pēc laika aizmirsu šo gadījumu, pieņemot, ka dzīvē nākas saskarties ar dažādām dīvainām lietām. Taču pēc vairākiem mēnešiem saņēmu vēl divus līdzīgus rakstus. Tad sapratu, ka jaunieši ir tik ļoti pieraduši sūtīt elektroniskās vēstules, pa telefonu īsziņas, kur nevajag daudz uztraukties, ir vai nav garumzīmes, jo lasītājs jau tāpat sapratīs, ka viņiem dažreiz sajūk, kad tomēr jāraksta gramatiski pareizi un kad tas nav tik ļoti nepieciešams.

Arī paši jaunieši, ar kuriem sanācis runāt par šo tēmu, ir pauduši viedokli, ka viņi nepievērš uzmanību tam, kā raksta. Skolā, jā. Ja rakstīs nepareizi, tad atzīmes būs sliktākas. Viens otrs jau tā esot iegrābies. Steigā dažus ā uzrakstījis ar aa. "Kļūdīties ir cilvēcīgi," uzsvēra skolēni. Tikai skolotāji to negribot saprast. Lai arī par to dusmīgi ir jaunie, tomēr šajā gadījumā jāsaka: labi, ka tā.

Tas, ka pusaudži stundām sēž pie datora, lielākoties visus referātus, pētījumus raksta tajā, rada vēl vienu problēmu. Viņi vairs nemāk rakstīt glīti, salasāmi. Pat to pārliecinājos vasaras sākumā, eksāmenu laikā. Kādam pazīstamam puisim pēc latviešu valodas un literatūras eksāmena jautāju, kā tajā veicies, viņš atbildēja, ka laba atzīme noteikti nebūs. Šķita, ka vidusskolas absolvents jokojas, jo līdz šim šajos mācību priekšmetos uzrādījis labas sekmes. "Skolotāja teica, ka nevar salasīt, ko esmu uzrakstījis, tāpēc uz labu atzīmi varot necerēt." Un viņš tiešām saņēma visai vāju novērtējumu. Pēc laika sanāca runāt ar vēl vienu teicamnieku, kurš sūdzējās, ka viņu piemeklējusi līdzīga bēda. Neglītā rokraksta, eksāmenā iegūtās sliktā novērtējuma dēļ viņam jāiestājas augstskolā, kurā ņems pretī, nevis – kur bija ieplānojis.

Redz, izrādās, ka nemaz nav tik mazsvarīgi, kā raksta – ar vai bez garumzīmēm, glīti vai kā pagadās. Tas var ietekmēt turpmāko dzīvi. Ko darīt? Skolotājiem būtu tomēr vairāk jāliek rakstīt darbus ar rokām, nevis ar datoru, kā tas mūsdienās pieņemts. Arī vecākiem jau no mazotnes vajadzētu ierādīt, ka apsveikumu var nosūtīt ne tikai ar īsziņas palīdzību, bet veikalos vēl joprojām pārdod kartītes, kuras gaviļniekam varētu sagādāt pat vēl lielāku prieku. Kaut arī vēlamies būt moderni, rīkoties mūsdienīgi, tomēr nedrīkstam aizmirst pavisam vienkāršas lietas.