Kurzemes Vārds

15:01 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Rudens gaidās deputātu kandidāti kā gājputni rindojas kāsī

Sarmīte Pelcmane
Līvija Leine

Vakar, pēdējā dienā, kad partijas varēja iesniegt vēlēšanu sarakstus 9.Saeimas vēlēšanām, "Kurzemes Vārds" tos cītīgi pārlūkoja, meklējot Liepājas puses ļaudis. Un jāsaka, kaut arī visi saraksti vēl nav simtprocentīgi Centrālās vēlēšanu komisijas izskatīti, akceptēti un oficiāli izsludināti, jau šobrīd redzams, ka drosme 7.oktobrī cīnīties par vietu parlamentā būs vairāk Liepājas pilsētas un rajona pārstāvjiem nekā iepriekšējās – 8.Saeimas vēlēšanās. Ja pirms četriem gadiem vēlēšanās kandidēja 33 deputātu kandidāti no mūsu puses, tad šogad viņu skaits noteikti būs lielāks. Arī pārstāvniecība manāmi raibāka – sarakstos redzami gan zināmi politiķi, starp tiem arī trīs Liepājas domes deputāti, un vairāki rajona domju un padomju priekšsēdētāji, gan arī politikā pilnīgi jauni vārdi.

"TB"/LNNK

Politiskās apvienības "TB"/LNNK sarakstā no 89 kandidātiem 5 ir Liepājas puses pārstāvji. Neiztrūkstoši tēvzemiešu rindās vēlēšanu cīņās piedalās Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins, kurš, iepriekš vairākus gadus pabijis Rajona padomes priekšsēdētāja un Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja godā, un acīmredzot nav metis malā domu sasniegt arī Saeimas deputāta krēslu. M.Ekšteins kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā, bet netika ievēlēts. Redzēsim, kā viņam veiksies šogad – varbūt tomēr, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūspuses iedzīvotājiem Ekšteins labi palicis atmiņā kā nenogurstošs cīnītājs par pašvaldību tiesībām, savulaik organizējis un piedalījies dažādās pašvaldību vadītāju protesta akcijās, par ko vienreiz pat izpelnījies uzaicinājumu uz prokuratūru.

Liepājnieki var priecāties, ka nu jau par profesionālu politiķi kļuvušais, tautā mīlētais komponists Imants Kalniņš atkal ir viņu pārstāvis tēvzemiešu sarakstā, jo kandidāta biogrāfijas lapā kā pašreizējo dzīvesvietu viņš uzrādījis Liepāju. I.Kalniņš politiķu aprindās apgrozījies jau kopš Augstākās padomes laikiem, kad bija AP deputāts, pēc tam viņš kandidējis visās Saeimas vēlēšanās, bet ievēlēts tika 5., 7. un 8.Saeimā. Kā atzīst pats komponists: "Saeimā visus pazīstu kā raibus suņus." Un tāpēc viņam nekādu pārsteigumu nebūšot. I.Kalniņa moto, dodoties uz Saeimu ir: "Jēzus Kristus visforšāk pateica: ja tu gribi nākt man līdzi, atdod savu mantu nabagiem. Tas ir tas pats: ja tu gribi strādāt valsts un tautas labā, atstāj visu mantu nost un tad strādā. Un ej un runā par valsti."

Savulaik Liepājas domes vēlēšanās kandidējusī Liepājas Kristīgās sākumskolas–pirmsskolas izglītības iestādes direktore Inga Kulmane šogad nolēmusi izmēģināt spēkus tēvzemiešu sarakstā cīņā par Saeimas deputātes amatu.

Bet ģimenes ārsts Vilnis Mauliņš liepājniekiem droši vien palicis atmiņā kā viens no pirmās atjaunotās Pilsētas domes deputātiem, ko 1994.gadā ievēlēja pašvaldībā. Pēc tam viņš kandidējis vēl vairākkārt, taču, iespējams, tāpēc, ka arvien domes sēdēs bija ļoti kluss, vairāk mandātu nebija izpelnījies. Tagad Mauliņš gatavs izmēģināt spēkus ceļā uz Saeimu.

Tēvzemiešu sarakstā ir vēl SIA "Grobiņas SPMK" rīkotājdirektors, Grobiņas Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Būvnieku asociācija valdes loceklis Ilgonis Jēčis.

LSDSP

Sociāldemokrāti, kas 8.Saeimā bija palikuši bez pārstāvniecības, šogad cerības mūspusē likuši uz zvērinātu advokāti Ināru Freidenfeldi, kura tolaik, kad bija Liepājas domes deputāte, pierādījusi, ka ir šerpa dāma un nebaidās iestāties pret vairākumu, ja uzskata, ka viņai ir taisnība. I.Freidenfelde labi pārzina arī tiesu sistēmu, tāpēc jācer, lai viņa Saeimā neaizmirst savu kādreiz sacīto: "Tiesiska valsts būs tad, kad vienkāršie cilvēki nestāvēs aiz aizvērtām durvīm un ja katrs būs pārliecināts, ka tiesas gadījumā viņam tiks spriests taisnīgs sods."

Sociāldemokrātu sarakstā ir arī divi, iepriekš lielajā politikā neiepazītu mūspuses cilvēku vārdi. Par vietu Saeimā cīnīsies apdrošināšanas akciju sabiedrības "ERGO Latvija" konsultants aģents Gatis Graudužis, kurš dzimis 1984.gadā un var pretendēt uz viena no jaunākā deputātu kandidāta godu.

Bet Kazdangas pagasta SIA "Elpa" valdes priekšsēdētājs un Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Sisenis savulaik novadā neslēpa viedokli, ka ir Latvijas iestāšanās ES aktīvs pretinieks, kurš tolaik brīdināja, ka Latvija Eiropu interesē tikai kā sanitārais koridors, kā tramplīns uz Krieviju un tādējādi tā var zaudēt savu identitāti.

"PCTVL"

Visizteiktāk aktivitāti šogad palielinājuši tā sauktie krasi kreisie spēki. Ja pagājušajās Saeimas vēlēšanās apvienība "PCTVL" startēja tikai ar vienu Liepājas kandidātu – Valēriju Agešinu, tad šogad mūspuses kandidātu skaits jau daudzkārt palielinājies. Agešina kungs gan vairs nav "PCTVL" un kandidē citā sarakstā, toties bites nākušas klajā ar veseliem četriem kandidātiem no Liepājas. Tie ir akciju sabiedrības "ARTA–F" Liepājas rāvējslēdzēju rūpnīcas direktors, SIA "Divatā" direktors Aleksandrs Iļjušenoks, akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" vecākā kravas noformētāja Tatjana Ņikitenko, SIA "Unifex", tirdzniecības pārstāvis, Liepājas Krievu kopienas valdes loceklis Aleksejs Savčenko, un plašākai publikai pazīstamākais – Liepājas pilsētas 11. vidusskolas direktors Vladimirs Vlasovs, kurš lielajā politikā bija iesaistījies jau iepriekš, kaut gan visai pasen – 1990.gadā AP vēlēšanās Liepājas vēlēšanu apgabalā kandidējis Komunistiskās partijas sarakstā. Vlasova kungs tikai šā gada sākumā ieguvis Latvijas pilsonību, un iespējams, saņēmies, tieši gatavojoties vēlēšanām.

Zaļo un zemnieku savienība

Zaļo un zemnieku savienības sarakstā no Liepājas puses iekļauti divi rūdīti politiķi un sabiedriskie darboņi. Aizputes domes priekšsēdētājs Pēteris Hanka, kurš šīs pilsētas priekšgalā ir jau piecpadsmit gadu un nu nolēmis izmēģināt spēkus arī augstākajā līgā – Saeimas vēlēšanās. Viņa pārliecība ir, ka valsts vara ļoti attālinājusies no vienkāršās tautas, tāpēc apritē jāiesaistās citiem politiķiem un jāmēģina mazināt birokrātija Latvijā.

Bet valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" referente, BO "Liepājas lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane Liepājas novada ļaudīm pazīstama kā aktīva zemnieku interešu aizstāve, viņa kandidējusi jau 8.Saeimas vēlēšanās, bet pēc neveiksmes, kā redzams, nav plinti krūmos metusi.

"Jaunais laiks"

Partijas "Jaunais laiks" trumpji mūspusē ir trīs labi pazīstami politiķi. Kandidātu sarakstā ir bijusī Aizputes Zonālās slimnīcas galvenā ārste, pēc tam arī Liepājas rajona galvenā ārste, Aizputes Pilsētas domes deputāte, SIA "Favorite" direktore, bet tagad 8.Saeimas deputāte Ingrīda Circene, kura brīvdienās joprojām pieņem pacientes Aizputē, tā kā nav zaudējusi saikni ar šo pilsētu. Plašākai sabiedrībai noteikti palikusi atmiņā Circenes kundzes karjera kā veselības ministrei.

Savdabīga personība "Jaunā laika" sarakstā noteikti ir pašreizējais Liepājas domes deputāts, iepriekš LTV ģenerāldirektors un bijušais "Jaunā laika" ģenerālsekretārs Uldis Ivars Grava. Amerikas latvietis arvien izcēlies ar nacionālu nostāju dažādos jautājumos, bet Saeimā viņam ir savi nodomi: "Nesamērīgie personīgie nodokļi 25 procentu apjomā ir jāsamazina līdz 15 procentiem. Bet, lai nerastos iztrūkums, tad ir jāuzņemas arī atbildība. Un ir nodokļi, kuri nezin kāpēc vēl nav ieviesti. Piemēram, runājot par milzīgajām spekulācijām, kas notiek ar nekustamajiem īpašumiem, kur valsts kasei aiziet garām milzīgi līdzekļi. Nekur pasaulē tā nav, kur var gūt tik milzīgu peļņu un kur valsts nesaņem nekādu ienākumu."

Kā trešais no Liepājas puses "JL" sarakstā ir pašreizējais Saeimas deputāts Roberts Jurķis, kurš veicis galvu reibinošu karjeru – savulaik pabeidzis Saldus Lauksaimniecības tehnikumu, tad Rīgas vidējo speciālo milicijas skolu, visbeidzot studējis Baltijas Krievu institūtā par juristu. Bet 8.Saeimā nokļuva, kad mandātu nolika partijas biedrs Edgars Jaunups.

NSS

Kā viena no pēdējām Centrālajā vēlēšanu komisijā savu deputātu kandidātu sarakstu visos piecos vēlēšanu apgabalos iesniedza Nacionālā spēka savienība. Kā jau Liepājā savos pirmsākumos veidota, tā varētu būt partija, kuras rindās ir visvairāk liepājnieku. Rīgā kā pirmais startēs NSS priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes students Viktors Birze, Kurzemē – NSS ģenerālsekretārs Aigars Prūsis. NSS deputātu kandidātu sarakstā iekļauts arī viens no organizācijas "Helsinki 86" dibinātājiem Raimonds Bitenieks un citi, kas sola "no bijušās PSRS iebraukušo migrantu repatriāciju uz dzimteni, pārtraukt naturalizāciju, pārskatīt tās rezultātus un radīt mehānismu, kas ļautu atņemt pilsonību Latvijas valstij naidīgiem, antisociāliem elementiem un izraidīt tos no valsts. Ja iekļūs Saeimā, viņi vēlēsies arī aizliegt abortus, atjaunot nāvessodu, ieviest Krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu.

Tautas partija

No Tautas partijas 9.Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem 65 kandidātiem piecus var saistīt ar Liepājas un Liepājas rajona vārdu.

Mazāk zināms ir Ivars Lukaševics, Tautas partijas Jaunatnes organizācijas valdes priekšsēdētājs. Kā saka partijas biedri – jauns, enerģisks. Liepājniekiem gan vairāk pazīstams ir viņa tēva, sporta skolotāja Igora Lukaševica vārds.

Aijai Barčai, Pilsētas domes deputātei, Sociālā dienesta direktorei, šis ir jau ceturtais starts uz Saeimu. Pirmoreiz tas bija kopā ar Zaļo partiju, otro un trešo – ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, nu kopā ar Tautas partijas sarakstu, kurā deleģēta no Liepājas partijas, no kuras saraksta tika ievēlēta domē. Ja viņai var pārmest partijas maiņas, tad par profesionalitāti visi ir vienisprātis. 7.Saeimas laikā vadīja Sociālo un darba lietu komisiju, izstrādāja vairākus likumus, kas saistīti ar sociālo jomu. Tautas partijas Liepājas nodaļas vadītājs Aloizs Norkus stāsta, ka viņu kā deputāti 7.Saeimas laikā augstu vērtējis arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kurš sociķus nevar ciest principā.

Jāņa Lagzdiņa vārds liepājnieku vidū komentārus neprasa. Bijis visu atjaunotās Latvijas Saeimu deputāts. Izstrādājis teju 40 likumprojektus, korupcijas apkarošanas tēvs. Sācis kā "Latvijas ceļa" biedrs. Sakašķējies ar sava laika ceļinieku līderi – Vili Krištopanu, patvērumu atrada Tautas partijā. Labi, kā tā. Jo otra tik pieredzējuša, akurāta un tautai atvērta politiķa Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstos neatrast. Aija Barča priecājas, ka varēs strādāt ar viņu vienā komandā, arī viņai rūp mājokļa jautājumi, kam pievērsies Jānis Lagzdiņš.

Mareks Segliņš Saeimas krēslā turas stabili. Lai gan viņam tika pārmests, ka, būdams iekšlietu ministrs, šķiedis līdzekļus Austrumu robežas būvēšanai, tagad vada Saeimas Juridisko komisiju. Un tā vien šķiet, ka tie, kas viņam pārmeta valsts līdzekļu izšķērdēšanu, nu paši, apturot robežbūvju celtniecību, pateicoties inflācijai, kļuvuši par vēl lielākiem izšķērdētājiem.

Andrejs Radzevičs citu deputāta kandidātu vidū izceļas ar lielāko auto un traktortehnikas parku – 24 vienības, bet tas jau Dunalkas lauksaimniekam pienākas. 8.Saeimā gan ietika ar "Jaunā laika" atbalstu.

Vai Tautas partijai – pirmās pakāpes varas partijai – izdosies realizēt tās programmatiskās nostādnes, kas tiek sludinātas vēlētājiem, ja līdz šim vēl nav īstenots partijas iznāciena lozungs – "Katrā ģimenē trīs bērnus!"? Paši partijas biedri, neapšaubāmi domā, ka jā. Ja kas neizdodas, attaisnojums gan tāds pats kā citiem: mums Saeimā nav 51 procents balsu, bet koalīcijas prasa upurus – piekāpšanos, toleranci pret citu partiju uzstādījumiem utt. Lai nu kā būtu, bet šās partijas politiķiem ir gana spēka, līdzekļu un prasmes, lai paliktu savā vietā Latvijas bagātīgi saraibinātajā politiskajā paletē.

Latvijas pirmās partijas, "Latvijas ceļa" un Reģionālo partiju apvienība

Pirmā brīdī šī savienība mulsina. Bet cilvēki jāsaprot. Vecajiem zaldātiem gribas atgriezties zirgā, savukārt mācītāju partijai – noturēties seglos, malā pastumtajiem reģionālo partiju pārstāvjiem uzkāpt uz lielākas tribīnes, lai ko varētu palīdzēt savam pagastam vai pilsētai. Liepājnieku un rajona ļaužu intereses no šā saraksta 64 kandidātiem varētu aizstāvēt trīs cilvēki.

Kurzemes saraksta spicē ir Pirmās partijas deleģētais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, ko varam saukt arī par Liepājas skarto, jo Klaipēdas ielā viņam pieder dzīvoklis. Rada ieinteresēta, zinoša, līdzjūtīga ministra tēlu, kam sāp bārenīšu liktenis, kas visus bērnus un viņu māmiņas ieceltu saulītē. Pārmest, ka neizdodas? Bet nauda jau nav viņa rokās! Viņš ir arī mācītājs Rīgas Mateja baznīcā un Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieks. Jā, brauc ar 2004.gada "Renault".

Pirmo partiju sarakstā pārstāv arī biedrības "Liepājas NVO atbalsta centrs" koordinatore Lāsma Vaiče. Liepājas savulaik aktīvākās – Īrnieku biedrības – priekšsēdētāja, vēlāk NVO centra koordinatore. Pratusi centru noturēt neizjukušu un darba spējīgu līdz pat šai dienai. Vai Saeimā veiksies tikpat labi, laiks rādīs.

"Latvijas ceļa" pārstāvis šajā sarakstā ir Liepājai tuvās Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis, kurš ir arī SIA "Grobiņas HES" kapitāla daļu turētājs, SIA "Grobiņas nami" kapitāla daļu turētājs, SIA "Grobiņas siltums" kapitāla daļu turētājs, Liepājas Rajona padomes deputāts, Latvijas Pašvaldību savienības valdes loceklis, Latvijas pilsētu savienības valdes loceklis, partijas "Latvijas ceļš" valdes loceklis. Cilvēks, kas zina, kas ir vēriens. Vismaz Grobiņas mērogos. Plašāku apvāršņu mudināts, uz Saeimu startē jau otro reizi. 8.Saeimā "Latvijas ceļš" palika autsaideros.

"Jaunie demokrāti"

Jaundibinājums "Jaunie demokrāti" piedāvā liepājniekiem un rajona ļaudīm balsot par trim īsteniem un diviem Liepājas skartiem deputātu kandidātiem, kuri atrodami starp 54 pieteiktajiem kandidātiem.

Par Liepājas skartiem nosacīti var dēvēt brāļus Gulbjus – Māri Gulbi, kurš Liepāju atstāja tikko skolas gadus sasniedzis, un viņa jaunāko brāli Arti Gulbi. Māris, būdams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, 8.Saeimā iekļuva ar pagājušo vēlēšanu priekšvakarā dibināto "Jauno laiku". Taču būdams pietiekami pašlepns, nevarēja saprasties ar vēl augstākā pakāpē pašlepno Einaru Repši. Ceļi šķīrās, bet Gulbja spārni prasījās pēc lidojuma. Vēl šopavasar skanēja apgalvojumi, ka kopā ar viņu būs pats Ventspils galva. Vai nu šim kungam Gulbja spārni likās pārāk trausli, vai kā, bet Lemberga vārds joprojām tiek saistīts ar zaļajiem zemniekiem. Artis Gulbis ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs. Politikā, šķiet, ieiet, brāli balstot.

Īstens liepājnieks ir Jānis Neimanis. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs, vairākas reizes startējis Saeimas un domes vēlēšanās no sociāldemokrātu saraksta. Kurzemes sarakstā viņam pirmais numurs. Allaž pamanās būt notikumu epicentrā. Ja to nav, rada pats. Raksta rezolūcijas, ceļ trauksmi par maršruta taksobusu izcenojumiem, par siltuma tarifiem, aizstāv arodbiedrību biedrus tiesās. Iespējams, ka tā bija tikai sakritība, ka tad, kad Liepājas partija bija ar mieru noslēgt ar Arodbiedrību centru sadarbības līgumu, Neimanis pārtrauca uzturēt prasību Administratīvajā apgabaltiesā par siltuma tarifiem. Kad Pilsētas dome viņa ieteikto Arodbiedrību centra pārstāvi atteicās iekļaut Privatizācijas komisijā, sāka skandālu, taču Pilsētas domi neuzvarēja. Viņa īpašumā ir divi dzīvokļi – Celtnieku ielā 19 (šajā namā atrodas arī Arodbiedrību centrs) un 50 daļas 1000 latu vērtībā SIA "Liepājas Arodbiedrību mācību centrs".

Andris Razma ir Priekules domes izpilddirektors. Beidzis Latvijas sporta Pedagoģijas akadēmiju. Šī – lielā iespēja iekļūt lielajā politikā.

Andrejs Ivļijevs "Jaunajiem demokrātiem" pievienojies, pārliecināts, ka Latvijā jānostiprina demokrātija. Ir akciju sabiedrības "Liepājas papīrs" tirdzniecības aģents.

Saskaņas centrs

Starp šā saraksta deputātu kandidātiem 7 no 84 pieteiktajiem ir saistīti ar Liepāju.

Elita Kosaka ir Pilsētas domes deputāte, Kosakas individuālā uzņēmuma īpašniece, SIA "Efēlija" juriste, SIA "Baltijas Krievu institūts" pasniedzēja. Publiskajās uzstāšanās aicina veidot miermīlīgu sabiedrību, ikdienā prasīga, uzņēmīga, reizēm paasa. Kurzemes sarakstā 4.vieta.

Valērijs Agešins 8.Saeimas deputāts, Baltijas Krievu institūta pasniedzējs, Tautas saskaņas partijas valdes loceklis. Aizceļojis no partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Kurzemes sarakstā pirmais numurs.

Juris Barkanovs ir akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" konstruktors. Darbavietā tiek raksturots kā labs darbinieks. Plašākai sabiedrībai nepazīstams.

Sergejs Bratkovs – jūrnieks, kapteiņa vecākais palīgs, beidzis Liepājas Jūrniecības koledžu. Pieder divi dzīvokļi Liepājā, lauku saimniecība Rucavas pagastā, auto "Opel Corsa", 4500 "Latvijas kuģniecības" akcijas. Plašākās sabiedriskās aktivitātēs nav pamanāms.

Tatjana Beļikova – Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas pedagoģe, vada ansambli "Voļņica", biedrības "Voļņica" priekšsēdētāja. Iesaistās Krievu kopienas aktivitātēs. Pieder pusotra dzīvokļa Liepājā un 7490 akciju sabiedrības "Lauma" akcijas.

Sergejs Dikterjovs – SIA "Centradomnaremont" galvenais inženieris, Pilsētas domes Sabiedriskā transporta komisijas loceklis, Sabiedriskās saskaņas komisijas loceklis, Krievu kopienas valdes loceklis. Pieder dzīvoklis Rīgā.

Iespējams, ka daudzi no viņiem iekļūs Saeimā, lai veiktu savas partijas izvirzītos uzdevumus.

Partija "Mūsu zeme"

Vienīgais pārstāvis 54 deputātu kandidātu vidū ir Jānis Imants Birzkops, kuru ilgus gadus liepājnieki zināja kā pārliecinātu, superaktīvu tēvzemieti, kas visos Latvijai nozīmīgos datumos piedalījās piketos. Kad Liepājas tēvzemiešos ieplūda jauni strāvojumi, aizgāja uz Tautas partiju, taču ilgi tur nesabija. Joprojām nemainīgi svarīgs viņam ir nacionālais lozungs. Kurzemes sarakstā viņam otrais numurs. Pedagoģijas zinātņu doktors, mūziķis, Pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors, bijis Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētājs, divus sasaukumus Liepājas Pilsētas domes deputāts. Joprojām enerģijas pilns, par savu taisnību pārliecināts.

Sociālā taisnīguma partija un "Dzimtene"

Pa kādam kandidātam no Liepājas novada ir arī dažu mazāku, līdz šim lielajā politikā neizcēlušos partiju sarakstos.

Piemēram, trīs kandidāti no Liepājas ir Sociālā taisnīguma partijai: SIA "Annels" Liepājas un Ventspils menedžere Sanita Auniņa, brīvmākslinieks Leons Frīdenbergs, pensionārs Linards Laimonis Ozols.

Arī politiskajā patriotiskajā apvienībā "Dzimtene" trīs ar Liepāju saistīti cilvēki – pensionāre Indra Balode, SIA "Liepājas elektronika" valdes loceklis un SIA "Radio Liepāja" valdes loceklis Genādijs Pritkovs, sabiedriskās organizācijas "Mežaine" grupas vadītājs Arturs Šenbrūns.

Liepājas īpatsvars Saeimā

5.Saeima
1.Juris Janeks
2.Imants Kalniņš
3.Jānis Lagzdiņš

6.Saeima
1.Jānis Kazāks
2.Jānis Lagzdiņš
3.Māris Vītols

7.Saeima
1.Aija Barča
2.Aivars Boja
3.Guntis Dambergs
4.Jānis Gailis
5.Silva Golde
6.Imants Kalniņš
7.Dzintars Kudums
8.Jānis Lagzdiņš
9.Linards Muciņš
10.Mareks Segliņš
11.Māris Vītols

8.Saeima
1.Valērijs Agešins
2.Ingrīda Circene
3.Māris Gulbis
4.Roberts Jurķis
5.Jānis Lagzdiņš
6.Andrejs Radzevičs
7.Mareks Segliņš
8.Imants Kalniņš